[1] Ja tiesneša amata pretendents “izkrīt” jebkurā no četrām atlases kārtām, tad pats šis fakts un izkrišanas iemesli paliek tikai atlases organizētājiem un pašam pretendentam zināmi (ja vien, protams, kāds no viņiem neizpļāpājas par to ārpus sava
loka). Ja atlasi jau izgājis un sarakstā iekļauts tiesneša amata kandidāts tiek publiski un turklāt vēl “ar troksni” izgāzts, tad viņam ir tiesības arī publiski atainot savu redzējumu par notikušo. Tāds ir šī viedokļa paušanas nolūks, vienlaikus aicinot
pilnveidot regulējuma trūkumus, kurus, manā ieskatā, izgaismo aprakstītā situācija.

[2] Esmu sekmīgi nokārtojis rajona (pilsētas) tiesneša amata kandidātu atlases visu četru kārtu pārbaudījumus 2024. gada 2. septembrī izsludinātajā konkursā. Šī atlase noslēdzās, mani ar pirmo kārtas numuru iekļaujot tiesneša amata kandidātu sarakstā.
Es izvēlējos vienu no piedāvātajām vakantajām tiesneša amata vietām.

[3] Atbilstoši likuma “Par tiesu varu” 57. pantā noteiktajam mani kā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata kandidātu, kurš izraudzīts šī likuma 54. 1 panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, ieguvis augstāko punktu skaitu starp tiesneša amata kandidātu sarakstā iekļautajām personām un piekritis ieņemt vakanto tiesneša amata vietu, tieslietu ministre 2025. gada 21. martā izvirzīja iecelšanai amatā, lūdzot Saeimu iecelt mani tiesneša amatā ar 2025. gada 30. aprīli. Saprotams, ka šādos apstākļos man bija radusies pamatota paļāvība, ka atlases gaitā ir tikusi vērtēta arī mana reputācija un tā atzīta par atbilstošu tiesneša statusam.

[4] Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 60. panta pirmo daļu tālāk bija sagaidāma manis iecelšana tiesneša amatā no Saeimas puses un, secīgi, konkrētas rajona (pilsētas) tiesas vai tās tiesu nama ar attiecīgu tiesneša amata pienākumu izpildes vietu
tiesas darbības teritorijas ietvaros noteikšana – no Tieslietu padomes puses. 

[5] 2025. gada 14. aprīlī 1 Saeimā tika saņemta anonīma e-pasta ziņa, 2 kurā pieņēmuma formā vaicāts, vai tas Aldis Alliks, kurš kandidē uz tiesneša amatu, ir tas pats, kurš vēstulē norādītajās intervijās 3 paudis savu viedokli. Šīs vēstules būtība ir izteikta, tās beigās vaicājot, vai personai, kura agrāk ir publiski izteikusies par nēģeru, pederastu, hibrīdkara un pedofilijas dekriminalizēšanas tēmām, ir jābūt tiesnesim, kurš var lemt ikviena Latvijas Republikas pilsoņa likteni.

[6] Saeimas Juridiskās komisijas 2025. gada 15. aprīļa sēdē attiecībā uz norādītajām intervijām es apstiprināju, ka tāds ir bijis mans viedoklis to publicēšanas laikā, norādīju, ka savulaik vēlējos iesaistīties politikā un uzsvēru, ka konkrētās frāzes ir
“izrautas” no konteksta, par ko var pārliecināties, izlasot attiecīgos rakstus; attiecībā uz izteikumiem par Satversmes tiesu es norādīju, ka no manas puses tas bija “pāršauts pār strīpu” un par to esmu atvainojies.4

[7] Saeimas Juridiskā komisija nolēma uzdot tās nule uzzināto publiski pieejamo informāciju izvērtēt Tieslietu padomei un “pieņemt lēmumu” (?). Saskaņā ar “Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtības” 20.1. punktu un 35. punktu pretendenta atbilstību likuma “Par tiesu varu” 51. panta pirmās daļas 4. punkta prasībām pārbauda atlases pašas pirmās kārtas ietvaros, taču 36. punktā ir noteikts, ka “pretendenta atbilstību nevainojamas reputācijas kritērijam komisija var izvērtēt visas atlases gaitā”. Konkrētā atlase jau bija noslēgusies un, kā jau norādīju, es jau biju iekļauts tiesneša amata kandidātu sarakstā.

[8] Tātad Saeimas Juridiskā komisija faktiski uzdeva Tieslietu padomei sarīkot īpaši manam gadījumam paredzētu jeb ad hoc “piekto atlases kārtu” (pēc jau noslēgtās atlases pēdējās, ceturtās, kārtas) un izvērtēt manu atbilstību likuma “Par tiesu varu”
51. panta pirmās daļas 4. punkta prasībām. Taču šādas funkcijas Tieslietu padomei neparedz ne likums “Par tiesu varu”, ne arī Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtība.

[9] Citādi uzskata Tiesnešu amatu kandidātu atlases komisijas vadītāja – Juridiskās komisijas šī gada 15. aprīļa sēdē viņa norādīja, ka “šaubu par nevainojamas reputācijas kritērija piepildīšanu ar saturu esamības gadījumā pastāv iespēja vērsties
pie tiesu varas amatpersonas, kas attiecīgi var vērsties [Tiesnešu] ētikas komisijā”. 5

[10] Tā nu šis manu agrāko publisko izteikumu izvērtēšanas uzdevums tika deleģēts tiesnešu pašpārvaldes institūcijai – Tiesnešu ētikas komisijai. Tēlaini izsakoties – biedru tiesai nācās izvērtēt kādu, kurš par biedru pat vēl nav kļuvis.

[11] Tiesnešu ētikas komisijas 2025. gada 27. maija atzinums atsevišķi nav pārsūdzams vai citādi apstrīdams, tāpēc viedokli par tajā paustajiem komisijas locekļu viedokļiem pašlaik es nepaudīšu. Pašlaik tikai pievēršu uzmanību tam, ka Tiesnešu
ētikas komisijas reglamenta 35. punktā ir noteikts: “Komisijas loceklis sevi atstata no lēmuma pieņemšanas, ja pastāv apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti”. Ne jau man, kurš nav tiesnesis, bija tiesības izteikt iebildumus par
tiesnešu pašpārvaldes institūcijas sēdē piedalošos tās locekļu sastāvu, tomēr jautājums, vai bija ētiski tajā piedalīties bijušajai Satversmes tiesas tiesnesei, kura turklāt bija tās priekšsēdētāja laikā, kad pieņemts manis kritizētais šīs tiesas spriedums7, varbūt ir atsevišķas uzmanības vērts.

[12] Ņemot vērā šī Tiesnešu ētikas komisijas atzinuma saturu, uzskatīju, ka man nav lietderīgi tērēt savu laiku, pieļaujot tālāku  anis iecelšanas/neiecelšanas tiesneša amatā apspriešanu Saeimā. Tāpēc 2025. gada 9. jūnijā es rakstiskā iesniegumā Tiesu administrācijai atsaucu savu piekrišanu ieņemt manis izvēlēto vakanto tiesneša amata vietu un lūdzu atjaunot mani rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata kandidātu sarakstā.

[13] Manā ieskatā, vispirms būtu kopumā izlemjams8 un uz priekšdienām atrisināms jautājums, ir vai nav “noilgums” personas agrākiem publiskiem izteikumiem. Proti, vai vispār ir un, ja ir, tad pēc cik ilga laika un no kura brīža skaitot, agrāk paustu
uzskatu dēļ, pirmkārt, personai ir tiesības piedalīties (būt pretendentam) atlasē; otrkārt, ja par personas agrāk publiski paustiem izteikumiem uzzināts jau pēc atlases noslēgšanās, kā juridiski korekti risināt šādas situācijas un kā kandidātam tikt
izvirzītam iecelšanai amatā / tikt ieceltam amatā.

[14] Piemēram, likuma “Par tiesu varu” 55. panta otrajā daļā ir noteikts 8 gadu termiņš, kurā persona, uz kuru attiecas šā panta pirmās daļas 1., 2. vai 3. punktā noteiktie ierobežojumi un kura aiz neuzmanības ir izdarījusi kriminālpārkāpumu vai
mazāk smagu noziegumu, nevar piedalīties tiesneša amata kandidātu atlasē. 

[15] Laiks rādīs, kādu – un kādās likumu normās balstītu – ceļu tālāk ies Tieslietu padome, kurai politiķi ir uzdevuši juridiskiem izaicinājumiem pilnu uzdevumu “pieņemt lēmumu”.

[16] Tikmēr vēlos izteikt milzīgu pateicību visiem tiem Tiesu administrācijas darbiniekiem un Tiesneša amata kandidātu atlases komisijas locekļiem, kuri konkrētās atlases ietvaros rīkojās profesionāli, apzinīgi, uzcītīgi. Ļoti ceru, ka tiksiet skaidrībā, kuru “dārziņos metami akmeņi” saistībā ar publiski pieejamas informācijas par mani kā pretendentu nepārbaudīšanu (nepienācīgu pārbaudīšanu) kaut vai ar elementāras “Google” meklētāja izmantošanas palīdzību un/vai neizvērtēšanu (nepienācīgu izvērtēšanu).
Milzīgs paldies arī Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskajai nodaļai – par izcili sagatavoto testu un gan civillietas, gan krimināllietas kāzusiem! Vienlaikus ar izaicinājumiem un attiecīgiem stresiem to sakarā man bija
īstena intelektuāla bauda un prieks, pat sajūsma tos lasīt un pildīt.

[17] Noslēgumā teikšu to pašu, ko “konservatīvais” ASV Augstākās tiesas tiesnesis Antonins Skalija bija teicis saistībā ar savu draudzību ar “liberālo” ASV Augstākās tiesas tiesnesi Rūtu Beideru Ginsburgu: “Es uzbrūku idejām. Es neuzbrūku cilvēkiem. Dažiem ļoti labiem cilvēkiem ir arī ļoti sliktas idejas. Un, ja jūs nevarat atdalīt abus, jums jāatrod cits pamatdarbs”.

_________________

1 Dienu pirms Saeimas Juridiskās komisijas sēdes. 
2 Tajā pašā vakarā ar nosaukumu “Vai tiesnesim jāmuld par pedofilijas dekriminalizāciju?” publiskota arī portālā
“Pietiek.com”. Skat.: https://pietiek.com/raksti/vai_tiesnesim_jamuld_par_pedofilijas_dekriminalizaciju/
3 Skat.: (1) https://fronte.lv/2015/11/ir-jasak-domat-ka-latviesiem-latvijas-saimniekiem,
(2) https://www.aprinkis.lv/index.php/viedokli/30264-aldis-alliks-indigais-zieds-janokoz-jau-pumpura un
(3) https://nra.lv/neatkariga/intervijas/334432-aldis-alliks-satversmes-tiesas-spriedums-ir-ka-hibridkara-tanks.htm
4 Latvijas Republikas 14. Saeimas Juridiskās komisijas 2025. gada 15. aprīļa sēdes protokols Nr. 141.1.9/3-24-14/25.
5 Turpat.
6 Pieejams šeit: https://www.tieslietupadome.lv/lv/media/9771/download?attachment
7 Skat. Aldis Alliks. Cik Satversmju ir Latvijā? – “Jurista Vārds”, 2020.gada 8.decembris, Nr. 49 (1159).
Pieejams: https://juristavards.lv/zurnals/277798-cik-satversmju-ir-latvija/
8 Attiecībā uz mani gan tas jau atkal notiks “ar atpakaļejošu datumu”.

Aldis Alliks, LL.M.
zvērināts advokāts