Cīnījies Latviešu leģiona rindās 15.art.pulka 2 diviziona 5.baterija.

Kara ceļš: iesaukts armijā 1943 gada jūlijā, mācības Jelgavā, 20.01.1944. nosūtīts uz fronti, izkraušanās Zabeļe stacijā pirms Veļikije Luki, pārgājiens uz Lovates pozīcijām Starajas Rusas, Ilmeņa ezera rajonā, Atkāpšanās caur Puškina kalniem uz Veļikajas pozīcijām (Panther aizsardzības līnija).

30.03.1944. ievainots Rubilova sādžā. Caur Abreni pa dzelzceļu evakuēts (6.04. ešalons nav ielaists Rēzeknē sakarā ar krievu aviācijas masveida bombardēšanu), sākotnēji domāts, uz Austrumprūsiju, bet palicis Daugavpils slimnīcā.

Dēļ 0 asins grupas esot mēģināts pierunāt palikt slimnīcā. pēc 10 dienu atvalinājuma pavadīšanas mājās, pievienojies savai vienībai Kudeveras pozīcijās.

Sakustoties frontei atkāpšanās ar cīņām caur Opočku, 18.07.šķērsoja Latvijas robežu pie Kārsavas. Caur Meirāniem un cīņām Cesvaines apkārtnē atkāpšanās uz Tirzās pozīcijām, caur Vecpiebalgu un Mori, pozīcijas Akenstakas muižā. Pēc Mores kaujām artilēristi (Katiševa kaujasgrupa) piekomandēti vācu vienībām, lai segtu to atkāpšanos gar Daugavu.

Atkāpšanos caur Mālpili, Allažu muižu, Lielajiem Kangariem, līdz Bajārkrogam. Tur gūstījuši krievu lidotājus. Caur Zaķumuižu?, Silakrogu? naktī garām degošām Juglas papīrfabrikas noliktavām līdz pozīcijām pie Biķernieku baznīcas.

Pēdējās pozīcijas pirms Rīgas atstāšanas 12.10.1944. Kurzemes cietoksnis līdz kapitulācijai 8.05.1945. Kabiles pusē.

Bruņots iegāja mežā, sākotnēji virzienā uz Dundagu, bet beigās sadalījās mazākās grupiņās un mērķis atgriezties mājās Žīguros.

Kritis gūstā 29.05.1945, turēts cietumos, Kuldīgas apkārtnē, Līgo naktī gūstekņu ešolonā šķērsojis Latvijas robežu, nosūtīts uz filtrācijas nometnēm Vorkutā.

Izdzīvojis, pēc 1 gada un 6 mēnešiem, kopā ar daudziem citiem nosūtīts dienēt stojbatā Igaunijā - Narvā, Tallinā, Sillamee.

Latvijā atgriezās 1950.gadā.

Raitis Bukovskis