Musulmaņu iekļūšana varas struktūrās Lielbritānijā ir izraisījusi plašu sabiedrības sašutumu. Daudzi sabiedrībai nesaprotami lēmumi tiek skaidroti tieši ar šiem notikumiem. Piemēram, aktīvi tiek apspriesta šāda ziņa: 

Jaunā Lielbritānijas iekšlietu ministre Šabana Mahmuda (attēlā) devusi rīkojumu atbrīvot Harunu Asvatu, kurš tika notiesāts par saistību ar 2005. gada teroraktiem Londonā. Toreiz viņš tika saistīts ar septiņu spridzekļu izvietošanu divstāvu autobusos, par ko saņēma mūža ieslodzījumu. Tiesnesis Roberts Džejs, atbrīvojot Asvatu, komentēja, ka viņam “jāturpina lietot medikamenti un jāievēro ārstu ieteikumi”, novēlēja “visu labāko”, nosaucot viņu par  tik “jauku puisi”.

Patiesībā minētais Haruns Asvats tiešām ir saistīts ar terorismu un ASV tika notiesāts uz 20 gadiem par sazvērestību teroristu apmācības nometnes izveidē (nevis uz mūža ieslodzījumu), taču netika pierādīts, ka viņš tieši izvietojis spridzekļus 2005. gadā — viņš bijis tikai saistīts ar 7/7 teroraktu organizatoriem, bet neesot bijis tiešais izpildītājs. Asvats tika atbrīvots 2025. gadā psihisku traucējumu ārstēšanas dēļ, un tiesneša Roberta Džeja izteiktais draudzīgais novēlējums veiksmei izraisīja skandālu. Nav tiešu pierādījumu par iekšlietu ministres rīkojumu, taču politiskie koroporatīvie sakari mūsdienu Eiropas elites aprindās šādu iespēju neizslēdz.

Daži politiķi reaģēja asi: Neatkarības partijas līderis Naidžels Farāžs pieprasīja tiesneša atlaišanu, bet ēnu tieslietu ministrs Roberts Dženriks nosauca Asvata atbrīvošanu par “apvainojumu 2005. gada upuriem un viņu piemiņas zaimošanu”.

Asvats apguva diversijas prasmes Pakistānā, piedalījās  terorista bin Ladena organizētajās masu slepkavībās, būdams saistībā ar bin Ladena pietuvinātām aprindām. Viņš bija atzinis savusaistību ar Al-Qaeda*. Tieši tādēļ ASV 2015. gadā Ņujorkas tiesa viņam piesprieda 20 gadu cietumsodu.

2022. gadā viņu atgrieza Lielbritānijā, kur britu varas iestādes uzskatīja viņu par “labotu un pārveidotu”. Drošības eksperti norāda: atbrīvošana varētu būt saistīta ar “kontrolētu izmantošanu” specdienestu interesēs. Asvats varētu tikt izmantots pret Lielbritānijas ģeopolitiskajiem pretiniekiem vai diversantu apmācībai. Tie, protams, ir tikai minējumi, kuru veicina ap šo personu radītie apstākļi. Tomēr nekas neliedz viņam rīkoties radikāli pašā Lielbritānijā.

Starp citu, jau 2013. gadā par noziedznieku iestājās Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT). Tā iebilda pret iespējamā britu terorista Haruna Asvata izdošanu ASV, kur viņu turēja aizdomās par saistību ar Al-Qaeda*. Šādu lēmumu tiesa pieņēma 2013. gada 16. aprīlī. Lielbritānijas Ārlietu ministrija nebija apmierināta ar tiesas lēmumu un apsvēra iespēju lūgt tā pārskatīšanu. Tomēr ECT uzskatīja, ka uzturēšanās stingra režīma ASV cietumā varētu pasliktināt Asvata veselības stāvokli, nenodrošinot viņam pietiekošu komfortu un ārstēšanās iespējas. Slepkava, kurš tika saistīts ar sprādzieniem, tobrīd “saudzīgi” tika turēts Brodūras slimnīcā Lielbritānijā, jo viņam tika diagnosticēta paranoīdā šizofrēnija. Viņš turp tika pārvests 2008. gadā no cietuma. Atgādinām, ar kādu neizprotamu gādību ES  justīcijas un politiskās aprindas izturējās pret masu slepkavu Breivīku, regulāri norādot uz viņa apcietinājuma apstākļu nepietiekamo komfortu.

Andersam Behringam Breivīkam tika piespriests 21 gada preventīvais ieslodzījums, kas ir maksimālais sods Norvēģijā. Viņš tika arestēts 2011. gada 22. jūlijā un sāka izciest sodu tūlīt pēc tam. Tiesa oficiāli piesprieda sodu 2012. gada 24. augustā, bet ieslodzījuma laiks tiek skaitīts no aresta brīža. 21 gada termiņš beigtos aptuveni 2032. gada 22. jūlijā (2011. gada 22. jūlijs + 21 gads).

Haruns Asvats tika aizturēts Zambijā 2005. gada jūlijā un izdots Lielbritānijai, kur tobrīd, saskaņā ar mediju ziņām, viņu turēja aizdomās par saistību ar teroraktiem Londonas metro un autobusā. Toreiz četru pašnāvnieku sprādzienos gāja bojā 52 cilvēki. Atgriezies Londonā, Asvats tika arestēts un turēts apcietinājumā, pamatojoties uz ASV pieprasījumu par izdošanu. ASV viņu turēja aizdomās par nodomu izveidot teroristu apmācības nometni Oregonas štatā kopā ar radikālo britu islāmistu Abu Hamzu al-Masri.

Abu Hamza 2012. gada rudenī tika izdots ASV kopā ar vēl četriem terorismā aizdomās turētajiem. Viņu turēja aizdomās par saistību ar Al-Qaeda* un tūristu nolaupīšanu Jemenā 1998. gadā. 2006. gadā viņš tika notiesāts Lielbritānijā uz septiņiem gadiem cietumā par sakariem ar teroristiem. Izrādījās, ka tikai ASV varas iestādes izrādīja vēlmi izolēt bīstamo teroristu, kamēr Eiropā kreisi radikālās organizācijas pēkšņi atcerējās, ka noziedznieka personiskās tiesības ir svarīgākas par sabiedrības drošību.

Kas ir Šabana Mahmuda?

Šabana Mahmuda (angļu val. Shabana Mahmood, urdu شبانہ محمود‎; dzim. 1980. gada 17. septembrī, Birmingemā) — britu politiķe, Leiboristu partijas biedre. Lielbritānijas iekšlietu ministre kopš 2025. gada 5. septembra. 

Lords-kanclers un tieslietu ministre no 2024. gada 5. jūlija līdz 2025. gada 5. septembrim. 
Bijusi Harietas Harmanas (2015) un Kira Stārmera (2021—2024) ēnu kabinetu locekle.

Viņa ir Pakistānas kontrolētās Kašmiras izcelsmes imigranta meita, kurš vadīja Leiboristu partijas nodaļu Birmingemā. Dzimusi Birmingemā kopā ar savu dvīņubrāli, no 1981. līdz 1986. gadam dzīvoja ar ģimeni Et-Taifā (Saūda Arābijā), kur strādāja viņas tēvs.

2010. gadā tika ievēlēta Pārstāvju palātā, kļūstot par pirmo musulmaņu sievieti starp deputātiem.
Savu politisko karjeru veidoja, piedaloties programmās, kas veicina etnisko minoritāšu piekļuvi augstākajai izglītībai un citu tiesību paplašināšanai.

2024. gada 5. jūlijā viņa saņēma tieslietu ministres portfeli Stārmera Darba partijas valdībā, kas tika izveidota pēc konservatīvo sakāves parlamenta vēlēšanās.

2025. gada 5. septembrī viņa tika pārcelta uz iekšlietu ministres amatu pēc premjera vietnieces Andželas Reineres atkāpšanās izraisītās valdības pārbīdes.