1970. gada 10. aprīlī no padomju zvejas kuģa, kurš tobrīd atradās Atlantijas okeāna neitrālajos ūdeņos, aptuveni 150 kilometrus no Ņujorkas, tika uztverts sauciens pēc palīdzības. Kuģa kapteinis ir informējis, ka 22 gadus vecā virtuves darbiniece Daina Pālēna ir saindējusies un bez kvalificētas medicīniskās palīdzības saņemšanas sieviete var nomirt. Amerikas Savienoto Valstu krasta patruļa izsūtīja kuteri un sieviete tika nogādāta slimnīcā, kur ārsti ātri konstatēja saindēšanās iemeslu – cietusī bija izdzērusi lielu daudzumu miegazāļu, taču arī pēc pašnāvības situācija neizskatījās.

Tikko Pālēna bija atguvusies, viņa ārstiem paziņoja, ka ir speciāli saindējusies ar miega zālēm, lai nokļūtu ASV un lūgtu politisko patvērumu. Kā iemeslu viņa minēja patstāvīgo cilvēku izsekošanu Latvijas PSR, kur arī neesot nekādas politiskās un pilsoniskās brīvības. Kaut arī specdienestu darbiniekiem visai ātri bija skaidrs, ka šī stāsta daļa ir visai sadomāta, tomēr veids, ko Pālēna izvēlējās izmantot, lai riskējot ar dzīvību, izkļūtu no PSRS, uz viņiem zināmu iespaidu atstāja. 18 dienas pēc viņas ierašanās ASV, neraugoties uz PSRS protestiem, Pālēnai piešķīra politisko patvērumu.

Pālēna sākotnēji iekārtojās darbā kādā Ņūdžersijas supermārketā par pārdevēju. Daudzi ASV latvieši pieteicās viņai palīdzēt gan ar apģērbu, gan mājvietu un darbu. Slimnīcā, uz kuru viņa bija aizvesta, strādāja latviešu zobārsts Švarcbergs, kurš uzņēmās tulka pienākumus. Daina Pālēna ir no Siguldas un nāk no septiņu bērnu ģimenes. Pārējie piederigie atrodas Latvijā. Diemžēl par viņas turpmākajām gaitām nekas vairāk nav zināms.