Nikolā Sarkozi piespriestais Cietumsods (Nelikumīga finansējuma saņemšanas no Lībijas lieta - fr. Affaire de financement libyen de la campagne de Nicolas Sarkozy) ir nozīmīga juridiska un bezprecedenta lieta Francijas vēsturē, kurā bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozi (Nicolas Sarkozy, dz. 1955. gada 28. janvārī) tika notiesāts par kriminālu sazvērestību saistībā ar nelegālu vēlēšanu kampaņas finansēšanu no Lībijas līdera Muammara Kadafi (Muammar Gaddafi) režīma.

Šī lieta ir daļa no plašākas izmeklēšanas par korupciju un vēlēšanu finansēšanu Francijas politikā, un tā noveda pie Sarkozi kā pirmā pēckara Francijas līdera ieslodzīšanas uz 5 gadiem.

Notiesājošais spriedums tika pasludināts 2025. gada 25. septembrī, un sodītais sāka izciest sodu 2025. gada 21. oktobrī.

Lietas fons

Lieta aizsākās 2013. gadā pēc Francijas tiesneses Sabrīnas de Re (Sabrina de Re) un Žana-Fransuā Bordo (Jean-François Bohnert) vadītās izmekles, balstītas uz liecībām no Lībijas amatpersonām un Francijas žurnālistu izmeklējumiem. Tika apgalvots, ka Sarkozi 2007. gada prezidenta vēlēšanu kampaņai saņēma aptuveni 50 miljonus eiro no Kadafi režīma apmaiņā pret solītiem diplomātiskiem labumiem, tostarp Francijas atbalstu Lībijai Āfrikas politikā. Šie fondi esot tikuši maskēti caur starpniekiem, tostarp bijušo Lībijas premjeru Baghdī Senusi (Baghdadi al-Mabrouk) un citām figūrām. Sarkozi kategoriski noliedza apsūdzības, apgalvojot, ka tās ir politiski motivētas un balstītas uz viltus liecībām. Lietā bija iesaistīti vairāki citi aizdomās turamie, tostarp bijušais ministrs Klods Gebē (Claude Guéant) un Lībijas starpnieki, kuri saņēma līdzīgus sodus.

Tiesas process

Tiesa Parīzē noritēja veselu gadu - no 2024. gada decembra līdz 2025. gada septembrim. Prokuratūra uzsvēra "izņēmumu smagumu" faktiem, kas "apdraudējuši pilsoņu uzticību demokrātijai". Galvenā tiesnese Natālija Gavarīno (Nathalie Gavarino) norādīja uz pierādījumiem, tostarp bankas pārskaitījumiem un liecinieku sniegtajām liecībām, kas apliecināja notikušo. Apspriešanā Sarkozi un viņa advokāti uzstāja uz nevainīgumu, apgalvojot, ka pierādījumi ir nepilnīgi un balstīti uz politiskiem motīviem no Francijas ārējās izlūkdienesta (DGSE) un opozīcijas.

Spriedums

2025. gada 25. septembrī Parīzes apelācijas tiesa Sarkozi notiesāja par kriminālu sazvērestību, piespriežot piecu gadu cietumsodu, no kuriem divi gadi ir stingri ieslodzījuma režīmā, bet pārējie trīs — nosacīti ar elektronisko uzraudzību. Tiesa arī uzlika 150 000 eiro sodu un aizliedza ieņemt amatus uz pieciem gadiem. Spriedums stājās spēkā nekavējoties, neskatoties uz apelāciju, ko Sarkozi iesniedza uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas. Jaunā tiesa paredzēta aptuveni sešu mēnešu laikā, taču ieslodzījums turpināsies apelācijas procesā.

Ieslodzījuma izpilde

2025.gada 21. oktobrī Sarkozi ieradās Parīzes La Sante cietumā (La Santé), kļūstot par pirmo Francijas pēckara prezidentu, kurš tiek ieslodzīts cietumā. Viņš tika izvietots "VIP daļā" (daļa ar 19 kamerām un atsevišķu pastaigu laukumu), kas paredzēta augsta profila ieslodzītajiem drošības apsvērumu dēļ. Kamers ir 9–12 m² liela ar privātu dušu, TV (par 14 eiro mēnesī) un tālruni. Sarkozi aizveda ģimenes fotogrāfijas, trīs grāmatas (ieskaitot Jēzus biogrāfiju un "Grāfu Montekristo") un paziņoja, ka cietumā pats uzrakstīs grāmatu. Ierašanās brīdī viņu pavadīja sieva Karla Bruni-Sarkozi (Carla Bruni-Sarkozy) un atbalstītāji, kuri sauca "Nikolā, Nikolā" un nodziedāja "La Marseillai". Viņa advokāti nekavējoties iesniedza lūgumu par atbrīvošanu, saucot ieslodzījumu par "kaunu Francijai".

Sekas un nozīme

Šī lieta noteikti ir vēsturiska Francijā, salīdzināma tikai ar Filipa Petēna (Philippe Pétain) sodīšanu pēc Otrā pasaules kara. Tā pastiprināja debates par politiķu imunitāti un vēlēšanu finansēšanas reformām. Sarkozi atbalstītāji to uzskata par "politisku vajāšanu", savukārt kritiķi — par triumfu tiesiskumam. Lietai ir starptautiska dimensija, saistīta ar Lībijas kolapsu pēc 2011. gada sacelšanās, ko Sarkozi atbalstīja. Līdz 2025. gada oktobrim nav ziņu par agrāku atbrīvošanu, un apelācija turpinās. Laikā, kad lieta tika uzsākta, no viņa oponentiem, kā arī no avotiem Lībijā nāca ziņas, ka Sarkozī agresīvā līderība cīņā pret Kadafi režīmu un tās līderi personīgi, bija saistīta ar vēlmi likvidēt Kadafi un viņa tuvākos, lai slēptu savus finansiālos darījumus un saņemto naudu savas pirmsvēlēšanu kampaņas laikā. Pie kam, summa 50 miljoni eiro tika nosaukta krietni agrāk nekā tā tika paziņota publiski.

Atsauces uz avotiem:

• The Guardian, 2025. gada 21. oktobris.
• Reuters, 2025. gada 21. oktobris.
• CNN, 2025. gada 21. oktobris.
• Associated Press, 2025. gada 21. oktobris.

Ieslodzījuma vieta un režīms

Pamatojoties uz jaunākajām ziņām no 2025. gada 21. oktobra, Nikolā Sarkozi sāk izciest savu piecu gadu cietumsodu Parīzes La Santé cietumā (fr. Prison de la Santé).
Tas ir vēsturisks cietums Parīzes centrā (14. apgabals, netālu no Montparnases rajona, uz dienvidiem no Senas upes), kas uzcelts 1867. gadā un ir pēdējais cietums Parīzes pilsētas robežās. Tajā agrāk ir turēti slaveni ieslodzītie, piemēram, terorists Iljičs Ramīrešs Sančess (Karloss Džakāls) un Panamas līderis Manuels Noriega.

Cietums nesen ir renovēts, tāpēc apstākļi tajā ir labāki nekā daudzos citos Francijas cietumos.

Sarkozi ir izvietots izolācijas nodalījumā (fr. quartier d'isolement), kas ir viena no visdrošākajām vietām Francijā. Apgalvojums par kādas vietas drošību pēc nupat izdarītās atklātās zādzības Luvrā izraisa smaidu, bet oficiāli šī vieta tā tiek vērtēta. Šī spārna mērķis ir aizsargāt VIP līmeņa ieslodzītos no incidentiem ar citiem ieslodzītajiem (piemēram, narkotiku tirgotājiem vai terorismā notiesātajiem). Spārns atrodas atsevišķā ēkas daļā pirmajā stāvā un ietver 19 identiskas kameras, atsevišķu pastaigu laukumu un aktivitāšu telpu, lai izvairītos no saskarsmes ar vispārējo cietuma kontingentu. Viņš ieradies cietumā ap plkst. 9:40 no rīta policijas eskorta un ģimenes locekļu pavadībā

Režīms ir stingrs izolācijas tips, bet ar standarta ērtībām, ko nodrošina renovācija. Nav nekādu īpašu privilēģiju – Sarkozi pats atteicās no individuālas kameras pieprasījuma, lai gan izolācija to nodrošina automātiski.

Cietuma režīms

Individuāla, aptuveni 9 m² liela, ar privātu dušu, ledusskapi un fiksēto tālruni (uz klausīšanos, ar 10 sagatavotiem numuriem ģimenei un advokātiem). TV pieejams par 14 eiro mēnesī. Kamera var būt auksta (viņš paņēma vairākus džemperus) un trokšņaina naktīs (paņēma ausu aizbāžņus).  

Viņš būs viens pats kamerā, pastaigu laukumā un aktivitāšu telpā. Jebkurā iziešanā ārpus kameras viņu pavadīs apsargs, lai novērstu jebkādus iespējamus incidentus. Nav saskarsmes ar citiem ieslodzītajiem – mērķis ir maksimāla izolācija drošības dēļ.  

Vismaz 1 stunda dienā svaigā gaisā atsevišķā laukumā. Piekļuve sporta iekārtām spārna ietvaros (piemēram, trenažieri), bet bez grupu aktivitātēm.  

Trīs ģimenes apmeklējumi nedēļā (atsevišķā ieejā, lai izvairītos no saskarsmes ar citu ieslodzīto ģimenēm). Advokātu apmeklējumi atsevišķi. Pirmajā dienā viņu apmeklēja sieva Karla Bruni-Sarkozi.
Ēdināšana standarta – trīs reizes dienā.   Viņš paņēma ģimenes fotogrāfijas (līdz 10 gab.), trīs grāmatas (tostarp Jēzus biogrāfiju un "Grāfu Montekristo") un plāno rakstīt jaunu grāmatu cietumā. Advokāti nekavējoties iesniedza lūgumu par atbrīvošanu, saucot ieslodzījumu par "kaunu Francijai". Apelācija turpināsies, bet soda izpilde sākās nekavējoši.

Šī izolācija padara režīmu "grūtu emocionāli" – "tu esi viens pats visu laiku", kā norādījusi bijusī cietuma vadītāja Flavija Ro (Flavie Rault). Tomēr Sarkozi intervijās uzsvēra: "Es nebaidos no cietuma un turēšu galvu augstu."