Severīns Jensens (Severin Jensen, 1723—pēc 1809) bija dāņu izcelsmes arhitekts, Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera vadošais būvmeistars, vēlāk galma arhitekts (1772).

Piedalījās 

• Rundāles pils, 
• Jelgavas pils, 
• Kroņvircavas muižas pils, 
• Zaļās muižas pils, 
• Lustes pils, 
• Svētes pils, 
• Kaucmindes muižas pils projektēšanā un celtniecībā,
• kā arī Kazertas pils (Caserta) celtniecībā pie Neapoles.

Dzīvesgājums

Dzimis 1723. gadā Kopenhāgenā.

Neilgi pēc Bīronu atgriešanās Jelgavā 1766. gadā Jensenu pieņēma darbā par galma arhitekta Bartolomeo Rastrelli palīgu un darbu vadītāju (Kondukteur). Viņš projektēja un vadīja Rundāles pils vārtu un staļļu būvi (1766—1767), pēc tam jaunās Jelgavas pils interjeru un zirgu staļļu izbūvi (1768—1773) un Zaļās muižas pils celtniecību (1769—1774). Līdztekus Jensens ar pārtraukumiem strādāja pie Vircavas pils celtniecības (1769, 1775-1781, 1785). 1770. gadā pēc viņa projekta celta hercogu medību pils Pienavā, kas 1780. gadā nosaukta par Frīdrihslusti (vēlāk par Lusti) par godu Prūsijas kroņprincim Frīdriham Vilhelmam.

1772. gadā Jensenu iecēla par Kurzemes hercoga galma arhitektu. 1773.—1775. gadā viņš pārbūvēja un paplašināja Svētes pili, kur izveidoja oranžēriju un gleznu galeriju. 1774.—1775. gadā pēc Jensena projekta uzcēla Academia Petrina ēku.

Pēc hercogvalsts inkorporācijas Krievijas impērijas sastāvā 1795. gadā Jensens kļuva par Kurzemes guberņas arhitektu.

1803. gadā viņš aizceļoja uz Dienviditāliju, kur strādāja pie Luidži Vanvitelli projektētās Kazertas pils būves.

Miris pēc 1809. gada Jelgavā.