Dzimis 15. (2. pēc v. st.) I 1915. Šteina namā Jelgavā šoseju meistara Eduarda Šteina (arī Neimans (Neuman)) un Anetes Marijas, dzim. Hausmans, ģimenē.

I pasaules kaŗa laikā ģimene pārcēlusies uz Brestļitovsku, uz kuŗieni ticis aizkomandēts tēvs.

Vēlāk ar ģimeni pārcēlies Vitebsku, kur nodzīvojis apm. g.

Tad ar ģimeni dzīvojis Vidzemē, Inčukalnā.

1917. vāciešiem okupējot Rīgu, ģimene devusies bēgļu gaitās uz Api, Vidzemē.

Vāciešiem okupējot visu Vidzemi, 1918. ar ģimeni atgriezies Jelgavā.

1922. iestājies Jelgavas pils. Annas 6 kl. psk., kuŗu beidzis 1928.

1928. iestājies 1.Jelgavas klasiskajā valsts (Hercoga Pēteŗa) ģimn.

28.V 1932. beidzis ģimn. kursu pēc klasiskās ģimn. tipa.

No 1.II 1933. līdz 1.II 1934. strādājis kā praktikants Jelgavas apgabaltiesā.

19.IX 1933. iestājies LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fak. Tiesību zinātņu nod. (matr. nr.19000), stud.iur.

Studiju laikā piepelnījies strādājot Jelgavas cukurf-kā, pie ceļu labošanas darbiem un kā laukstrādnieks.

No 15.X 1936. līdz 14.X 1937. pildījis obligāto kaŗadienestu Latvijas armijā; dienējis 3.Jelgavas k.p. Kājnieku baterijā. Dienesta laikā pie 11.Dobeles k.p. beidzis kājnieku lielgabala vada instruktoru kursu. Dienesta laikā ieguvis kājnieku lielgabalnieka specialitāti. No dienesta atvaļināts kpr. dienesta pak.

9.V 1940. IeM nomainījis uzvārdu Šteins – Neimanis uz latvisko Klintājs.

10.III 1941. nolicis valsts eksāmenus (kopā ar pad. tiesību priekšmetiem); beidzis LVU Ekonomiski jurid. fak. pilnu kursu tiesību zinību specialitātē ar dipl.iur. kvalifikāciju.

Pārcēlies uz dzīvi Rīgā.

No 10.XI 1940. strādājis par transporta strādnieku metālapstrādes f-kā Jaunais Komūnārs.

1941., pēc vācu okup., tiek iecelts par f-kas Zvaigzne (bij. Jaunais Komūnārs) Sagādes un reālizācijas daļas vad.

12.VI 1942. ļoti sekmīgi beidzis LU Tiesību zinātņu nod. pilnu kursu ar arodtiesībām.

1943.I sēm. no 10.V 1943. strādājis par praktikantu Jelgavas apg. tiesā.

Strādājis par strādnieku gadījuma darbos.

F-kā Zvaigzne strādājis līdz iesaukšanai Latv. leģionā 28.VIII 1944.

22.VIII 1944. piešķirta SS-Uscha. dienesta pak.

26.IX 1944. ar kuģi tiek aizvests uz Vāciju, vēlāk, līdz XII 1944. aizsūtīts uz artil. apmācībām Jozefštatē (Josefstadt), Čechoslovākijā.

Tag. Polijas territorijā dienējis 15. latv. div. Artil. pulka 4.vieglo haubicu baterijā par nostatumu rēķinu grupas vad. pie baterijas kom-ŗa.

1945., sakarā ar vācu kaŗaspēka atkāpšanos, nonācis Hellas pussalā, un tiek aizsūtīts pie vācu vienības; bijis vada kom-ris.

IV 1945. tiek atsaukts atpakaļ uz bateriju, kas ar kuģi tiek vesta uz Vāciju.

Pie Greifevaldes, 30.IV 1945. tiek saņemts gūstā.

Tiek turēts dažādās nometnēs un cietumos Vācijā un Polijā.

Vēlāk tiek aizvests uz PSRS, Maskavas apg. Staļinagorskas brūnogļu šachtām.

1946. rudenī izbēdzis un nokļuvis Rīgā.

Vēlāk dzīvojis Jelgavā pie sievas tēva.

Tukumā nopircis pad. dokumentus.

1948. bijis Tukuma apr. Irlavas pag. Raiņa bērnunama skol.-audzinātājs.

Dzīvojis Tukuma apr. Irlavas pag. Novadniekos.

17.VIII 1948. pad. varas arestēts.

Ar PSRS Valsts drošības min-jas Sevišķās apspriedes 18.XII 1948. lēmumu, pamatojoties uz KPFSR KK 58-1a, 58-11, notiesāts uz 25 g. labošanas darbu nometnē (bez tiesībām pārsūdzēt) par to, ka „no VIII 1944. līdz IV 1945. dienējis 15. Div. artil. daļā, saņemts gūstā Greisvaldē, IX 1946. bēdzis no kaŗagūstekņu nometnes un ieradies Latvijā, nelikumīgā ceļā ieguvis dokumentus un iekārtojies Irlavas bērnu namā, kur strādājis līdz arestam. 1947. kopā ar citiem gribējis bēgt uz Zviedriju, no 1948. pavasaŗa līdz arestam bijis aktīvs pretpad. grupas biedrs, iegādājies patšauteni un rokasgranātu”.

Ieslodzīts VDK pagrabos, vēlāk Centrālcietumā.

Tiek pārsūtīts uz ieslodzījuma vietām caur pārsūtīšanas cietumiem Ļeņingradā, Vologdā un Vorkutā, Komi APSR (sevišķā nometne nr. 6 Rečlagā (Речной исправительно трудовой
лагерь – Речлаг, Особый лагерь № 6)).

Tiek nodarbināts stingrā režīma nometņu ogļu šachtās nr.6, 7 un 40.

6.VII 1956. ar PSRS Augstākās pad. prezidija komisijas lēmumu atbrīvots no apcietinājuma Vorkutlagā, Vorkutā, Komi APSR (Vorkutas labošanas darbu nometne (Воркутинский исправительно трудовой лагерь, Воркутлаг)).

Strādājis ģeoloģiskā ekspedīcijā, kur nopelnījis līdzekļus, lai varētu atgriezties Latvijā.

XII 1956. atgriezies Latvijā.

Strādājis fizisku darbu dažādās org-jās.

1975. pensionējies, bet turpinājis strādāt dažādus darbus līdz 1999.

Pēdējā darba vieta bijusi izstāžu zālē Arsenāls, kur strādājis par apsargu.

No psk. laikiem skautojis, bijis vilcēns.

No II 1938. darbojies Aizsargu org-jā; bijis 16.Jelgavas aizsargu pulka auto, vēlāk techniskās rotas aizsargs, grupas kom-ris. Aizsargu Sporta kluba valdes loceklis, Basketbola sekcijas vad., futbola komandas dalībnieks.

7.VII 1940. Jelgavā pils. ev. lut. bazn. salaulājies ar stud.iur. Dzidru Liepiņu (IX 1921.). Ģimenē ir dēls Gundars (23.V 1943.). Ģimene tikusi šķirta II pasaules kaŗa laikā, jo 1944. vasarā sieva ar dēlu devusies bēgļu gaitās uz Vāciju. 18.X 1962. Rīgā apprecējies ar Zoju Zinaīdu Kaimiņu (VIII 1935.). Ģimenē ir meita Zaiga (1963 Rīgā).

Miris 8.XII 2006. Rīgā. 14.XII 2006. apglabāts Jelgavas Kalnakroga kapos.

Luterticīgs, 7.III (22.II pēc v. st.) 1915. māc. Jānis Reinhards, lett. kristījis Jelgavas pils. Nikolaja bazn.; Jelgavas pils. latv. dr. loceklis.

Studentu korporācijā Fraternitas Academica uzņemts studiju laikā, 1933.II. Visp! k!ts 2.X 1933. Kr!t! Rūdolfs Ozoliņš, kr!m!m! A. Zīders, R. A. Šenfelds. Spec! k!ts 30.IV 1934. Balsstiesības ieguvis 8.VI 1934. K!tā ievēlēts par s/l mag!pauc!, ekst!g!t!, P!K!T!t! subst! 1940.I beigās bijis b!fil! Filistrējies. 1990. piedalījies k!ta darbības atjaunošanā Latvijā. Bijis atjaunotā K!ta 1.prezidija vsen!, P!K!T! t!, mag!pauc!, maior domus. 24.VI 1991. ievēlēts par F!B! pr. vietn. No 29.IX 1994. darbojies K!ta – Terv. Draudzības komisijā. 10.III 2000. piešķirtas Terv. kr! 3.III 2003. piešķirts F!B! apbalvojums – Goda raksts.

LVVA, P-180, 3.apr., 39.l., 83.lp.,

LVVA, 4266.f., 1.apr., 10.l., 89.-90.lp.,

LVVA, 7427.f., 1.apr., 18520.l.,

LVA, 1986. f., 1.apr., 40703.l.,

No NKVD līdz KGB polītiskās prāvas Latvijā 1940. - 1986. Noziegumos pret pad. valsti apsūdzēto Latvijas iedzīvotāju rādītājs. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1999, 40703, -358.lpp.,

Fil! T. Klintāja autobiografija, 1999.,

http://zz.diena.lv/laikraksta-arhivs/aizsaule-71702