Dators (Komjuters, kas izskaitļo nāvi vai Apbedīšanas dators ir 1976. gada itāļu-franču kopražojuma melnā komēdija, kuras režisors ir Žerārs Pirē.

Īss saturs

Statistiķis Apdrošināšanas kompānijā Freds Malons (Žans Luiss Trentinjans), kuram ir ļoti despotiska sieva, izlemj no viņas atbrīvoties, īpaši pēc tam, kad uzsāk vētrainu dienesta romānu ar savu seksīgo sekretāri Šarloti (Mireija Dārk). Viņš sāk izmantot uzņēmuma, kurā viņš strādā, datoru, lai iskaitļotu no datubāzes, kāds varētu būt visizplatītākais letālais nāves iemesls, par kuru nerastos aizdomas, ka noticis noziegums. Dators izskaitļo viņa apdrošināšanas aģentūras klientu nāves apstākļus un dod atbildi. Pēc tam viņš vada savu tuvinieku dzīvi, no kuriem vēlas atbrīvoties, lai palielinātu letālu negadījumu risku. Tas sākas ar viņa sievu Gloriju (Lea Massari). Freds veiksmīgi tiek vaļā no nīstās psihopātiskās sievas, un nevienam nerodas nekādas aizdomas.

Freda sarunā ar kolēģis Pjērs (Bernard Fresson) žēlojas, ka viņam sieva esot resna, ļoti krīt uz nerviem ar visu - gan ēdienu gatavošanu, gan mājas uzturēšanu kārtībā. Pieredzes iedvesmotais Freds nolemj kolēģim palīdzēt un piesakās ciemos pie kolēģa, lai atrisinātu delikāto problēmu - tikt vaļā no sievas. Taču, izrādās, ka pats Pjērs uzvedas kā cūka, bet viņa sieva Luīze (Bernadette Lafont) ir apburoša sieviete, iejūtīga, turklāt lieliski gatavo un ir ļoti rūpīga dzīvesbiedre. Plāns kardināli mainās, Freds jau ir gatavs tikt vaļā no sava kolēģa, lai būtu kopā ar Luīzi. ... Tas arī izdodas, taču lieliskā Luīze ir pilnīgi frigida gultā atšķirībā no nimfomānes Šarlotes, kura tikai vienu vakaru palīdzot darbā kolēģim, noved to līdz sirdstriekai ... 

Skatoties filmu, nepamet sajūta, ka tā varētu būt lieliska komēdija teātrī. CIk var noprast, tad īpaša popularītāte filmai nav bijusi, taču to ir vērts noskatīties.

Oriģināls nosaukums: Apbedīšanas dators
Itālijas nosaukums: Caccia Al Montone.

Režisors: Gérard Pirès,
Komponists: Klods Bollinga

Ilgums: 75 minūtes