* 1881.

                1911. beidzis Novorossijskas Universitāti, ķirurģijā un sieviešu slimībās,

                1938. Jelgavā, Pasta 13.

Paliek sieva Latvijā un radi ASV.

                Avots:       “Latvijas medicīniskā personāla saraksts”, R., 1938.

                                 "Laiks", 25.08.1962

Dzimis Jāņa Lāča un Jūlijas Lācis (dz. Draudiņa) ģimenē.

Studējis medicīnu Tērbatā līdz 1905.g. nemieriem.Tad  ar brālēnu Frici Bārdu devies studēt uz Vīni. Tur iegūto diplomu Krievjā neatzina. Pēc eksāmenu pārlikšanas krievu valodā ieguva otru diplomu.

Kā mediķis piedalījies I Balkānu karā un Ziemassvētku kaujās. No 1920. gada strādāja Smiltenē kā ķirurgs ginekologs un vadīja atjaunoto slimnīcu. 1923.gadā pārcēlās uz Jelgavu un kļuva par pilsētas ievērojamāko ķirurgu. T.Lācim piedrēja privāta klīnika ar rentgena iekārtām, no tēva mantots 5-stāvu īres nams Rīgā.

2.pasaules kara beigās no sagrautās Jelgavas ģimene nokļuva dziļāk Kurzemē un tālāk ar kuģi Vācijā. Atgriežoties ar ģimeni atpakaļ Latvijā draudēja izsūtīšana. Pateicoties izoperētam slimniekam, T.Lāci izsvītroja no izsūtāmo saraksta, bet bija aizliegts līdz 1955.gadam dzīvot un strādāt Rīgā.

Strādājot citus palīgdarbus palēnām ar grūtībām tika uzcelta ģimenes māja Ozolniekos. 

Bija precējies ar klavierskolotāju Zelmu dz.Gedrovicu. Bērni - bērnu sirds ķirurgs prof. Aris Lācis (1936.g.), Edīte (1939.g.) un Zigurds (1942.g.).