Ziedonis Čevers- bijušais latviešu politiķis, bijis Demokrātiskās partijas "Saimnieks" vadītājs, Latvijas Ministru prezidenta biedrs un Latvijas iekšlietu ministrs divās valdībās, uzņēmējs.

Z. Čevers ir dzimis 1960. gadā.

1978. gadā viņš pabeidza Rīgas 8. vidusskolu.

1981. gadā, Padomju okupācijas laikā iestājies un vēlāk aktīvi darbojies gan Komjaunatnē, gan PSKP.

1982. gadā absolvēja Latvijas Fiziskās kultūras institūtu fiziskās audzināšanas specialitātē. Bijis džudo treneris.

1987. gadā bijis Komjaunatnes Rīgas Kirova rajona (tagad Centra rajons) Pirmais sekretārs

1988. un 1989. gadā. Rīgas pilsētas Komjaunatnes komitejas Pirmais sekretārs 

Bijis Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes priekšnieka vietnieks politiskajā darbā.

1989. gadā Z. Čevers nesekmīgi kandidēja PSRS tautas deputātu padomes vēlēšanās.

1991. gadā viņš kļuva par Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes priekšnieka vietnieku, Augusta puča laikā nostājies Latvijas Augstākās padomes pusē. Šajā laikā darbojies Latvijas Tautas frontē.

Godmaņa valdība un Rīgas dome

1991. gada novembrī pēc tam, kad Aloizs Vaznis atkāpās no amata, Z. Čevers kļuva par iekšlietu ministru Ivara Godmaņa valdībā. Līdz ar Valda Birkava Ministru kabineta apstiprināšanu zaudējis amatu.

1994. gadā Z. Čevers nodibināja partiju "Saimnieks", kļuva par tās priekšsēdētāju un tika ievēlēts Rīgas domē.

Demokrātiskā partija "Saimnieks"

1995. gada 29. maijā apvienojās Z. Čevera vadītā partija "Saimnieks" un Demokrātiskā Centra partija, izveidojot Demokrātisko partiju "Saimnieks" (DPS), par kuras priekšsēdētāju kļuva Z. Čevers. 

6. Saeimas vēlēšanās DPS ieguva 15,15% balsu un 18 vietas parlamentā.

 Pēc tam, kad Saeimā netika apstiprināta Māra Grīnblata valdība, par premjera kandidātu tika virzīts Z. Čevers. Saeimas balsojuma pirmajā kārtā par viņa valdību nobalsoja 50 deputāti, tāpēc tika rīkota pārbalsošana. Otrajā kārtā par balsoja 49 deputāti, tādējādi valdību neapstiprinot.

 Vēlāk par Ministru prezidentu kļuva Andris Šķēle. Šķēles 1. Ministru kabinetā Z. Čevers ieņēma Ministru prezidenta biedra vietu.

1996. gadā pēc nesaskaņām ar A. Šķēli viņš amatu atstāja.

1997. gadā darbu sākušajā Guntara Krasta valdībā Z. Čevers vēlreiz ieņēma iekšlietu ministra vietu.

1998. gada 9. aprīlī "Saimnieks" atsauca partijas locekļus no valdības, un Z. Čevers izteica gatavību veidot nākamo valdību.

 1998. gada 5. maijā G. Krasta Ministru kabinets izturēja uzticības balsojumu un Z. Čevers atkāpās no DPS priekšsēdetāja amata, tomēr jauns priekšsēdētājs netika ievēlēts un Z. Čevers palika amatā.

 7. Saeimas vēlēšanās DPS ieguva tikai 1,6% balsu, līdz ar to partija neiekļuva Saeimā.

Pēc neveiksmes vēlēšanās Z. Čevers 10. oktobrī vēlreiz atkāpās no partijas vadītāja amata. Par jauno partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Ameriks.

DPS pamešana un turpmākie gadi

1999. gada 7. decembrī Z. Čevers un Ēriks Zunda pameta partiju pēc tam, kad tika izteikts nodoms to pārdēvēt par Latvijas Demokrātisko partiju un noteikt sociāldemokrātisku ievirzi.

 Šajā pašā gadā viņš bija Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa ārštata padomnieku integrācijas un drošības jautājumos.

2001. gadā Z. Čevers bija Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra padomnieks.

2002. gada sākumā pēc vairākiem gadiem ārpus aktīvās politikas Z. Čevers paziņoja par nodomu atgriezties politikā

2002. gada 12. aprīlī tika dibināta Latvijas Brīvības partija, un viņš kļuva par vienu no partijas biedriem. Par premjerministres kandidāti tika izvirzīta Raita Karnīte. Centrālā vēlēšanu komisija sākotnēji nepieņēma partijas sarakstu.

 Partija 8. Saeimas vēlēšanās ieguva tikai 0,2% balsu un neiekļuva Saeimā.

 2004. gada 5. oktobrī Brīvības partijas darbību apturēja, bet to likvidēja 2006. gada 5. maijā.

 Kopš tā laika Z. Čevers politikā nav darbojies.

Saistība ar Ventspils tranzītbiznesa privatizāciju

Izmeklējot Ventspils tranzītuzņēmumu maksājumus ārzonu firmām, kuru patiesie labuma guvēji izrādījās ar partijām vai politiķiem saistīti cilvēki, konstatēts, ka naudas saņēmēju vidū bija arī Z. Čevera sieva Margarita. Konstatētas arī citas iespējami koruptīvas saiknes ar Z. Čeveru. Tomēr kriminālprocess pret iesaistītajām personām tika izbeigts.

***

Saskaņā ar SIA Lursoft IT datiem, Z. Čevers bijis saistīts ar sekojošām sabiedriskām, politiskām vai komercorganizācijām:

• MIOSOTIS - ZELTA SKAITLIS - BALTIJAS STROPS

• TRISMEGISTUS AGENCY, SIA

• Biznesa atbalsta un attīstības asociācija (Likvidēts 15.03.2022)

• AIKIKAI, Latvijas aikido klubs (Likvidēts 22.10.2007)

• Basketbola klubs VEF

• Brīvības partija (Likvidēts 05.05.2006)

• Autosporta drošības fonds (Likvidēts 30.03.2001)

• BIZNESS LATVIJAI, Akciju sabiedrība (Likvidēts 19.08.2002)

• Par Latvijas iekšējo drošību (Likvidēts 21.05.2013)

• RĪGAS KARTONĀŽA, Akciju sabiedrība (Likvidēts 11.06.1997)

• Baltijas Holdings, Akciju sabiedrība

• DAUGAVAS BANKA, Akciju sabiedrība (Likvidēts 03.04.2003)

• SAIMNIEKS, Partija (Likvidēts 29.04.1995)

• N-PRO TRADING & CONSULTING, SIA

• INTEGRĀCIJAS UN SOCIĀLO KOMUNIKĀCIJU AĢENTŪRA, Bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību (Likvidēts 06.10.2004)

• REAĢENTS A, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (Likvidēts 19.06.2008)

• BALTIJAS-ĀZIJAS APDROŠINĀŠANAS KOMPĀNIJA, Apdrošināšanas akciju sabiedrība (Likvidēts 04.08.2005)

• RIVA-CALTECH GROUP, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (Likvidēts 07.11.2018)

• BAFC, Akciju sabiedrība Baltijas-Āzijas finansu korporācija (Likvidēts 27.05.2025)

“Lai Ziedonim gaišs ceļš!”
Māra Krautmaņa atvadu vārdi Ziedonim Čeveram

Mūžībā aizgājis Ziedonis Čevers – spilgta personība Latvijas deviņdesmito gadu iekšpolitikā.

Bērnībā viņš aizrāvās ar džudo - katru vakaru braucis pāri visai Rīgai no VEF rūpnīcas pieturas uz Pārdaugavu, lai tiktu uz treniņu. Bijis gadījums, kad sacensību laikā viņš ar kāju sāpīgi atsities pret tiesnešu galdu. Pretinieks neesot izmantojis priekšrocību pieveikt Ziedoni un pieprasījis neizšķirtu. Tā Čevers iemantojis vienu no saviem labākajiem draugiem uz visu mūžu.

Reiz vidusskolas laikā Ziedonis viens pats stājies pretī veselam baram no citas skolas ieklīdušu huligānu, lai aizstāvētu no pazemojuma savas klases meiteni Margaritu. Bars sajutis, ka laikam labi nebūs, un atkāpies. Šī meitene kļuva par viņa vienīgo mīlestību un sievu uz visu mūžu.

Pēc tam Ziedonis Čevers iestājās Latvijas Fiziskās kultūras institūtā. Tur viens no iestāšanās normatīviem bijis peldēšana. Viņš vispār neesot pratis peldēt, nav zinājis, kā tehniski pareizi airēties ar kājām, tomēr izpildīja normatīvu, iroties tikai ar rokām un tikai ar muskuļu spēku. Tik ļoti vēlējies tobrīd iestāties institūtā.

Spēja pārvarēt savu sākotnējo neprasmi un spītība pierādīt savu varēšanu vēlāk ne reizi vien ir izpaudusies Čevera darbībās politikā un valsts pārvaldē, kur skeptiķi viņam bija teikuši, ka “tas nav iespējams”.

Augstskolā viņš kaut kā neviļus parādījis lielas runātāja, pārliecinātāja un organizatora spējas, tāpēc no attiecīgiem orgāniem pamanīts un iesaistīts komjaunatnē.

Čevers ir bijis Komjaunatnes Rīgas Kirova rajona pirmais sekretārs 1987. gadā un pilsētas komitejas pirmais sekretārs 1988. un 1989. gadā.

“Mani vecāki man neko nestāstīja par pagātni - viņi baidījās. Zinot manu raksturu, viņi baidījās, ka es varu sadumpoties pret varu, un laikam tāpēc man neko nestāstīja,” reiz ārpus publicējamām intervijām man atklāja Čevers.

Taču pret padomju varu Čevers solīti pa solītim sāka dumpoties, līdz jau ap 1989. gadu būtu bijis pieskaitāms tiem, ko mūslaiku Krievijā sauc par “ārvalstu aģentiem”, un sāka graut komjaunatni, ja tā var iztiekties, “no iekšpuses”. Kā komjaunatnes līderis Čevers atbalstīja un veicināja visādu jauniešu pasākumu (diskotēku, festivālu, “mis” konkursu un arī diskusiju klubu) rīkošanu, kas vecajai komunistu nomenklatūrai šķita iekārtai kaitīga.

1991. gada augusta puča laikā viņš kļuva par Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes priekšnieka vietnieku un nostājās Latvijas Augstākās padomes pusē. Šajā laikā darbojās arī Tautas frontē.

Pēc neatkarības atgūšanas Ziedonis Čevers kļuva par iekšlietu ministru un sparīgi cīnījās par to, lai iekšlietu struktūrām būtu lielāks finansējums. 1994. gadā viņš dibināja partiju “Saimnieks”, kura guva fantastiski labus panākumus sākumā Rīgas domē, bet pēc tam arī Saeimā - 18 vietas. Izdomāja arī šīs partijas ideoloģijas visīsāko formulu - “valstiskais nacionālisms”. Taču šai partijai neizdevās noturēties, un nākamajās vēlēšanās tā zaudēja, neiekļūstot vairs Saeimā.

Vēlreiz Ziedonis Čevers mēģināja atgriezties politikā ap gadsimtu miju, dibinot jaunu partiju - “Brīvības partiju”, taču palika elektorāta nesaprasts.

Lai vai kā, Čevera aktivitātes politikā ir bijušas kā “garainis, kas veicina vārīšanos”, bet viņa ieguldījums iekšlietu sistēmas izveidē, dažādu risku novēršanā Latvijas valstij ir nozīmīgs - viņam pateicoties, Latvijā deviņdesmitajos gados neievazājās “etniskās mafijas”, tādas kā čečenu “komersanti”, viņš arī veicināja visādu “Pārdaugavas”, “Haritona” un citu bandītu grupējumu sašķelšanu un iznīcināšanu.

Ziedonis Čevers ir pazīstams plašākai publikai ar to, ka deviņdesmitajos un divtūkstošo gadu sākumā bija azartisks, riskējošs, arī diezgan agresīvs (bet normas un pieklājības robežās) politiķis, tāds, kuram ir oratora talants un harisma, tāds, kurš spēj pārliecināt, kurš liek noticēt.

Taču tad pienāca brīdis, kad Ziedonis Čevers no visa iepriekšminētā absolūti atteicās.

Viņš attiecās no jebkādas agresijas, oponentu noniecināšanas. Pirms apmēram 10-15 gadiem viņš pievērsās senatnes filozofu rakstu studijām, interesējās par dažādām reliģijām, citu tautu kultūrām, vēsturi, literatūru. Tas pats Čevers, kurš kādreiz nakts vidū ieradās Saeimā, lai “norautu” Einaram Repšem viņa iecerēto budžeta finansējumu Latvijas Bankas naudas krātuvei, pēdējos gadus nodzīvoja saskaņā ar sevi, savu patieso būtību, ar lielu iekšēju mieru, ar milzīgu mīlestību, ar piedošanu. Čevers ir sen jau piedevis visiem, kas viņam darījuši pāri, un tāpat cer, ka citi piedos viņam viņa pāridarījumus, ja tādi ir bijuši.

Čevers zināja, ka viņa nāve nav vairs tālu, jo pirms pusotra gada uzzināja savu neizbēgami letālo diagnozi. Taču nesanīka un priecājās par katru dienu, kas viņam vēl dota, nebaidījās vairs no nāves un gatavojās tai kā nākamajam piedzīvojumam.

Ziedonis Čevers nemitīgi mācījās kaut ko jaunu. Viņa sabiedriskā aktivitāte neizpaudās publiski, un viņa labdarība bija neafišēta, bet tāda bija, un ne mazos apmēros. Viņam bija svarīgi nevis izrādīties pašam, bet redzēt ziedošu akāciju. Lai viņam gaišs ceļš!