2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

Datums: 13.–17. maijs 2025
Notiek St. Jakobshalle, Bāzele, Šveice.

St. Jakobshalle, saukta arī par “Joggelihalle”, ir daudzfunkcionāla iekštelpu arēna Bāzelē. Tā atrodas Münchenstein municipalitātē, netālu no Bāzeles centra, un ir daļa no plaša sporta un atpūtas kompleksa, kas ietver St. Jakob-Park futbola stadionu.

• Atvērta: 1976. gada septembrī.
• Arhitekts: Giovanni Panozzo.
• Renovācija: 2016.–2018. gadā par 141 miljonu CHF, modernizējot infrastruktūru, drošību un tehnoloģijas, saglabājot brutalistisko izskatu. Projektu vadīja Berrel Kräutler Architekten un Degelo Architekten.
• Ietilpība: Sēdvietas: 8000.
• Kopējā ietilpība: Līdz 12 400 (ar stāvvietām), kas palielināta pēc renovācijas, pateicoties uzlabotai ugunsdrošībai un evakuācijas ceļiem.
• Eirovīzijai paredzēti 12 400 skatītāju vietas.
• Platība: 20 000 m², ietver galveno arēnu, mazākas zāles (piemēram, Hall 2 un Hall 3, katra 320 m²) un telpas konferencēm.
• Modernizēta apgaismojuma sistēma (2800 luksi, regulējamas zonas), ventilācija un skatuves aprīkojums piemērots lieliem koncertiem un TV pārraidēm.
• Grīdas nestspēja līdz 500 kg/m²,
• galvenās zāles griestu augstums līdz 8,5 m.
• Te regulāri notiek sporta pasākumi (Swiss Indoors teniss, badmintona turnīri), koncerti (starptautiski mākslinieki), izstādes un TV šovi, tostarp 12 raidījumi “Wetten, dass..?” un, piemēram, 2015. gada Dalailamas ceremonija.
• Uzlabota pieejamība (ratiņkrēsliem), autostāvvietas (~680 vietas pie arēnas, 1465 blakus), tuvu sabiedriskajam transportam un EuroAirport Basel-Mulhouse-Freiburg.
• St. Jakobshallei būs pirmā reize, kad arēna uzņems Eirovīziju.

Ikgadējais 69. Eirovīzijas dziesmu konkurss norisinās Bāzelē, Šveicē, pēc Šveices uzvaras 2024. gada konkursā, kur dziedātājs Nemo ar dziesmu “The Code” izcīnīja pirmo vietu.

Konkurss sastāv no diviem pusfināliem (13. un 15. maijā) un fināla (17. maijā).
Neskatoties uz konkursa dalībnieku dažādu profesionālo līmeni, noteikti ir jāatzīmē konkursa  organizēšanas un sagatavošanas augstais līmenis. Pirmām kārtām, jāatzīmē izcili veidotā un tehniski nodrošinātā skatuve visiem dalībniekiem.

Tajā piedalās 37 valstis, kas sacenšas par uzvaru, demonstrējot muzikālo snieguma daudzveidību, skatuves tehnoloģijas un prasmi iekarot publikas simpātijas. Problēma, par balsojuma motivāciju ir mūžīga, ko savā laikā pamatoti norādīja žurnālists Kārlis Streips, komentējot "Balkānu mafijas" balsojumu par saviem kaimiņiem. Šoreiz noteikumi paredz, ka pirmās kārtas balsojumā drīkst piedalīties tikai dalībvalstu skatītāji. Tā kā Latvija startē otrā grupā, tad, piemēram, Latvijas skatītāji nevarēja atbalstīt Igauniju (pelnīti) vai kādu citu izvēlētu favorītu.

Šveice rīko konkursu trešo reizi (iepriekš 1956. un 1989. gadā), un Bāzele tika izvēlēta, apsteidzot citas kandidātpilsētas, piemēram, Ženēvu un Sanktgalleni. 

Par Latviju

Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 24 reizes, debitējot 2000. gadā. No visām uzstāšanās reizēm dziesmas latviešu valodā (pilnībā vai daļēji) ir izpildītas trīs reizes:

• 2004. gadā – Fomins & Kleins ar dziesmu "Dziesma par laimi" (pilnībā latviešu valodā).
• 2023. gadā – grupa Sudden Lights ar dziesmu "Aijā" (daļēji latviešu, daļēji angļu valodā).
• 2025. gadā – grupa Tautumeitas ar dziesmu "Bur man laimi" (pilnībā latviešu valodā, būs otrā dziesma, kas pilnībā izpildīta latviešu valodā).  

Pārējās uzstāšanās, cerot uz plašāku publikas atbalstu, lai izskatītos "ārzemnieciskāk", galvenokārt bijušas angļu valodā, izņemot divas izņēmuma reizes:

• 2007. gadā Bonaparti.lv dziesma "Questa Notte" itāļu valodā un
• 2009. gadā Intara Busuļa dziesma "Sastrēgums" krievu valodā.

Pirmais pusfināls

• Pirmajā pusfinālā (13. maijs 2025) piedalās. Balsos arī Itālija, Vācija un Šveice, kuri automātiski ir iekļautas finālā:.
  • Albānija
  • Azerbaidžāna
  • Beļģija
  • Horvātija
  • Kipra
  • Igaunija
  • Islande
  • Nīderlande
  • Norvēģija
  • Polija
  • Portugāle
  • Sanmarīno
  • Slovēnija
  • Zviedrija
  • Ukraina
• Otrais pusfināls (15. maijs, 16 valstis): Otrā pusfināla dalībvalstis (16 valstis):
  • Armēnija
  • Austrālija
  • Austrija
  • Čehija
  • Dānija
  • Somija
  • Grieķija
  • Gruzija
  • Īrija
  • Izraēla
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Malta
  • Melnkalne
  • Serbija

Papildus tam Francija, Vācija un Lielbritānija (no “Lielā piecinieka”) balso šajā pusfinālā, bet nepiedalās kā konkurentes, jo tās automātiski kvalificējas finālam. Tās arī uzstāsies ar saviem priekšnesumiem, bet ne sacentīsies.
Tātad automātiski finālā ir: “Lielais piecinieks”

• Francija,
• Vācija,
• Itālija,
• Spānija,
• Lielbritānija
• pagājušā gada uzvarētāja Šveice.

Finālā piedalīsies 26 valstis – 10 no katra pusfināla, kā arī minētās sešas.

Atgriešanās un izstāšanās:

• ​Montenegro atgriežas pēc divu gadu pārtraukuma, bet
• Moldova izstājās ekonomisku, administratīvu un māksliniecisku iemeslu dēļ.

Interesanti un svarīgi fakti:

1. Vēsturiska nozīme Šveicei: 2025. gada konkurss atzīmē atgriešanos Šveicē, kur 1956. gadā notika pirmais Eirovīzijas konkurss. Bāzele kā norises vieta izceļ Šveices kultūras un mākslas nozīmi, piedāvājot skatītājiem ne tikai konkursu, bet arī iespēju izbaudīt pilsētas vēsturisko vecpilsētu un muzejus, piemēram, Kunstmuseum Basel.
2. Latvijas pārstāvji: Latviju pārstāvēs grupa “Tautumeitas” ar dziesmu “Bur man laimi”, kas ir otrā dziesma Eirovīzijas vēsturē no Latvijas, kas pilnībā izpildīta latviešu valodā (pirmā bija “Dziesma par laimi” 2004. gadā). Ukrainas pārstāvji, grupa “Ziferblat”, intervijā Latvijas Radio 5 nosauca “Tautumeitas” par savām favorītēm, salīdzinot tās ar grupu “Cocteau Twins”.
3. Bukmeikeri augstu vērtē Igaunijas pārstāvi Tomiju Kešu (7. vieta prognozēs), taču viņa dalība izraisīja strīdus Itālijā stereotipu dēļ. Pirmajā kārtā, mūsuprāt, viens no četriem dalībniekiem, kas pelna vietu finālā ( vēl - Itālija un Šveice, kas automātiski ir finālā, un Nīderlande)
   Izraēlas pārstāve Juvāla Rafaela ir izdzīvojusi Hamās uzbrukumu 2023. gadā, kas piešķir viņas dalībai emocionālu nozīmi.
4. Jauni noteikumi un strīdi: Pēc 2024. gada skandāliem (piemēram, Nīderlandes diskvalifikācijas) Eirovīzijā ieviesti stingrāki noteikumi, tostarp par uzvedību un dziesmu tekstiem.
   Izraēlas dalība joprojām izraisa debates, kā to pierāda protesti 2024. gadā Londonā un Īrijā.
5. Skatītāju iesaiste un globālā ietekme: Eirovīzija piesaista miljoniem skatītāju (2023. gadā – 161 miljons), un balsošanas sistēma ļauj balsot arī valstīm ārpus konkursa (“Pārējā pasaule”).
   Bāzelē gaidāma īpaša atmosfēra ar ielu koncertiem, faniem un karogiem, padarot pilsētu par Eiropas mūzikas centrālo punktu nedēļas garumā.
6. Kultūras un politikas krustpunkts: Eirovīzija turpina būt platforma, kurā atspoguļojas arī ģeopolitiskās spriedzes. Krievijas izslēgšana kopš 2022. gada un Putina plāni rīkot alternatīvu konkursu “Intervīzija” liecina par konkursa politisko nozīmi. 

Eirovīzijas 2025 balsojuma izmaiņas

2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā balsošanas sistēma saglabā pamatprincipus no iepriekšējiem gadiem, taču ir ieviestas dažas izmaiņas un precizējumi, reaģējot uz 2024. gada notikumiem, piemēram, Nīderlandes diskvalifikāciju un strīdiem par skatītāju un žūriju balsojumu. Galvenās atšķirības un iezīmes.

Stingrāki noteikumi balsošanas procesā:
Pēc 2024. gada skandāliem Eiropas Raidorganizāciju savienība (EBU) pastiprinājusi uzraudzību pār balsošanas procesu, lai nodrošinātu caurspīdīgumu. Tas ietver skaidrākas vadlīnijas par to, kā rīkoties diskvalifikācijas gadījumā, piemēram, bloķējot balsis par izslēgto dalībnieku (kā 2024. gadā ar Nīderlandi, kad numuri, kas beidzās ar 5, tika bloķēti).

Skatītāju un žūrijas balsu līdzsvars:
​Kopš 2023. gada pusfinālos uzvarētājus nosaka tikai skatītāju balsojums, bet finālā tiek summēti gan skatītāju, gan profesionālās žūrijas punkti (12, 10, 8–1 punkti no katras valsts). 2025. gadā šī sistēma turpinās, bet EBU uzsver precīzāku žūriju sastāva izvēli, lai mazinātu reģionālās balsošanas ietekmi, kas bieži kritizēta kā politiski motivēta (piemēram, bijušās Dienvidslāvijas vai Padomju Savienības valstu bloki).

“Pārējā pasaule” balsojums:
Skatītāji no valstīm, kas nepiedalās konkursā, joprojām var balsot kā “Pārējā pasaule” (Rest of the World), un viņu balsis tiek summētas kā vienas papildu valsts ieguldījums. 2025. gadā šis elements saglabāts, bet EBU ieviesusi stingrākus tehniskos risinājumus, lai novērstu balsošanas manipulācijas, reaģējot uz iepriekšējiem gadiem, kad tika ziņots par balsošanas sistēmas apieti.  

Reaģēšana uz tehniskām kļūdām:
Pēc 2003. gada problēmām ar telefona balsošanu (piemēram, Īrijas Eircom sistēmas kļūmes) un 2024. gada tehniskajām nebūšanām (piemēram, Francijas vokālās kļūdas žūrijas šovā), 2025. gadā ieviesti papildu drošības pasākumi, tostarp rezerves sistēmas balsošanas datu apkopošanai, lai nodrošinātu rezultātu ticamību.  

Eirovīzija kā LGBT kopienas kultūras praids

Eirovīzijas dziesmu konkurss, kas 2025. gadā norisināsies Bāzelē, Šveicē, ir ne tikai Eiropas lielākais mūzikas pasākums, bet arī nozīmīgs starptautisks notikums LGBT kopienai. Lai gan konkursā piedalās dažādu seksuālo orientāciju pārstāvji, tostarp heteroseksuāļi, Eirovīzija jau gadu desmitiem ir kļuvusi par savdabīgu “kultūras praidu”, kurā tiek svinēta dažādība un iekļaušanas brīvība izpaust savu identitāti. Tās krāšņie priekšnesumi, ekstravagantais stils un uzsvars uz individualitāti padarījis to par krāšņu karnevālu LGBT kopienai, kas to uzskata par drošu telpu pašizpausmei. 

Homoseksualitātes pasvītrotais akcents:

Eirovīzija ir slavena ar savu akcentēto atbalstu LGBT tēmām, kas izpaužas gan dalībnieku mākslinieciskajos tēlos, gan dziesmu tekstos un vēstījumos. Jau kopš 1990. gadiem konkurss ir kļuvis par platformu, kurā homoseksualitāte un citas netradicionālās identitātes tiek atklāti izceltas un demonsrtētas. Piemēram:

• 1998. gadā Dana International no Izraēlas kļuva par pirmo transpersonu, kas uzvarēja Eirovīzijā ar dziesmu “Diva”, atverot durvis plašākai diskusijai par dzimuma identitāti.
• 2007. gadā Marija Šerifoviča:  Serbijas uzvarētāja Marija Šerifoviča ar dziesmu “Molitva” atklāti pārstāvēja lesbiešu identitāti, kaut arī dziesma nebija tieši par to.
• Daudzu gadu dalībnieki, piemēram, Somijas Krista Siegfrids (2013) ar skūpstu starp divām sievietēm priekšnesumā vai
• Īrijas Ryan O’Shaughnessy (2018) ar geju pāri, ir iekļāvuši LGBT tēmas savos uzvedumos.

Končitas Vurstas uzvara kā augstākais punkts   2014. gada Eirovīzijas konkurss Kopenhāgenā iezīmēja vēsturisku brīdi, kad Austrijas pārstāvis Tomass Neivirts, uzstājoties kā bārdainā drag queen Končita Vursta, uzvarēja ar dziesmu “Rise Like a Phoenix”. Končitas tēls – apvienojot izcili profesionālu priekšnesumu, sievišķīgu eleganci ar vīrišķīgu bārdu – kļuva par spēcīgu simbolu cīņā pret homofobiju un stereotipiem. Viņa (- as?) uzvara tika plaši svinēta kā triumfs tolerancei un dažādībai, īpaši LGBT kopienā, bet izraisīja arī pamatīgus iebildumus konservatīvākā sabiedrības daļā..
Končitas nenoliedzamais talants, harizma un vēstījums par pašpieņemšanu padarīja viņu par ikonu, kas joprojām tiek uzskatīta par Eirovīzijas LGBT mantojuma kulmināciju. Un tomēr, tas bija īss skatuves uzplaiksnījums, bet turpmākos gados šīs izpildītājas vārds no publicitātes ir pazudis.

Eirovīzijas 2025 konteksts  

2025. gada konkursā LGBT tēmas turpina būt nozīmīgas. Šveices uzvarētājs 2024. gadā, Nemo, kurš identificējas kā nebināra persona, ar dziesmu “The Code” uzsvēra sevis meklēšanas un identitātes tēmas, kas rezonēja ar LGBT auditoriju.
Arī citi dalībnieki, piemēram, Izraēlas Juvāla Rafaela, kura izdzīvoja 2023. gada Hamās uzbrukumu, un Austrijas pārstāvji, bieži iekļauj iekļaušanas un dažādības vēstījumus. Bāzelē gaidāma krāsaina fanu kultūra, kurā LGBT karogi un praida elementi būs dominante un redzami gan skatītāju vidū, gan ielu svētkos, kā tas bijis iepriekšējos gados (piemēram, 2023. gadā Liverpūlē vai 2024. gadā Malmē).  

Kultūras un sociālā ietekme

Eirovīzija ir ne tikai mūzikas konkurss, bet arī platforma, kas sabiedrībai uzspiež diskusijas par vienlīdzību un tiesībām. Tā piesaista miljoniem skatītāju (2023. gadā – 161 miljons), tostarp lielu LGBT auditoriju, kas novērtē konkursa atbalstu dažādībai. Loģiski, ka konkurss tomēr saskaras ar izaicinājumiem, piemēram, pretrunām par dalībvalstīm, kurās LGBT tiesības ir ierobežotas vai apdraudētas, kā arī protestiem, kas reizēm pavada šādu tēmu pārlieku izcelšanu (piemēram, 2024. gada protesti Malmē saistībā ar ģeopolitiku), nepelnīti atbīdot malā ar mūziku saistītus jautājumus. Jau ilgāku laiku par Eirovīzijas konkursu būtu jārunā kā par lielāko un vērienīgāko mūzikas festivālu, kurā tiek demonstrētas skatuves izpildījuma un tehnoloģiju iespējas. Katrs gads nes patīkamus pārsteigumus šovu krāšņumā un neiedomājamākās arvien jaunās iespējās.

Pagaidām Eirovīzija 2025 turpina būt pasaules lielākais un augstākais LGBT kopienas starptautiskais pasākums, kas apvieno mūziku, kultūru un praida garu. Končitas Vurstas 2014. gada uzvara paliek kā spilgtākais šī mantojuma simbols, bet konkurss katru gadu piedāvā jaunus stāstus un talantus, kas svin savu esību, aicinot pārējos viņiem pievienoties. 

Nākamā tēma, par kuru būtu vērts domāt, atbīdīties no ģeopolitiskā vērtējuma, kad balsojuma laikā sākas "virtuves līmeņa" argumentu straume, kuras valsts iedzīvotājiem būtu vairāk vai mazāk jādod balsojuma atbalsts. Iespējams, ka kādreiz tiks domāts par valstiskās piederības anonimizēšanu pirmsbalsojuma periodā.

Šveices uzvarētāji Eirovīzijas dziesmu konkursā:

Šveice ir uzvarējusi Eirovīzijā trīs reizes kopš konkursa sākuma 1956. gadā.

1. 1956. gads – Lys Assia, “Refrain” (izpildīta franču valodā)
   • Norises vieta: Lugano, Šveice (pirmais Eirovīzijas konkurss).
   • Lys Assia kļuva par pirmo Eirovīzijas uzvarētāju konkursa vēsturē. Tolaik balsojums bija aizklāts un tika paziņots tikai uzvarētājs, bez punktu sadalījuma.
     Šveice arī rīkoja konkursu, un Assia atgriezās 1957. un 1958. gadā, 1958. gadā ar dziesmu “Giorgio” iegūstot 2. vietu.
   • Šī uzvara iezīmēja Eirovīzijas sākumu un Šveices nozīmi konkursa dibināšanā, pateicoties Šveices Raidorganizāciju korporācijas (SRG SSR) vadītājam Marcel Bezençon.
2. 1988. gads – Céline Dion, “Ne partez pas sans moi” (franču valodā).
   • Norises vieta: Dublina, Īrija.
   • Kanādiešu franču daļas dziedātāja Céline Dion, toreiz mazpazīstama starptautiski, uzvarēja ar dramatisku balādi, apsteidzot Apvienoto Karalisti par vienu punktu (137 pret 136). Otrā vieta tika Apvienotajai Karalistei, ko pārstāvēja Scott Fitzgerald ar dziesmu “Go”. Šī ir pēdējā Eirovīzijas uzvarētājdziesma franču valodā.
     Uzvara pavēra Dion ceļu uz globālu slavu, padarot viņu par vienu no visu laiku veiksmīgākajām dziedātājām.

2024. gads – Nemo, “The Code” (angļu valodā).

• Norises vieta: Malme, Zviedrija.
• Nemo, 24 gadus vecs nebinārs mākslinieks, uzvarēja ar 591 punktu, apsteidzot Horvātiju (547 punkti). Dziesma, kas apvieno operu, repu un drum’n’bass, stāsta par Nemo ceļu uz nebinārās identitātes pieņemšanu.
  Nemo kļuva par pirmo nebināro uzvarētāju Eirovīzijas vēsturē, saņemot 22 “12 punktu” balsis no žūrijām. Uzvara izraisīja diskusijas par iekļaušanu, un Nemo kritizēja EBU par “divkosību” attiecībā uz nebināro karogu aizliegumu.
• Uzvara atgrieza Eirovīziju Šveicē pēc 36 gadiem un uzsvēra konkursa lomu kā LGBTQ+ kopienas platformai. Nemo uzvara arī nodrošināja Bāzelei 2025. gada konkursa rīkošanu St. Jakobshalle.

Fakti

No 65 Šveices dziesmām

• 24 bijušas franču,
• 12 vācu,
• 18 angļu,
• 10 itāļu un
• viena retoromāņu valodā.

Visas trīs uzvaras saistītas ar franču vai angļu valodu.

Citas ievērojamas vietas:

• 2. vieta 1963. (Esther Ofarim, “T’en va pas”) un 1986. (Daniela Simmons, “Pas pour moi”),
• 3. vieta 1961. (Franca di Rienzo, “Nous aurons demain”), 1982. (Arlette Zola, “Amour on t’aime”), 1993. (Annie Cotton, “Moi, tout simplement”), un 2021. (Gjon’s Tears, “Tout l’univers”).

Nemo uzvara 2024. gadā bija pirmā kopš 1988. gada, un tā sekoja spēcīgiem rezultātiem pēdējos gados, piemēram, Luca Hänni 4. vietai 2019. gadā (“She Got Me”).