1219. gada dāņu karaļa karagājiens uz Rēveli notika 1219. gada jūnijā un bija otrais Dānijas karaļa Valdemāra II mēģinājums pēc 1215. gada Sāmsalas kaujas aktīvāk iesaistīties Livonijas krusta karos. Kopā ar karali Ziemeļigaunijā ieradās arī viņa vasaļa Rīgenes vendu ķēniņa brālis, vēlākais ķēniņš Viclavs I (vācu: Wizlaw I) un četri bīskapi, tai skaitā Teoderihs no Turaidas, Lundas arhibīskapa Andreasa vadībā. Tagadējā Tallinas Domkalnā (Toompea) krusta karotāji vecās igauņu pils vietā sāka celt jaunu pili, kas vēlāk tika dēvēta par "dāņu pili" ("taani linn", vēlāk- Tallinn).

Pēc rēveliešu vecāko apdāvināšanas un kristīšanas izcēlās militārs konflikts, kurā igauņi pārskatīšanās dēļ nogalināja Igaunijas bīskapu Teoderihu un piespieda dāņu karaspēku atkāpties no pilskalna. Tomēr Viclava karavīri spēja panākt lūzumu kaujas gaitā un krustneši guva uzvaru. Kaujā krita vairāk nekā 1000 igauņu karavīru. Leģenda vēsta, ka igauņu uzbrukuma pārsteigtie krustneši sākuši haotiski atkāpties, taču pēkšņi no gaisa nokritis Dānijas karogs, krustneši atguvuši kaujas sparu un kauju uzvarējuši.

Jaunajā cietoksnī tika atstāts dāņu garnizons un bīskapi, kas ķērās pie Rēveles novada kristīšanas.

Lundas arhibīskaps nogalinātā Igaunijas bīskapa vietā iecēla savu kapelānu Vescelīnu, kas kļuva par pirmo dāņiem padoto Tallinas bīskapu.