Jā, es tur biju, Dzintaru koncertzāle, klātienē skatījos tik nozīmīgu notikumu - Armand Birkens atvadu koncertu. Paldies koncerta rīkotājai Ivande Pīlāga par šo iespēju! Ar mazliet kavēšanos, tagad dalos iespaidos no pirmdienas vakara. Jā, aizkustinoši, bet nebūt nav tik iepriecinoši, ka tas bija atvadu koncerts. Jo Armands Birkens un "Čikāgas piecīši" nav tikai muzikāls kolektīvs ar neatkārtojamo izpildījumu, savām skaistajām melodijām, patriotiskajiem un romantiskajiem vārdiem. Tā ir laikmeta zīme! Tas ir fenomens, kurš saturēja kopā latviešus trimdā, uzturēja sapņus par brīvību gan Latvijā, gan trimdā. Un tas nav pārspīlēti - latviešu trimda bez "Piecīšu" dziesmām būtu citāda, un ja ne šāda trimda, tad, iespējams, nebūtu arī šāda Latvijas Tautas fronte, Atmoda, Barikādes. Jau pirms koncerta rakstīju, atceroties par 1989.gada koncertu Mežaparkā - bez skatuves dekorācijām, vien ar necilu pajūgu uz skatuves. Tādi viņi bija, fokusējoties uz dziesmām, nevis visvisādām ārišķībām. Viņi bija kā dziesminieki, kurus interesēja nevis popularitāte un ieņēmumi, bet sludināšana kā virsmērķis. Paldies Armand! Jā, Tu neesi nopelnījis miljonus ar dziesmām, tekstiem un dziedāšanu, lai gan Tavas dziesmas ir populārākas un vairāk atskaņotas par daudziem mūzikas biznesa veiksminiekiem. Taču, esmu pārliecināts, ka pat visveiksmīgākie mūziķi Tevi apskauž, jo Tu esi sadziedājis Latvijas vēsturi, radījis to, ne tikai piedzīvojis! Laimīgais!   Armand Birkens Mīļš paldies, Kristian, par labajiem vārdiem! Man ir bijusi tā laime un tas gods pavadīt mūžu uz latviešu skatuves. Esmu no sirds pateicīgs par to iespēju, un par tautiešu mīlestību un atbalstu. Paldies, paldies, paldies!