Pēc oficiālās versijas 1991.gada 31.jūlijā PSRS Iekšlietu ministrijas Viļņas un Rīgas OMON kaujinieku kopīga grupa, izmantojot absolūtu kontroles trūkumu un atbildības trūkumu, it kā vadoties pēc PSRS Kompartijas norādījumiem, uzbruka Lietuvas muitas punktam Medininkos, nogalinot 7 muitniekus. Tā bija šo pamatīgi plānota kaujas operācija. Jāatgādina, ka šajā laikā sabiedrisko domu mēģināja ietekmēt arī tā laika viens no redzamākajiem un skaļākajiem TV žurnālistiem Aleksandrs Ņevzorovs, kurš nemitīgi veidoja melīgas, provokatīvas un glorificējošas "reportāžas" no OMON bāzēm, vēstīdams sabiedrībai, ka OMON stāv likumības sardzē un sargā sabiedrību no asinsizliešanas. Nav zināms, vai ir tiešs pamats apgalvot, ka uzbrukums ir noticis pēc kompartijas tiešiem norādījumiem, taču nav šaubu, ka Latvijas un Lietuvas kompartiju reakcionārajiem līderiem vajadzēja uzņemties atbildību par šo masu slepkavību, dodot zaļo gaismu šīm nekontrolēto kaujinieku grupu patvaļai. 

1991.gada 31.jūlija naktī ap pulkst.4 omoniešu uzbrukumā Medininku robežkontroles punktam pie Baltkrievijas robežas tika smagi ievainoti un vēlāk slimnīcā mira septiņi Lietuvas robežsargi un muitnieki. Mediķiem izdevās glābt tikai viena smagi ievainota muitnieka dzīvību.

Šokējošos kadrus pēc slaktiņa vēl rīta krēslā ar dienesta videokameru fiksēja netālā Lavorišķu muitas posteņa priekšnieks Vīts Petruškevičs. Viņš atceras, ka filmējis 30-40 minūtes un kameru izslēdzis, tikai ierodoties toreizējam ģenerālprokuroram, bet nofilmēto videomateriālu atdevis Muitas departamenta vadībai, kam tas bija jānodod tālāk Ģenerālprokuratūrai.

Sarunā ar «Lietuvos žinios» žurnālistu viņš izteicis nožēlu, ka nav izgatavota šā materiāla kopija - tobrīd tādas iespējas arī neesot bijis.

«Vēlāk mēs ne vienreiz vien ar Muitas departamenta vadības starpniecību lūdzām parādīt šo materiālu, bet saņēmām atbildi, ka tas neesot iespējams. Tad manās ausīs nāca runas, ka šī kasete vispār pazudusi,» stāstījis Petruškevičs, atzīdams, ka sākumā neesot spējis tam noticēt - jo īpaši tāpēc, ka Ģenerālprokuratūras darbinieki apgalvojuši, ka ieraksts ir saglabājies un tiks nodots tiesai. Šim unikālajam pierādījumam būtu bijusi samērā izšķiroša nozīme lietas izmeklēšanā.

Liecības par traģēdijas rītā redzēto Petruškevičs pirmo reizi sniedza tikai pagājušajā mēnesī jau pieminētajā Apelācijas tiesas sēdē, vairāk nekā 21 gadu pēc notikušā. Lai gan līdz tam viņš vairākkārt runājis par to dažādos pasākumos un radiopārraidēs, nedz tiesnešus, nedz prokurorus viņa liecības visu šo laiku acīmredzot nav interesējušas, secina avīzes žurnālists.

Tiesā rādīts videomateriāls, kura autors esot Petruškevičs, bet drīz vien kļuvis skaidrs, ka tas ir trīs četras reizes īsāks un acīmredzami samontēts - par to ļāvis spriest arī dažādo kadru atšķirīgais datējums, kura vietām pat vispār trūcis. Vēl vairāk - kamera fiksējusi laiku ap pulksten deviņiem rītā, lai gan Petruškevičs filmējis krietni pirms septiņiem.

Tiesas sēdē pirms materiāla noskatīšanās Petruškevičs tiesnešiem pastāstījis par būtiskākajiem momentiem, ko toreiz fiksējis, - pistoles un automāta patronu čaulītēm, tuvējā mežā nomīņātu vietu, acīmredzams, slēptuvi ar minerālūdens pudeli, netālajām mājām, no kurām, kā bijis redzams, braucis kāds transportlīdzeklis, un asins peļķīti, kas iztecējusi no muitnieku vagoniņa. Taču tiesā parādītajos kadros nekas no tā visa nebija redzams.

Pēc Landsberģa teiktā, ir skaidrs, ka kādam bijis izdevīgi, lai šīs lietas izmeklēšana pēc iespējas ieilgtu, lai varētu «noslēpt galus» un panākt, ka tiek izmeklēta tikai viena nozieguma versija. Līdzīgu viedokli paudis arī pats bijušais Lavorišķu muitas posteņa priekšnieks. Tāpēc arī rakstot par šo noziegumu, norādām - tā ir oficiālā versija....

«Kā politiķis varu iedomāties, ka pamatā varēja būt politiskās intereses - jādomā, citas valsts intereses, lai tā netiktu apsūdzēta kara noziegumos,» sacījis Landsberģis, izteikdams pieņēmumu, ka šai nolūkā izdevies ietekmēt pakļāvīgākus Ģenerālprokuratūras darbiniekus.

Tikmēr Ģenerālprokuratūras pārstāve laikrakstam skaidrojusi, ka Medininku lietā nav nekādu pavadrakstu, kas apliecinātu, ka toreizējam lietas izmeklētājam nodots Petruškeviča filmētais materiāls.

Saskaņā ar Lietuvas Ģenerālprokuratūras versiju Medininku robežpunkta muitnieku noslepkavošanai toreiz izveidota grupa, kurā bijuši trīs Rīgas omonieši - par pretvalstisku darbību vēlāk Latvijā notiesātais Konstantīns Mihailovs jeb agrākais Konstantīns Ņikuļins, Andrejs Laktionovs un Aleksandrs Rižovs, bet pavēli izdarīt šo noziegumu devis Rīgas OMON komandieris Česlavs Mliņņiks. Omonieši sadzinuši muitniekus vagoniņā un ar šāvieniem galvā ievainojuši vai nogalinājuši viņus.

Par dalību Medininku asinspirtī Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm līdz šim izdevies saukt pie atbildības tikai bijušo Rīgas omonieti Mihailovu, kurš paļaujoties uz izmeklēšanu, nebija aizbēdzis, bet gan sadarbojies ļoti pamatīgi sadarbojies, piespriežot viņam mūža ieslodzījumu.

Attiecībā uz trim pārējiem apsūdzētajiem, kas ir Krievijas pilsoņi, - Aleksandru Rižovu, Andreju Laktionovu un Česlavu Mļiņņiku - tiesa aizpērn jūlijā saskaņā ar jauno Lietuvas kriminālkodeksa redakciju pārkvalificēja agrākās apsūdzības kriminālnoziegumos par apsūdzībām noziegumos pret cilvēci, kam nav noilguma.

Neraugoties uz Lietuvas izdotajiem Eiropas aresta orderiem, Krievija atsakās viņus izdot. 

****

Bijušais Rīgas OMON kaujinieks Konstantīns Ņikuļins (Mihailovs), kurš apsūdzēts par līdzdalību Medininku slaktiņā, 2011.gada 30.martā pirmoreiz deva liecības Lietuvas Viļņas apgabaltiesā. Viņš noliedza savu vainu un apgalvoja, ka slaktiņa dienas rītā redzējis aizdomīgu karavīru grupu : "Es neizdarīju šo noziegumu, es nekādi ar to neesmu saistīts.," sacīja Ņikuļins  sēdē.

Viņš pastāstīja, ka 1991.gada 30.jūlija vakarā iebraucis Viļņā ar Rīgas omoniešu grupu, jo bija bija dota pavēle braukt uz Viļņu, lai eskortētu ieročus un saņemtu jaunu munīciju, tā kā bija plānots palielināt OMON vienību. Kopā Viļņā no Rīgas iebraukusi vēl viena omoniešu grupa. Nekas īpašs nenotika. Mēs atbraucām uz bāzi, tikāmies ar mūsu kolēģiem no Rīgas apakšvienības. Mūs paēdināja, mēs kādu laiku skatījāmies videofilmas, pēc tam saņēmām pavēli, ka ir jāpaliek līdz rītam, un mums ļāva atpūsties. Es nedzirdēju nekā aizdomīga un [naktī] nepiecēlos," pavēstīja Ņikuļins.

31.jūlija rītā Rīgas omoniešiem tika pateikts, ka viņiem patstāvīgi jāaizbrauc no Viļņas, un viņi saprata, ka ieroču nodošana tiek pārcelta uz citu dienu, norādīja Ņikuļins. Rīgas OMON darbinieki ar vilcienu aizbraukuši uz Daugavpili, bet no turienes - uz Rīgu.

Apsūdzētais atzina, ka 31.jūlija rītā redzējis Viļņas OMON bāzē karavīru grupu, kas viņam šķitusi aizdomīga.

"Es tagad atceros to brīdi, un tas man vilšus vai nevilšus izraisa jautājumus. Izejot no bāzes, es uz mirkli pamanīju, ka centrālajā hallē bija karavīru grupa," sacīja Ņikuļins.

"Pirmajā acumirklī tā nešķita īpaša, tomēr bija nianses. Grupā bija spēcīgi vīrieši, kādus parasti ņem izlūkos, un tas neradīja nekādas aizdomas, viņi bija formas tērpos - "afgankās", tomēr bija viens [aizdomīgs] apstāklis - viņu ekipējums. Katram bija desantnieka mugursoma, kādu izmanto izlūki vai desantnieki. Es zināju, ka OMON šādas mugursomas nav paredzētas," paskaidroja apsūdzētais.

Ņikuļins tiesas sēdē izvirzīja jautājumu, uz kādu OMON apakšvienību varētu attiecināt šo 10 līdz 15 karavīru grupu.

Prokurori jautāja, kāpēc viņš par to nebija stāstījis iepriekšējās liecībās pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Viņš atbildēja, ka agrāk neesot uzskatījis šo apstākli par nozīmīgu.

Ņikuļins pašlaik ir vienīgais aizdomās turētais, kurš stājies tiesas priekšā Medininku slaktiņa lietā.

Jau vēstīts, ka Viļņas apgabaltiesa 2009.gada septembrī sāka izskatīt krimināllietu pret bijušo Rīgas OMON kaujinieku Latvijas pilsoni Konstantīnu Ņikuļinu (Mihailovu), kurš tiek apsūdzēts par līdzdalību Medininku slaktiņā.

1991.gada 31.jūlija naktī padomju milicijas specvienības OMON kaujinieki Medininku robežpunktā nošāva septiņus Lietuvas muitas darbiniekus un policistus, bet viens tika smagi ievainots, taču izdzīvoja. Ir aizdomas, ka asiņaino slaktiņu Medininkos sarīkoja Rīgas toreizējās OMON vienības kaujinieki.

Pagaidām saistībā ar Medininkos notikušajām slepkavībām apcietināts tikai viens cilvēks - bijušais Rīgas omonietis Konstantīns Ņikuļins, kas līdz aizturēšanai dzīvojis Latvijā ar citu identitāti. Viņa uzvārds bija Mihailovs, ko viņš saņēma par palīdzību Valsts ieņēmumu dienesta Ludzas nodaļas priekšnieka Vjačeslava Liscova slepkavības krimināllietas izmeklēšanā.

1967.gadā dzimušais Ņikuļins, kas jau notiesāts par pretvalstisku darbību Latvijā, 2008.gada janvārī tika izdots Lietuvai.

Notiesāšanas gadījumā viņam draud brīvības atņemšana uz laiku no pieciem līdz divdesmit gadiem vai mūža ieslodzījums. Apsūdzētais sevi par vainīgu neatzīst, lai gan nenoliedz, ka 1991.gada jūlija beigās atradies Lietuvā.