Māmiņu diena ir starptautiski atzīmēta diena, kas veltīta māšu godināšanai un pateicībai par viņu lomu ģimenē un sabiedrībā. Latvijā to svin maija otrajā svētdienā, tāpat kā daudzās citās valstīs, piemēram, ASV, Kanādā un Austrālijā.   Māmiņu dienas tradīcija mūsdienu formā aizsākās ASV 20. gadsimta sākumā, pateicoties Annai Džārvisai (Anna Jarvis). Viņa 1908. gad 10.maijā sarīkoja pirmo oficiālo Māmiņu dienas piemiņas pasākumu, lai godinātu savu māti Ann Reeves Jarvis, kura bija sabiedriska aktīviste un strādāja, lai uzlabotu māšu un bērnu veselības aprūpi. Annas mērķis bija izveidot dienu, kad cilvēki varētu izrādīt pateicību savām mātēm, piemēram, rakstot vēstules vai pavadot laiku kopā.

Pirmā pieminēšana:

Pirmā dokumentētā Māmiņu dienas svinēšana notika 1908. gada 10. maijā Graftonā, Rietumvirdžīnijā, ASV, baznīcā, kur Anna Džārvisa organizēja piemiņas ceremoniju. 1914. gadā ASV prezidents Vudro Vilsons pasludināja maija otro svētdienu par nacionālo Māmiņu dienu, padarot to par oficiālu svētku dienu ASV.

Senākas saknes

Lai gan mūsdienu Māmiņu diena ir saistīta ar Annu Džārvisu, līdzīgas tradīcijas pastāvēja jau senāk:

• Senā Grieķija un Roma: Senie grieķi godināja māšu dievieti Reju, bet romieši svinēja svētkus, kas veltīti dievietei Kibelei, kas simbolizēja auglību un mātes lomu.
• Eiropa viduslaikos: Kristīgajā Eiropā pastāvēja tradīcija, ko sauca par "Mātes dienu" (Mothering Sunday), kas tika svinēta gavēņa ceturtajā svētdienā. Tajā dienā cilvēki apmeklēja savas "mātes baznīcas" un nereti izmantoja iespēju apciemot arī savas mātes, nesot dāvanas.

Māmiņu diena Latvijā  

Latvijā Māmiņu diena tika ieviesta 20. gadsimta beigās, ietekmējoties no Rietumu tradīcijām, īpaši ASV. Tā kļuva populāra 1990. gados, kad Latvija atguva neatkarību un sāka pārņemt globālās svētku tradīcijas. Latvijā šī diena ir ģimeniska, kad bērni dāvina māmiņām ziedus, kartītes vai citas dāvanas, kā arī pavada laiku kopā. Kopš 2022. gada Latvijā maija otrā svētdiena oficiāli ir atzīta kā Mātes diena, un to atzīmē arī valsts līmenī.