"Pilsonis-atriebējs" 

Pilsonis Atriebējs ("Citizen Vigilante" ir asa sižeta trilleris, kuras darbība norisinās 2026. gadā kādā Eiropas nenosauktā pilsētā.
Filmas producents, scenārija autors un režisors ir Uve Bols. Galvenajās lomās atveidoja Ārmijs Hammers un Kostass Mandilors. 

Filma stāsta par Sandersu, pilsoni, kādu personu, kuru saniknojusi imigrantu pastrādātā vardarbība un kurš nolemj pats ņemt tiesu savās rokās, nogalinot imigrantu noziedzniekus un korumpētas amatpersonas.

Filma ir balstīta uz 2016. gada Hamburgas lietu, kurā migranti grupveidā izvaroja un atstāja mirstot 14 gadus vecu meiteni, par ko migranti vēlāk saņēma tikai nosacītu sodu.

Filma saņēma ierobežotu kinoteātru izrādīšanas tiesības un tika izlaista digitālajās platformās 2026. gada 19. jūnijā.

Vācijā filmai netika piemērots vecuma ierobežojums, kas faktiski padarīja tās izlaišanu neiespējamu. Pēc Bola teiktā, tas bija saistīts ar bažām, ka filma varētu kūdīt uz vardarbību pret migrantiem. Bola izteiktās bažas, izrādās, ir visai pamatotas, jo filma neaicina kļūt labākiem, nedarīt citiem pāri, staigāt pa pļavu un plūkt puķītes. Nē, filma tieši vedina uz fizisku izrēķināšanos - bez izmeklēšanas un tieas. Nneko citu .

Sižets

Filmas darbība norisinās vārdā nenosauktā Eiropas pilsētā. Jauna māte mirst no naža brūces, ko viņas mazā dēla acu priekšā nodarīja garāmejošs migrants. Ziņu reportāžā ziņots, ka vecāki baidās ļaut saviem bērniem spēlēties ārā, un sievietes izvairās pamest māju pēc tumsas iestāšanās.

Zīmīgi, ka galvenais varonis nav eiropietis, bet ASV armijas bijušais virsnieks Maikls Sanderss, kurš pārcēlies uz Eiropu pēc tam, kad no sava mirušā tēva, ar kuru viņam jau sen bija atsvešinātas attiecības, mantoja īpašumu pārvaldības biznesu. Slepeni viņš darbojas kā atriebējs, tač,u arī īpaši neslēpjot savu seju, iznīcinot noziedzniekus, kuri izdodas izvairīrities no soda. Lai gan liela daļa sabiedrības atbalsta viņa rīcību, policija Interpola direktora Henrija vadībā ir apņēmusies viņu arestēt, jo šāda rīcība grauj sabiedrisko kārtību un ir dziļi pretlikumīga.

Pēc reketieru grupas nogalināšanas Sanderss autobusā sastopas ar vairākiem bezbiļetniekiem. Viņš apmaksā viņu biļetes maksu, lai autobuss varētu turpināt ceļu, bet pēc tam lasa viņiem lekciju par viņu uzvedības ietekmi uz sabiedrību. Vēlāk Sanderss slimnīcā apciemo Elzu, izvarošanas upuri, kura uzbrukuma laikā tika nežēlīgi piekauta. Viņš piedāvā viņai izvēli: meklēt taisnīgumu caur tiesu sistēmu bez panākumu garantijas vai atbalstīt viņa iejaukšanos. Elza izvēlas pēdējo. Vēlāk policists Henrijs lūdz viņai aprakstīt apmeklētāju, bet viņa apzināti sniedz liecības par sejas vaibstiem, kas neatbilst Sandersa izskatam.

Kas ir Sanderss? Viņš noteikti NAV labs cilvēks, kurš pieradis visu kārtot no spēka pozīcijām, turklāt ar ieroci rokas. Piemēram, tiekoties ar sava uzņēmuma vadītāju, Sanderss pavēl izlikt īrniekus, kuri kavē īres maksu, nepieļaujot nekādas cilvēciskas atrunas par maksājumu kavējumiem utml. Tās ir īrnieku, nevis viņa problēmas. Viņam vajag 100% rezultātu, kādu ir iedomājies viņš nevis kāds cits. Apmeklējot prostitūtu, kura, savu pakalpojumus sniedz, kā izrādās, viņa īpašumā, attieksme ir līdzīga. Vienlaikus viņš arī deklarē savu nodomu iebilst pret valdības plāniem konfiscēt tukšus īpašumus migrantu izmitināšanai.

Turot aizdomās Sandersu, Henrijs uzsāk novērošanu naktsklubā, kuru viņš regulāri apmeklē. Tur viņš redz, kā Sanderss diskrēti apmaina divu vīriešu dzērienus pret narkotikām piesātinātiem šotiem, kuras viņi bija iecerējuši iemānīt savām bārā atrastām paziņām. Henrijs , visu to redzot, nevis aiztur abus vārmākas, bet gan savāc Sandersa izmantoto šotu glāzīti, lai paņemtu DNS paraugu. Cik noprotams, šajā epizodē Interpola virsnieks tādējādi reaģē uz iespējama nozieguma novēršanu.

Pēc Pilsoņa Atriebēja identificēšanas Henrijs vada SWAT komandu , lai viņu aizturētu. Sanderss ieslēdzas bruņotā konteinerā un brīdina policistus doties prom. Kad SWAT komanda atklāj uguni, viņš nogalina uzbrūkošos policistus (veselu rotu vai pat vairāk, un aizbēg, savukārt viņa uzstādītais sprāgstvielu slazds smagi ievaino pašu Henriju. Turpmākais ziņu raidījums v\esta, ka pieaugošā noziedzība un ar to saistītās izmaksas var tomēr piespiest varas iestādes pārskatīt imigrācijas politiku.

Vēlāk Sanders tiekas ar nepilngadīgu izvarošanas upuri, kuras seši migrantu uzbrucēji tika atbrīvoti bez soda, jo tiesnesis Reinholds uzskatīja viņus par apstākļu upuriem, jo ​​viņiem bija grūtības integrēties sabiedrībā. Meitene stāsta Sandersam, ka viņai tika liegta taisnīga tiesa un gandarījuma sasniegšana.

Pastaigājoties parkā, Sanderss atkal sastopas ar tiem pašiem bandītiem no autobusa, kuri uzmācas garāmgājējam. Viņš salauž diviem uzbrucējiem plaukstas locītavas un brīdina viņus nekad vairs neko tādu nedarīt un netrāpīties viņam ceļā.

Vēlāk Sanderss nolaupa tiesnesi Reinholdu un nogalina viņu, pārgriežot plaukstas locītavas, imitējot it kā pašnāvību. Pa ce\la, uz tiesneša slepkavošanas vietu, Sanders viņam pa ceļam klāsta savu teoriju par bailēm un pastiprinot savu stāstu ar rīcību, izraisa pretimbraucošam auto avāriju, kurā, visdrīzāk pasažieri salonā iet bojā. Atriebējam nav laika ar tādiem sīkumiem - viņš taču tiesnesim stāsta savu dzīves teoriju....Viņš ir pats tiesnesis visam, kas ir apkārt. Kā jau minēju - filma daudzkārt parāda, ka ārēji smuks, kopts personāžs ar savu superego pārņemtu motivāciju sāk "sakārtot" lietas, ko būtu jāizdara politiķiem. Filma noteikti ir netiešs mudinājums politiķu vietā sākt rīkoties.

Pēc tam viņš dodas uz viena no izvarotājiem Jusufa māju un sagūsta viņu un viņa ģimeni par ķīlniekiem. Pēc tam, kad Jusufa ģimene attaisno viņa rīcību un vaino upuri, kuras izskatas neatbilst Islamā noteiktām prasībām pret Sievieti, Sanderss pavēl viņam izsaukt pārējos līdzdalībniekus uz dzīvokli. Kad viņi ierodas, Sanderss apšauj visus - nogalina Jusufu, viņa ģimeni un pārējos līdzdalībniekus.

Sanderss piezvana Henrijam, kurš atrodas slimnīcā, un pieprasa, lai viņš paziņo valdībai, ka sabiedrība neļaus "kreisajiem" un islāmistu ekstrēmistiem, kuri, viņaprāt, iznīcinās demokrātiju, sagrābt varu. Viņš brīdina, ka, ja valdība neapturēs notiekošo, to darīs paši pilsoņi. Henrijs nolemj vērsties pie preses, ja premjerministrs neklausīs.

Atgriežoties mājās, nepilngadīgā upure uzzina par savu izvarotāju nāvi un reaģē ar gandarījumu. Beigās televīzijā tiek pārraidīts Sandersa video ziņojums, kurā viņš paziņo, ka turpinās savas darbības, līdz pilsoņi iemācīsies sevi aizstāvēt....

Tā, iespējams, ir filmas lielā veiksme, parādot ar zemtekstu, ka ja sabiedrību neglābj labi cilvēki, to var izdarīt šāds antivaronis, kura aktīvai rīcībai vairums neviltoti būs pateicīgi.

Uztvere

Tods Gilkrists no žurnāla "Variety " nosauca filmu par "pārsteidzoši sliktu", raksturojot to kā "vardarbīgu, nesakarīgu un morāli bankrotējušu ekspluatācijas filmu". Viņš raksturoja Ārmija Hammera varoni kā "ksenofobisku un paštaisnu varoni", kurš sniedz "pašapmierinātus monologus". Kritiķis arī atzīmēja, ka Hammers lielā mērā ir zaudējis harizmu, kas viņam piemita agrīnajos darbos, un ka Bola scenārijs ir pilns ar neobjektīvām tirādiem, kas, viņaprāt, tikai kavē aktiera centienus atgriezties uz lielā ekrāna.

Džefrijs Velss no Holivudas citur raksturoja filmu kā "niknu antiimigrācijas līdzību". Viņš pauda nožēlu par Ārmija Hammera iesaistīšanos projektā, norādot, ka filma ir pārāk tieša, rupja un pilna ar naidu pret "imigrantu kā citplanētieti", un tai trūkst saistoša konteksta, sociālā reālisma un pat elementāru rakstīšanas un režijas prasmju .

Kā minēts, atriebējs ir amerikānis, kas saistās ar Vensa uzstāšanos Minhenē, norādot, ka Eiropa nespēj sevi pasargāt. Filma noteikti ir vērsta pret imigrantiem un sarīkotā "viena varoņa- nācijas glābēja" asiņainā perfomance ir netiešs aicinājums vai brīdinājums par iespējamu vardarbību, ja varas elite turpinās ievest migrantus, kuri ir salauzuši ierasto un mierīgo dzīvi Rietumu pasaulē.

Mākslas uzdevums ir arī caur provokāciju rosināt skatītājus domāt. Iespējams, ka šādi attīstoties notikumiem, kāds ķersies pie varoņsāgas uzņemšanas par Breivīku, uz filmas pirmizrādi viņu svinīgi atbrīvojot no soda izciešanas un padarot viņu par nacionālu varoni.

**************************************************

***

2026. gada februārī uzņēmums “Quiver Distribution” iegādājās filmas “Citizen Vigilante” tiesības, un filma tika izlaista 2026. gada 19. jūnijā.

Pēc Bola teiktā, filmai Vācijā tika atteikts vecuma ierobežojums par modrības veicināšanu, faktiski aizliedzot tās plašu izplatīšanu.

 Filma nav iekļauta “Index” sarakstā, kas ļauj to likumīgi turēt vai pārdot pieaugušajiem. Atbildot uz to, Bols publiski apgalvoja, ka valde izmantoja “jauniešu aizsardzību” kā ieganstu, lai apturētu filmas izplatīšanu, jo tā koncentrējas uz ar migrāciju saistītu noziedzību Eiropā.

 Intervijā laikrakstam “The Daily Telegraph” Bols paziņoja: “Es nolīgu advokātu, lai iesniegtu sūdzību par to, bet mēs zaudējām ar sešām pret divām balsīm, jo ​​man teica, ka filma kūda uz vardarbību pret migrantiem.”

Filma tika izlaista X platformā 2026. gada 25. jūnijā uz 48 stundām, un to atkārtoti publicēja Elons Masks. Masks publicēja vairākus ierakstus, kuros slavēja filmu un norādīja, ka centieni to aizliegt ir tā vietā palielinājuši tās sasniedzamību.

***

Tods Gilkrists no žurnāla "Variety" raksturoja filmu kā "pārsteidzoši sliktu" un "vardarbīgu, nesakarīgu, morāli bankrotējušu ekspluatācijas gabalu", Hammera tēlam esot "ksenofobiskam un ar tādu pašu nosaukumu kā plašākajam amerikāņu stereotipam", kurš sniedz "paštaisnus monologus". Viņš rakstīja, ka Hammers demonstrēja "maz no savas agrākās harizmas dzirksteles", un Bola scenārijs piešķīra tēlam "aizspriedumainu izteikumu", kā arī komentēja, ka filma radīja iespaidu, "it kā scenārists-režisors-producents apzināti sabotētu savu zvaigzni Ārmiju Hammeru, kura iecerēto atgriešanos šis projekts var tikai kaitēt".

Blu-Ray.com piešķīra filmai 1/10 vērtējumu, sakot, ka "visa filma ir neveiksmīga".

 "Ready Set Cut" piešķīra filmai 0,5/5 zvaigznes un teica, ka tā ir "tikpat slikti uzņemta kā visas pārējās, taču tai propagandistisku pievilcību piešķir acīmredzamā viņa provokatīvā retorika".

Pozitīvās filmas recenzijas slavēja Ārmija Hammera sniegumu un taisnīguma, atriebības un morāles izpēti, raksturojot to kā provokatīvu trilleri, kas izaicina skatītājus, nevis atbalsta modrību, un salīdzinot to ar klasiskām "modrības" filmām, piemēram, "Netīrais Harijs" un "Salmu suņi".