2025. gada 20. aprīlis ir unikāla diena globālajā reliģiskajā un kultūras kalendārā. Šogad Lieldienas, kas svin Jēzus Kristus augšāmcelšanos, sakrīt vienā datumā gan Rietumu (katoļu un protestantu), gan Austrumu (pareizticīgo un Armēnijas apustuliskās baznīcas) kristiešu konfesijām, radot retu vienotību.

Turklāt 20. aprīlis iezīmē citu reliģisku svētku kulmināciju un nozīmīgus notikumus, padarot to par dienu, kas atspoguļo ticības un kultūras daudzveidību.

Lieldienu Vienotība Kristietībā

2025. gadā Lieldienu datums tiek noteikts pēc Mēness kalendāra, kā to 325. gadā noteica Nīkajas koncils. Lieldienas iekrīt pirmajā svētdienā pēc pirmā pilnmēness, kas seko pavasara ekvinokcijai (baznīcas kalendārā — 21. martā).

2025. gadā pilnmēness bija 17. aprīlī, tādējādi Lieldienas visām kristiešu konfesijām sakrīt vienā datumā - 20. aprīlī.

2025. gadā Rietumu kristieši (katoļi, protestanti) izmanto Gregora kalendāru, bet Austrumu pareizticīgie un Armēnijas apustuliskā baznīca — Jūlija kalendāru, kas atpaliek par 13 dienām.

2025.gadā abu kalendāru aprēķini sakrīt, un Lieldienas tiek svinētas vienā dienā — 20. aprīlī. Šāda vienotība notiek aptuveni reizi desmitgadē un tiek uzskatīta par simbolisku kristiešu vienotības izpausmi. Starp citu, Latvija ir lielisks piemērs pasaulē ar saviem tradicionālajiem ekumēniskajiem  pasākumiems, piemēram, kopīgiem Dievkalpojumiem, kuros piedalās dažādu konfesiju ticīgie. Šī tradīcija ir viens no lieliskiem reliģisko uzskatu tolerances piemēriem, no kuriem varētu mācīties ļoti daudzi.

2025. gadā joprojām Lieldienu tradīcijas ietver svinīgus Dievkalpojumus, olu krāsošanu, olu kaujas un ģimenes maltītes.

Simbolika:

• olas (jauna dzīvība),
• Lieldienu zaķis (auglība),
• lilijas (tīrība) un
• krusts (Kristus upuris) — ir neatņemama svētku sastāvdaļa.

Globāli Lieldienas svin ar procesijām, olu medībām (ASV) vai pusnakts misēm (Indijā, Goā).

Citi Reliģiskie Svētki 20. Aprīlī

2025. gadā 20. aprīlis sakrīt ar vairākiem citiem reliģiskiem notikumiem, kas atspoguļo pasaules reliģisko daudzveidību:

Jūdaisms: Pesahs (Passover) (12.–20. aprīlis)
2025. gadā Pesahs, kas svin izraēliešu atbrīvošanu no verdzības Ēģiptē, noslēdzas 20. aprīlī saulrietā. Šī ir viena no nozīmīgākajām ebreju brīvdienām, kas ietver sederu (ritualizētu maltīti), lūgšanas un atturēšanos no raudzētiem produktiem. Daudzi ebreji šajā dienā apmeklē sinagogas, un pēdējās divas Pesaha dienas (19.–20. aprīlis) var būt saistītas ar darba ierobežojumiem. Pesaha un Lieldienu sakritība ir simboliska, jo Lieldienas vēsturiski saistītas ar Pesaha notikumiem, Jēzum mirstot ap Pesaha laiku.

Bahāʼī ticība: Ridvānas svētki (20. aprīlis–2. maijs)
2025. gadā 20. aprīlis iezīmē Ridvānas svētku sākumu, kas piemin Bahāullāha, Bahāʼī ticības dibinātāja, misijas publisko pasludināšanu 1863. gadā. Šie 12 dienu svētki ir vieni no svētākajiem Bahāʼī kalendārā, un pirmā diena (21. aprīlis) ir darba aizlieguma diena. 20. aprīlī Bahāʼī kopienas var rīkot sagatavošanās pasākumus, piemēram, lūgšanas vai kopienas sanāksmes.

Citi reliģiskie svētki ap šo laiku:

2025. gadā vairāki reliģiski notikumi notiek tuvu 20. aprīlim, ietekmējot svinības:

• Jainisms: Mahāvīra Džajanti (10. aprīlis) svin Mahāvīras, džainisma dibinātāja, dzimšanu, bet 20. aprīlī jaini var turpināt labdarības aktivitātes, kas saistītas ar šiem svētkiem.
• Sikhisms un hinduisms: Vaisakhi (14. aprīlis) atzīmē sikhu Jauno gadu un pavasara ražu, bet tā ietekme var turpināties ar kopienas pasākumiem ap 20. aprīli.
• Budisms: Theravādas Jaunais gads (13. aprīlis) un citas budistu tradīcijas, piemēram, Khmeras Jaunais gads (14.–16. aprīlis), var ietvert svinības, kas noslēdzas ap 20. aprīli, piemēram, tempļa apmeklējumi vai meditācijas.

Citi Nozīmīgi Notikumi 20. Aprīlī

2025. gadā 20. aprīlis iezīmējas ne tikai ar reliģiskiem svētkiem, bet arī ar globāliem un kultūras notikumiem:

• Expo 2025 Japānā: 2025. gadā no 13. aprīļa Osakā notiek Expo 2025, kas turpinās 20. aprīlī, piesaistot uzmanību inovācijām, kultūrai un ilgtspējībai. Izstāde var ietekmēt starptautisko tūrismu un mediju uzmanību, papildinot Lieldienu svinību globālo kontekstu.
• 1999. gadā 20. aprīlī notika Kolumbīnes skolas apšaude ASV, kurā divi skolēni nogalināja 12 skolēnus un vienu skolotāju, atstājot dziļu traumu sabiedrībā. 2010. gadā 20. aprīlī Deepwater Horizon naftas platformas sprādziens Meksikas līcī izraisīja vienu no lielākajām ekoloģiskajām katastrofām, izlejot aptuveni 200 miljonus galonu naftas.
• Pasaules aknu dienas atbalsis: 2025. gadā 19. aprīlī atzīmētā Pasaules aknu diena, kas vērš uzmanību uz aknu veselību, var turpināties ar izglītojošiem pasākumiem 20. aprīlī, tostarp veselības kampaņām slimnīcās vai tiešsaistē.
• Astroloģija un simbolika: 2025. gadā 20. aprīlis ir Vērša zīmē, kas simbolizē stabilitāti un izturību. Aprīļa dzimšanas akmens ir dimants, bet ziedi — margrietiņa un saldais zirnītis, kas var parādīties Lieldienu dekorācijās vai citos svētkos.

2025. gadā Lieldienas iekrīt dienu pirms pāvesta Franciska nāves 21. aprīlī, kas notika Vatikāna Casa Santa Marta, 88 gadu vecumā, pēc cīņas ar pneimoniju. Viņa nāve, kas paziņota Lieldienu pirmdienā, piešķir svētkiem papildu garīgu nozīmi, atgādinot par viņa uzsvaru uz žēlsirdību, samierināšanu un kalpošanu nabagiem. Diemžēl, pāvests nepiedzīvoja miera iestāšanos neprātīgajā karā, ko Krievija uzsāka 2022.gadā Ukrainā.

1992. gadā 20. aprīlī, Lieldienu brīvdienās, 68 gadu vecumā, dziļā vientulībā, mira izcilais angļu komiķis Benijs Hills, kura The Benny Hill Show izklaidēja miljonus ar labdabīgi divdomīgiem jokiem un parodijām. Viņa nāve noslēdza leģendāru karjeru, kas joprojām raisa diskusijas par humora robežām.

1889. gadā 20. aprīlī Braunau am Inn, Austrijā, dzima Ādolfs Hitlers, nacistiskās Vācijas diktators (1933–1945), kura agresīvā politika izraisīja Otro pasaules karu un Holokaustu, nogalinot miljonus. Viņa dzimšanas diena, diemžēl, joprojām tiek atzīmēta reakcionārās neonacistu aprindās, kā atgādina un liecina 2024. gada incidents Austrijā, kad četri vācieši lika baltas rozes pie viņa dzimtās mājas. demonstrējot savu pielūgsmi nacisma ideoloģijai un tās līderim.

Vēsturiskais un Ekumeniskais Konteksts

2025. gadā Lieldienu un Pesaha sakritība 20. aprīlī atgādina par kristietības un jūdaisma kopīgajām saknēm, jo Jēzus Pēdējais vakarēdiens tiek uzskatīts par Pesaha maltīti.
Bahāʼī Ridvānas svētki, kas sākas šajā datumā, uzsver reliģiskās vienotības un miera vēstījumu, kas sasaucas ar Lieldienu cerības tēmu. Šāda svētku konverģence var veicināt starpreliģiju dialogu, kā to 2022. gadā atzīmēja starptautiski mediji, aprakstot līdzīgu Lieldienu, Pesaha un Ramadāna sakritību.
2025. gadā plānota ekumeniska Austrumu pareizticīgo un Romas katoļu baznīcas tikšanās Nīkejā, atzīmējot Nīkajas koncila 1700. gadadienu, kas pastiprina šī gada simbolisko nozīmi. Šāda vienotība var rosināt diskusijas par kalendāra reformām, lai Lieldienu datumi būtu sinhronizēti biežāk.

2025. gada 20. aprīlis apvieno kristiešu Lieldienas, Pesaha noslēgumu, Ridvānas svētku sākumu un citu reliģisko tradīciju atbalsis, radot unikālu ticības un kultūras konverģenci. Papildus tam globāli notikumi, piemēram, konservatīvisma atdzimšana, labējo spēku nākšana pie varas, vedinot pasauli uz nopietnām pārmaiņām, piešķir dienai papildu nozīmi.

Neatkarīgi no tā, vai svinat Dievkalpojumā, sederā, lūgšanās vai sekojat pasaules notikumiem, 20. aprīlis ir nācis iespēju izjust cerību par atdzimšanu un cilvēces kopienas garu.

Avoti:

• Interfaith Calendar 2025, Diversity Resources
• Multi-Faith Calendar 2025, Xavier University
• Religious and Spiritual Days of Observance 2025, University of Waterloo
• Starptautiski mediji par starpkonfesiju pasākumiem, AP ziņas