Varoņi, kuri Litenē pretojās okupantu veiktajam arestam

Virsleitnants Frīdrihs Feldmanis  – Latvijas armijas 10. Aizputes kājnieku pulka virsleitnants. Ieskaitīts sarkanās armijas 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā. Nošāva krievu majoru Doroščenko Litenē 14.06.41, un tika nogalināts.

Kapteinis Arvīds Lulla  – Latvijas armijas 623. artilērijas pulka kapteinis. Ieskaitīts sarkanās armijas 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā. Šāva uz čekistiem Litenē 14.06.41. Nošauts Astrahaņas cietumā 28.11.41.

***

Pretojās citās vietās.

Kalupes pag. policists un aizsargs Jānis Babris (1904) pretojās izsūtīšanai: nošāva grupas vadītāju — milicijas iecirkņa pilnvaroto Slicu un ievainoja rokā LK(b)P Daugavpils pilsētas komitejas pilnvaroto un partijas kandidātu Jozānu. Pats Babris aizbēga. Uz Krasnojarskas novada Dzeržinskas rajonu deportēja viņa sievu Darju (1900-1947), kā arī dēlus Viktoru (1934-1942), Pēteri (1930) un Ēvaldu (1926). Abi pēdējie izdzīvoja un atbrīvoti 14.03.57.

LKOK Kārlis Zālītis (1895) – Valkas apriņķa kara priekšnieks 1939.-40. gadā. Nošāva vienu no čekistiem 14.06.41. savā dzīvoklī Rīgā, Šarlotes ielā 28-1, un pēc tam nošāvās. Arestēja viņa meitu Veltu (1922), kura nonāca Molotovas apgabala “Usoļlagā”. Viņas tālākais liktenis nav zināms.

Pretojās un zaudēja dzīvības aizsargājot Latvijas robežu pret krievu iebrucējiem Masļenku un citos robežpunktos 14/04/1940:

Kārlis Beizaks

Pēteris Cimoška

Valdies Grīnvalds

Jānis Macītis

Fridrihs Puriņš

Hermīne Puriņa

Voldemārs Puriņš

***

Nošāvās nepretodamies 1940. gadā, tūlīt pēc Latvijas okupācijas:

LKOK Ludvigs Bolšteins - Latvijas armijas ģenerālis, aizsargu priekšnieks no 1925. līdz 1928. gadam, Robežapsardzes priekšnieks no 1928. līdz 1940.

LKOK Fricis Celmiņš-  pulkvedis, Armijas štāba informācijas nodaļas priekšnieks, nodarbojās ar izlūkošanu un pretizlūkošanu

***

Genocīds ir darbība, kas vērsta, lai kāda dominējoša nācija, reliģija vai ideoloģija pilnībā vai daļēji iznīcinātu kādu nacionālu, etnisku vai reliģiskās piederības grupu kā tādu: nogalinot šīs grupas locekļus, fiziski sakropļojot vai garīgi traumējot tos, apzināti radot šādai grupai tādus dzīves apstākļus, kur paredzēta tās pilnīga vai daļēja iznīcība, apzināti ierobežojot dzimstību šajā grupā, ar varu pārvietojot vienas grupas bērnus dzīvošanai citā grupā. Genocīds ietver sevī gan fizisko aspektu — uzskaitot konkrētas darbības kā, piemēram, noteiktas ļaužu grupas locekļu nogalināšanu, — tā arī psiholoģisko aspektu: šīs darbības tiek veiktas ar konkrētu nodomu daļēji vai pilnīgi iznīcināt nacionālu, etnisku, rases vai reliģiozu iedzīvotāju grupu “kā tādu”.