Polijas prezidenta vēlēšanas norisinājās divās kārtās. Pirmā kārta notika 2025.gada 18. maijā, kurā piedalījās 13 kandidāti, bet nevienam neizdevās iegūt absolūto balsu vairākumu (50%+1), tāpēc 2025.gada 1. jūnijā tika rīkota vēlēšanu otrā kārta starp diviem populārākajiem kandidātiem.

Saskaņā ar Polijas Nacionālās vēlēšanu komisijas datiem, otrajā kārtā vēlētāju aktivitāte sasniedza 71,63%, kopumā nododot 20 843 805 derīgas balsis. Tas liecina par augstu sabiedrības iesaisti, kas atspoguļo vēlēšanu politisko nozīmīgumu Polijas sabiedrībā.

Polijā ir vairāk nekā 28 miljoni balsstiesīgo vēlētāju, un prognozes pirms otrās kārtas paredzēja, ka kandidātus varētu šķirt vien 70 000–100 000 balsu.

Latvijā dzīvojošo Polijas pilsoņu balsojumā piedalījās vairāk nekā 600 balsstiesīgo, no kuriem trīs piektdaļas atbalstīja Rafalu Tšaskovski.

Kandidāti

Pirmajā kārtā 2025.gada 18. maijā konkurēja 13 kandidāti, bet uzmanības centrā nonāca divi galvenie pretendenti:

• Rafaels Tšaskovskis (Pilsoniskā koalīcija, KO): Varšavas mērs, kuru izvirzīja premjerministra Donalda Tuska vadītā liberāli konservatīvā partija. Viņš pārstāvēja liberālāku pieeju, atbalstot tādas idejas kā viendzimuma partnerattiecību atzīšana, Stambulas konvencija, mazāk stingrus abortu ierobežojumus, Eiropas piedāvāto migrācijas politiku un citu, kas publiskē vidē nereti tiek dēvēts par t.s. Eiropas pamatvērtībām.
  Pirmajā kārtā viņš ieguva 31,4% balsu.

• Karols Navrockis (Likums un taisnīgums, PiS): Vēsturnieks un nacionālkonservatīvās opozīcijas kandidāts, kurš iestājās par konservatīvo vērtību saglabāšanu, ģimenes institūta stiprināšanu, nacionālo kultūru, stingri nostājoties pret viendzimuma partnerattiecību pielīdzināšanai ģimenei, genderisma ideoloģiju, uzspiesto migrācijas politiku un valsts pārvaldes birokratizāciju. Pirmajā kārtā viņš saņēma 29,5% balsu.

 Pirmajā kārtā vērā ņemamus panākumus guva arī citi kandidāti, kuru vārdus varam atcerēties, ja sekojam notikumiem Polijas politikā, un proti:

• Slavomirs Mentzens (14,8% balsu) – pārstāvēja labēji populistisko spārnu.

• Gžegožs Brauns (6,3%) – konservatīvs kandidāts.

• Szymons Holovnija (5,0%), 

• Adriāns Zandbergs (4,9%) un 

• Magdalēna Biejata (4,2%) – pārstāvēja kreisākus vai centriskus spēkus.

Otrajā kārtā, kas norisinājās 2025.gada 1. jūnijā, sīvā cīņā uzvaru izcīnīja Karols Navrockis, iegūstot 50,89% balsu (10 606 628 balsis), kamēr Rafaels Tšaskovskis ieguva 49,11% (10 237 177 balsis). Starpība starp kandidātiem bija vien 369 451 balss, kas apliecina sacensības spraigumu.

Politiskā nozīme

Šīs vēlēšanas atspoguļo Polijas sabiedrības polarizāciju starp konservatīvajām un liberālajām ideoloģijām un to sludinātajām vērtībām. 

Navrockis, pārstāvot "Likums un taisnīgums" partiju, uzsvēra konservatīvo vērtību saglabāšanu, kas rezonēja ar ievērojamu vēlētāju daļas vēlmēm. Viņu atzīmē arī kā Domalda Trampa un itāļu līderes Džordža Meloni politiskā kursa atbalstītāju.

Savukārt, Tšaskovska liberālā platforma piesaistīja pilsētu iedzīvotājus un jauniešus, taču ar to nebija pietiekami, lai pārspētu opozīcijas kandidātu.

Vēlēšanu iznākums var ietekmēt Polijas iekšpolitiku, tostarp, debates par sociālajiem jautājumiem, kā arī attiecības ar Eiropas Savienību, kur "Likums un taisnīgums" nereti ieņēmis stingrāku Polijas nacionālajām interesēm atbilstošāku un pret ES skeptiskāku nostāju. Abi pretendetni samērā būtiski atšķiras savos uzskatos, tāpēc Polijas sabiedrībai ir iezīmēti samērā precīzi politiskie orientieri. Noteikti jāpiemin Polijas katoļu baznīcas ietekmi ar saviem konservatīvo vērtību uzstādījumiem.

Uzvarējusī partija 2025. gada Polijas prezidenta vēlēšanās ir "Likums un taisnīgums" (Prawo i Sprawiedliwość, PiS). Starp redzamākajiem šīs partijas pārstāvjiem, kuri ir nozīmīgi Polijas politiskajā ainavā, var minēt:

• Jaroslavs Kačiņskis (Jarosław Kaczyński) – partijas līderis un viens no ietekmīgākajiem Polijas politiķiem. Viņš bijis premjerministrs (2006–2007) un joprojām ir galvenais ideoloģiskais virzītājs PiS politikā, uzsverot nacionālkonservatīvās vērtības.

• Lehs Kačiņskis (Lech Kaczyński), kurš bija Polijas prezidents no 2005. līdz 2010. gadam un pārstāvēja partiju "Likums un taisnīgums" (PiS). Viņš diemžēl gāja bojā 2010. gada 10. aprīlī Smoļenskas aviokatastrofā, kas ir nozīmīgs notikums Polijas un PiS vēsturē. Lehs Kačiņskis bija Jaroslava Kačiņska dvīņubrālis un vien no partijas dibinātājiem, kura prezidentūra un traģiskā nāve joprojām ietekmē PiS politisko naratīvu un atbalstītāju bāzi.

• Mateušs Moraveckis (Mateusz Morawiecki) – bijušais Polijas premjerministrs (2017–2023), kurš pārstāv PiS ekonomisko un administratīvo politiku. Viņš ir bijis aktīvs partijas tēla veidotājs starptautiskajā arēnā.

• Beata Šidlo (Beata Szydło) – bijusī premjerministre (2015–2017) un pašreizējā Eiropas Parlamenta deputāte, kura ir populāra konservatīvo vēlētāju vidū.

• Zbigņevs Zjobro (Zbigniew Ziobro) – bijušais tieslietu ministrs un partijas "Solidārā Polija" līderis, kas ir PiS sabiedrotais. Viņš ir pazīstams ar tieslietu sistēmas reformām, kas izraisījušas strīdus ar ES.

• Andžejs Duda (Andrzej Duda) – līdzšinējais Polijas prezidents (2015–2025), kura prezidentūra beidzās ar šīm vēlēšanām. Viņš ir bijis cieši saistīts ar PiS un to atbalstījis likumdošanas iniciatīvās.