Treimaņu kapsēta  atrodas Pērnavas apriņķa Hēdemestes pagasta Treimanē.

Treimaņu kapi atrodas vecā Pērnavas-Rīgas ceļa austrumu pusē, tieši pie ceļa. Kapsēta sākotnēji dibināta 1925. gadā kā luterāņu kapsēta, kur drīkstēja apglabāt arī pareizticīgos.

1934. gadā kapsētā tika uzcelta Treimaņu Svēto apustuļu Pētera un Pāvila baznīca.

Kapsētas ārējā robeža ir akmens mūris, kas stiepjas no 1-2 akmeņu augstuma austrumu pusē līdz 1 metram ziemeļu galā. Kāpa, uz kuras atrodas kapsēta, austrumu pusē beidzas ar stāvu kritumu, dažkārt sasniedzot pat 10 m. Vietām mūris ierakts zem gruvešiem, vietām izdrupis līdz nieka. Kapsētas rietumu pusē ir 2 metināti vārti, lielākie divpusēji, uz akmens stabiem; mazākā, blakus instrumentu šķūnim (kapličai?), uz cauruļu stabiem. Gan pie baznīcas, gan pie nojumes (kapličas) ir augsti iesvētīšanas krusti. Ēka, kas, iespējams, kalpojusi kā kapliča, tiek izmantota kā darbarīku šķūnis, tā ir telts jumtu celtne ar latīņu krustu uz tās.

Kapsētā ir senākas metāla un akmens kapu zīmes, t.i. granīta piemineklis Augustam Einastei, zemniekam un sabiedriskajam darbiniekam. Piemineklim ir bronzas reljefs ar bākas attēlu un gadskaitli 1925.