Rolands Upatnieks 

Sasniegumi sportā: PSRS tautu spartakiādes vicečempions divniekā (1974.g.), PSRS vicečempions (1975.g.). Vairākkārtējs Latvijas PSR čempions divniekā.

Seškārtējs PSRS čempions ūdensmotosportā, vairākkārt sasniedzis PSRS rekordus.

No 1977. līdz 1980.g. - Latvijas PSR kamaniņu sporta izlases treneris,

no 1980. līdz 1986.g. - PSRS bobsleja izlases galvenais treneris.

1976.g. ziemas olimpiskajās spēlēs startējis kopā ar Valdi Ķuzi. PSRS izlases galvenais treneris 1984.gada ziemas olimpiskajās spēlēs.  

      ***

Dzimis Rīgā. 1951.gadā beidzis Rīgas 1.vidusskolu

Līdz 1952.gadam nodarbojās ar boksu.

1958.gadā aizrāvās ar ūdens motosportu. Sešdesmitajos gados pievērsās kamaniņu sportam.

Izglītību ieguvis Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas un mašīnbūves fakultātē, ko ar izcilību ("sarkano diplomu")  absolvējis 1965. gadā. Strādājis par konstruktoru rūpnīcā “Alfa”, bet lielāko mūža daļu nodarbojies ar dažādiem sporta veidiem, kuros svarīga bija ne tikai fiziskā sagatavotība un meistarība, bet arī prasme sagatavot un attīstīt dažādu veidu tehniku.

Viņa meita Ināra Ādmine bijusi kamaniņu braucēja (R. Upatnieks kādu laiku bijis arī viņas treneris).

1974. gadā R. Upatnieks kopā ar Valdi Ķuzi divniekā izcīnīja 2. vietu PSRS Tautu ziemas spartakiādes sacensībās, 1975. gadā – 2. vietu PSRS čempionātā.

1975. gada rudenī ekipāža R. Upatnieks / V. Ķuzis uzvarēja PSRS arodbiedrību sporta biedrību čempionātā un tika iekļauta PSRS olimpiskajā izlasē, kaut gan tolaik PSRS sportā netika atbalstīta ilggadība, veterānus vērtējot īpaši stingri.  Vairākas uzvaras izcīnījis Latvijas PSR čempionātā gan kamaniņu braukšanā, gan ūdens motorsportā. Ūdens motorsportā bijis arī pasaules rekordists. Pēc sportista karjeras beigām kļuvis par treneri.

Piedalījies 1976. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Insbrukā, kur kopā ar Valdi Ķuzi divniekos izcīnīja 9. vietu.

Laikā no 1977. līdz 1980. gadam bija Latvijas PSR kamaniņu sporta izlases treneris, pēc tam (līdz 1986. gadam) bija PSRS bobsleja izlases galvenais treneris. Bija Siguldas kamaniņu un bobsleja trases celtniecības aizsācējs, rūpējās par bobsleja kamanu konstrukcijas pilnveidi, sadarbojās ar rūpnīcas VEF un Jelgavas RAF konstruktoriem. Viņš tiek uzskatīts par bobsleja "tēvu" Latvijā. 

1986. gadā apsūdzēts par kontrabandu un atcelts no trenera amata.

Pēc neatkarības atgūšanas nodarbojās ar privāto biznesu, auto tirdzniecību

Gājis bojā autokatastrofā Marijampolē, Lietuvā..

“ Latvija nekad nespēs spīdēt ar sportistiem, kas 100 m skries 10 sekundēs. Taču puišu, kas ar kartupeļu maisu plecos šo simtnieku nojozīs 11 sekundēs, mums netrūkst. Latviešiem tīk paēst, un viņi prot pamatīgi strādāt."