Šellija Vinters (dzimusi Širlija Šrīfta, angļu: Shelley Winters, 1920. gada 18. augustā – 2006. gada 14. janvārī) bija izcila amerikāņu aktrise, kuras karjera ilga gandrīz sešus gadu desmitus, aptverot kino, televīziju, teātri un pat literatūru.

Viņa kļuva par leģendu ar savu enerģisko, daudzpusīgo aktierspēles stilu – no seksapīlas "bombshell" lomām 1940.–1950. gados līdz dziļām, emocionālām drāmu varonēm vēlākajos gados.

Vinters ieguva divus Oskarus par labāko otrā plāna aktrisi (Anne Frankas dienasgrāmata, 1959; Zilā plankuma, 1965), kā arī saņēma nominācijas par galveno lomu (Saule vietā, 1951) un vēl vienu otrā plāna lomu (Poseidona piedzīvojums, 1972).

Viņas bija aktīva karjera bija 1950. gadu Holivudā – tajā pašā laikmetā, kad Džīna Pīters (Jean Peters) zvaigznes lomās filmās kā Pickup on South Street (1953), kur Pīters atveidoja sievišķīgu, bet spēcīgu varoni. Šai laikā viņa bija konkurente arī Merlinai Monro, Greis Kellijai u.c. tā laika zvaigznēm. Kolēģes bija tajā pašā dinamiskajā Holivudas vidē, kur sieviešu lomas bieži balansēja starp vilinošu estētiku un sociālo  vides skarbumu. Vinters atteicās no "blondās bombshell" tēla, lai izpētītu dziļāku metodi, mācoties Aktieru studijā kopā ar Marlona Brando un Elai Valles.

Agrīnā Dzīve

Vinters dzimusi Sentluisas (Misūri, ASV) ebreju ģimenē – māte Roza (dzimusi Vinters) bija dziedātāja, tēvs Jonass Šrīfts – apģērbu dizainers, kas emigrēja no Austrijas.

9 gadu vecumā ģimene pārcēlās uz Bruklinu, Ņujorkā, bet Vinters daļēji uzauga Kuinzā. Jaunībā strādāja kā modele, 16 gadu vecumā pārcēlās uz Losandželosu, kur mācījās aktiermākslas Jaunajā skolā (New School). Viņa dalīja dzīvokli ar Merlinu Monro 1940. gadu beigās – abas jaunās aktrises cīnījās par lomām Holivudā. Māsa Blanše apprecēja Džordžu Borofu, kurš vadīja Circle Theatre Losandželosā.

Karjeras Virsotnes

Karjeru sāka teātrī: Brodvejas debija The Night Before Christmas (1941), slavenu lomu Ado Anija muzikālajā Oklahoma! (1947). Kino debitēja ar nelielām lomām 1943. gadā (There's Something About a Soldier, What a Woman!), bet caurstrādāja līdz galvenajām lomām: Dubultā dzīve (1947) pret Ronoldu Kolmenu, Vinčesteras 73 (1950) ar Džeimsu Stjuartu un Saule vietā (1951) ar Elizabeti Teilori un Montgomeriju Kliftu, kur saņēma Oskara nomināciju par traģisko Alisai Trippas lomu.

1. gados –
   Eiropas filmas kā Mambo (1954) ar Vitōrio Gasmani (viņa toreizējais vīrs),
   Mednieka nakts (1955) ar Robertu Mičumu,
   Es nomiru tūkstoš reižu (1955) un
   Annas Frankas dienasgrāmata (1959), par ko ieguva pirmo Oskaru (to ziedoja Anne Frankas muzejam).

1960. gados – vēl viens Oskars par Zilā plankuma (1965) kā aklo meitenes mātei, kā arī Lolita (1962) kā Šarlotea Heize, Alfie (1966) ar Maiklu Keinu un Harper (1966). Vēlāk – šausmu filmas (Kas notika ar Helēnu?, 1971; Kas noslepkavoja tante Roo?, 1971), katastrofu episka filma Poseidona piedzīvojums (1972, kur pieņemot svaru lomai) un ģimenes kino Pita pūķis (1977).

Teātrī atgriezās ar Lietus pilnu cepuri (1955–1956) pret Benam Gazāram un Entonijam Frančosam, Iguānas nakts (1962), nomainot Beti Deivisu. Televīzijā – atkārtojošās lomas Roseanne (kā varones vecmāmiņa), . Vēlākos gados – S.O.B. (1981), Deltas spēks (1986), Smagais (1995) ar Livu Teilori. Viņa uzrakstīja trīs autobiogrāfijas:

• Šellija, citādi Širlija (1980),
• Šellija II: Mana gadsimta vidus (1989) un
• audiogrāmatu.

Personīgā Dzīve

Precējusies četras reizes:

• ar kapteini Maku Polu Mejeru (1942–1948),
• Vittorio Gasmanu (1952–1954, meita Vittoria, 1953, tagad ārste),
• Entoniju Frančosu (1957–1960) un
• Džeriju DeFordu (2006).

Romāni ar

• Viljamu Holdenu,
• Šonu Koneriju,
• Bērtu Lankasteru,
• Errolu Flinu un
• Marlonu Brando.

Ilggadēja draudzība ar Fārliju Greindžeru (Uzvedies pats!, 1951). Demokrāte – apmeklēja 1960. gada Demokrātisko nacionālo kongresu, runāja Selma maršos 1965. gadā. Draudzēja ar Dženisu Džoplinu, uzaicinot uz Aktieru studiju.

Nāve un Mantojums

Mirusi 85 gadu vecumā no sirds mazspējas Beverlihilsas rehabilitācijas centrā pēc infarkta 2005. gada oktobrī.
Apbedīta Hillside Memorial Park kapsētā, Kalifornijā.

Trešais vīrs Frančosa mira 5 dienas vēlāk no insulta.
Vinterss palika atmiņā kā spēcīga, feministe, politiski aktīva figūra – ar vētraino dzīvi, provokatīvām intervijām un pikanta humora pieskaņu. Viņas mantojums: daudzpusīga harizmātiska aktrise, kas mainīja sieviešu lomas Holivudā, iedvesmojot paaudzes ar savu drosmi un dziļumu.