Visu svēto diena ir diena, kad kristietībā tiek pieminēti visi svētie. Romas katoļu baznīcā tā tiek svinēta 1. novembrī, bet austrumu baznīcās — pirmajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem.

609 vai 610 gada 13. maijā pāvests Bonifācijs IV romiešu templi Panteonu iesvētīja Visu svēto vārdā un sekojoši ortodoksālo kristiešu pasaule sāka to atzīmēt kā Visu svēto dienu.

731. gadā pāvests Gregors III pārnesa svētkus uz 1. novembri, jo konstatēja, ka svinēšana 13. maijā ir "ekonomiski neizdevīga"- tūkstošiem svētceļnieku tā vietā lai strādātu tīrumos "attaisnoti" varēja pamest savas darba vietas. Savukārt, 1. novembrī Eiropā vairums vasaras darbu ir pabeigti.

Visu Svēto dienas svinības novembrī tika atzīmētas Bizantijas valdnieka Leo VI "Gudrā" valdīšanas laikā  (886–911), tas bija saistīts ar viņa sievas dzimšanas dienu

Evaņģēliski luteriskā baznīca Vācijā, Šveicē, Igaunijā un Latvijā līdzīgā veidā svin Mirušo piemiņas dienu, kas noteikta pēdējā svētdienā pirms pirmās Adventes svētdienas. 

Skandināvijas un Ziemeļamerikas luterāņu baznīcas pirmajā svētdienā pēc 1. novembra svin Mirušo piemiņas dienu (All Saints Sunday).

Dienu pirms Visu svētās dienas daudzās valstīs tiek svinēts Helovīns.