Dzimis Rīgā, krievu ģimnāzijas īpašnieka un skolotāja, Aleksandra Korti ģimenē.

1915. g. Korti ģimene tika evakuēta uz Veližu (Krievijā) un atgriezās Rīgā 1918. g.

1919. g. 1. janvārī brīvprātīgi iestājās Latvijā ienākošajā Sarkanajā armijā par automehāniķa palīgu un tehniķi. Landesvēra karaspēkam ieņemot Rīgu, tika Anatola Līvena vienības sagūstīts, kurā vēlāk iestājās kā sakarnieks. Pēc Līvena karaspēka nonākšanas Krievijas Ziemeļrietumu armijā (Bermonta), turpināja cīņas gaitas karagājienā uz Pēterpili.

Pēc Ziemeļrietumu armijas sakāves atgriezās Latvijā.

1920. g. absolvējis skolotāju kursus un līdz 1922. g. strādāja par skolotāju Daugavpilī, vēlāk par Daugavpils baltkrievu skolas inspektoru.

1924. g. tika Politpārvaldes apcietināts kā baltkrievu nelegālās organizācijas “Батьковщина” valdes loceklis. 1925. g. atbrīvots.

1925.-1926. g. bez vērā ņemamiem panākumiem īslaicīgi sadarbojās ar Polijas izlūkdienestu.

1926.-1927. g. dienēja Latvijas armijā kā sakarnieks-telefonists.

1927.-1930. g. strādāja par skolotāju “Inženiera Okolo-Kulaka krievu tehnikumā”.

1930. -1931. g. strādāja avīzē “Сегодня” par korespondentu.

1930. - 1932. sadarbojās ar PSRS izlūkdienestu (lielākoties piegādājot informāciju par Līvena vienības dalībnieku pretpadomju darbību) līdz sadarbība tika pārtraukta, dēļ sistemātiski nepatiesas informācijas sniegšanas.

1933.-1940.g. strādājis Politpārvaldē kā uzraugs, vecākais uzraugs, krievu preses referents, kā arī veicot mazākumtautības organizāciju uzraudzību, noskaņojumu analīzi un izsekojot noteiktās personas pēc Politpārvaldes uzdevuma.

1935.-1940.g. piegādājis viltotu informāciju (piem.: kopā ar brāli, improvizējot uzrasēja viltus noklausīšanas ierīces shēmu, ko veiksmīgi notirgoja kā slepenu rasējumu) vācu un citu valsts izlūkdienesta aģentiem.

Pēc Latvijas okupācijas, apcietināts 1940. g. 7. septembrī, piespriests nāves sods, nošaujot.

Nošauts 1942. g. 13. martā Padomju Savienībā.