Bauskas novada Brunavas pagastā, kur tika nošauts ganu suns un divi kucēni, kas piederēja zemnieku saimniecības īpašniekam un sociālo tīklu personībai Modrim Konovalovam, kurš Latvijā bija plaši pazīstams arī ar zīmolu “Modra olas” un daudziem publiskiem stāstiem par dzīvniekiem un humānu attieksmi pret tiem.

Modris pavēstīja, ka suņi bija aizklīduši, taču tas nav attaisnojums viņu nošaušanai, jo nogalināti viņa uzticamie mājdzīvnieki – aitu gans Bora (4 gadi), kucēni Bruno (9 mēneši) un ČipiĻipi (4 mēneši). 

“Visi, kas raksta ziņas – manus suņus nošāva. Esmu lietas kursā, ka viņi bija kaut kur aizklīduši. Dodos uz Bauskas iecirkni, noskaidrot visas formalitātes un to, kāpēc tas notika, jo neviens īsti nevar paskaidrot. Man vajag zinošu juristu šajā jomā, kas ir saistīts ar dzīvniekiem un likumiem,” sociālajā tīklā “Instagram” tā Modris.

Protams, notikums izraisīja plašu rezonansi un diskusijas sociālos tīklos. Pēc šī notikuma sabiedrībā zināmi cilvēki dalījušies savās pārdomās.

Viņš pauž arī neizpratni par iestāžu rīcību:

“Manuprāt, vispirms tiek izsaukti suņu ķērāji, nolasīts čips, tad sazinās ar saimnieku un tiek risinātas tālāk šīs lietas. Nevis tiek izsaukti mednieki, nesaskaņojot, manuprāt, ar policiju, viņi tiek nošauti un policija piesedz kādam d*rsu, jo neko nevar man izskaidrot, un arī man vairs neatzvana, kaut teica, ka tūlīt atzvanīs.”

Konovalovs norāda, ka nogalinātie suņi nogādāti ekspertīzē, taču papildu informāciju pagaidām viņš nevar sniegt: “Boras, Bruno un ČipiĻipi vairs nav starp mums. Suņus nogādāju uz ekspertīzi. Pagaidām citu info nevaru sniegt. Esmu iekšēji miris.”

Pēc notikušā Modris paziņojis, ka uz laiku pamet sociālos tīklus, jo nespēj emocionāli pārvarēt notikušo. Viņš aicina atsaukties juristus, kas orientējas dzīvnieku tiesību un likumu jautājumos, jo ir apņēmies noskaidrot patiesību un panākt taisnību. Nākamā rītā notika pirmā saruna ar juristiem, kurus pieslēdza mūzikas producente Anete Kalniņa. Pēc ziņas saņemšanass notikumu paņēma savā pastiprinātā kontrolē Zemgales tiesas apgabala prokuratūra. To apstiprināja arī  Valsts policija, kas sociālajos tīklos ievietojusi komentāru par incidentu. Likumsargi apstiprina, ka situācija tiek izmeklēta:

“Notikums vietā sākotnēji bija pašvaldības policija. Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka saistībā ar stirnas nokošanu Bauskas novada pašvaldības policijā uzsākts administratīvo pārkāpumu process. Savukārt Valsts policijā pēc informācijas saņemšanas par suņu nošaušanu ir sākta resoriskā pārbaude, un tiek skaidroti notikušā apstākļi.”

Andris Ļubka sociālo mediju platformā “Facebook” raksta: “Es zinu, ka Latvijā prezidents netiek ievēlēts tieši no tautas, bet es arī zinu, ka Edgars Rinkēvičs ir nācis no tautas, un tauta šobrīd jūt līdzi Modrim, ar sirdi un dvēseli! Ir cilvēki, kas saka, ka kucēns tika pelnīti nošauts! Ir cilvēki, kas aizstāv suņukus, es tajā skaitā! Bet ir viena lieta, kas vieno mūs visus, mēs vēlamies patiesību un vēlamies, lai taisnība uzvar, pagaidām tā slikti apstrādātā bilde neizskatās pēc taisnības, ko mums pasniedz! Šajā lietā būtu jāuzvar patiesībai! Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Latvijā tiek safabricētas lietas, lai aizstāvētu tos, kas rīkojušies nežēlīgi. Es ticu, ja šis jautājums nonāktu līdz prezidentam, cilvēkam, kurš patiesi saprot tautu, mēs saņemtu pareizās atbildes un taisnīgumu. Visdziļākā līdzjūtība Modrim, no manis un manas ģimenes.”

Pazīstamā dziedātāja Aija Andrejeva sociālo mediju platformā “Instagram” kavējās atmiņās atceroties savu satikšanos ar nogalinātajiem sunīšiem šī gada vasarā. Dziedātāja publicēja video no vasaras, kurā redzams, ka ciemojas zemnieku saimniecībā “Modra olas”. Video redzami arī nogalinātie suņi, kuri, kā Aija raksta, bija ļoti draudzīgi.
“Mīļo @Modra.olas tu esi gaisma un gaisma vienmēr uzvar tumsu.
Mēs tevi mīlam un būsim ar tevi līdz gaisma uzausīs. Par Bruno, Boru, Čipi, Ļipi un visiem mūsu mīļajiem nākotnē,” raksta dziedātāja savā publikācijā.

Arī žurnāliste Inese Supe sociālo mediju platformā “Facebook” publiski dalījusies savās pārdomās par radušos situāciju: “Es pagaidām no komentāriem atturos. Gaidīšu izmeklēšanas rezultātus, Bauskas novada pašvaldības policistu ķermeņa kameru ierakstus, kas apliecinātu, ka 4 un 9 mēnešus veci kucēni var kļūt nekontrolējami agresīvi un piedalīties stirnas noplosīšanā.

Pazīstamais pavārs Rojs Puķe sociālo mediju platformā “Facebook” ironizē: “Tautā runā – Valmieras novada Kakšos kādā saimniecībā sestdien ieradās Valsts policija, lai skaidrotu apstākļus uzsāktajā kriminālprocesā par noziedzīgiem nodarījumiem pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību. Piektdienas pēcpusdienā zemnieku saimniecībā bija ieklīduši trīs kaķi – apmēram četru gadu, deviņu mēnešu un četru mēnešu vecumā. Kā noskaidroja Kakšu Televīzija, dzīvnieki bijuši neparasti agresīvi – viņi saplosījuši saimniecības ganāmpulku. Privātmājas īpašniece nav varējusi dzīvniekiem pietuvoties, jo tie kļuvuši nekontrolējami un apdraudējuši arī viņas drošību. Saimniece nekavējoties sazinājusies ar mednieku un izsaukusi pašvaldības policiju. Mednieks izrādīja varonību un kaķus nošāva. Policija īsti nezin, kā viņi tur gadījās, vai gadijās un viņi jau vispār neko….,bet kaķi vainīgi, tas skaidrs!” Lai arī teksts rakstīts ar jūtamu ironiju, ir skaidrs, ka daudzi cilvēki šobrīd ir nesaprašanā par lietas apstākļiem.

Bet, tas ir Nežēlīgs notikums Latvijā!
Trīs nevainīgi suņi — Bora, Bruno un ČipiĻipi — tika vienkārši nošauti! Es esmu šokā! Mēs te par konvencijām diskutējam, par aizstāvību un cilvēcību, bet tajā pašā laikā tepat blakus mednieki vienkārši nogalina mājdzīvniekus!

Kas mēs esam par cilvēkiem? Kas mēs esam par sabiedrību, kurā šādas lietas notiek? Vai tiešām 2025. gadā suņa dzīvība neko vairs nenozīmē? Modris zīmola Modra Olas īpašnieks, piedzīvojis šausminošu traģēdiju. Trīs viņa mīlētie suņi — Bora (4 gadi), Bruno (9 mēneši) un mazais kucēns ČipiĻipi (4 mēneši!) — tika brutāli nošauti. Viņš norāda, ka suņi bija tikai aizklīduši, taču neviens necentās sazināties ar saimnieku, pārbaudīt čipus vai izsaukt suņu ķērējus. Tā vietā — tika izsaukti mednieki, kas izvēlējās suņus vienkārši nošaut!
Un tagad? Policija klusē.
Atbildīgie klusē.
Tikmēr Modris un viņa ģimene sēro par saviem draugiem, kuri bija kā ģimenes locekļi. Šī ir nežēlīga un brutāla slepkavība! Šāda rīcība nav attaisnojama un ir pretrunā ar Latvijas likumiem. Dzīvnieku aizsardzības likums paredz, ka klaiņojošu vai bezpalīdzīgu dzīvnieku drīkst izķert tikai pašvaldības pilnvarotas personas — t. i., suņu ķērāji.
Neviens privātpersona vai mednieks nedrīkst patvaļīgi nogalināt dzīvnieku, ja tas neapdraud cilvēka dzīvību.
Medību likums nosaka, ka mednieks drīkst šaut tikai uz medījamiem dzīvniekiem un tikai atbilstoši medību noteikumiem.
Mājas suņi un kaķi nav medījami dzīvnieki.
Ja mednieks atklāj uguni uz mājas suni, viņš pārkāpj likumu un medību ētiku. Šāda rīcība var būt vērtējama arī kā cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, par ko paredzēta kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 230. pantu. Šādi cilvēki nedrīkst būt mednieki. Viņiem jāatbild par savām darbībām un jāatvadās no tiesībām saukt sevi par medniekiem. Dalies ar šo ziņu, lai lieta netiek nobāzta kādā arhīvā un vainīgie lai nevar izbēgt no atbildības! Palīdzēsim atrast juristu, kas spēs aizstāvēt viņa un viņa suņu tiesības.

Ar sociālo mediju palīdzību tiek meklēts publicētā attēla pirmavots: “Skaidrojam, kurš ir avots šiem attēliem. LTV tos iedeva Dzīvnieku glābšanas dienests, apgalvojot, ka tie nāk no pašvaldības policijas. Pašvaldības policija to neapstiprina.” Žurnāliste Dace Stirāne piebilst, ka priecāsies par jebkādu informāciju, kas palīdzētu atrast attēlu pirmavotu.

Zvērināta advokāta Laura Klagiša viedoklis

Suņa nošaušana Latvijā: Mednieka tiesību un atbildības juridiskā analīze

Sabiedrībā plašu rezonansi un emocionālas diskusijas neizbēgami izraisa gadījumi, kad tiek nošauti mājas (istabas) dzīvnieki, īpaši suņi. Šādi notikumi atklāj dziļu juridisku un ētisku konfliktu starp divām fundamentālām, sabiedrībā augstu vērtētām tiesībām: no vienas puses, cilvēces morālo un likumā nostiprināto pienākumu aizsargāt dzīvniekus pret cietsirdību, un, no otras puses, personas neatņemamām tiesībām aizstāvēt savu dzīvību, veselību un īpašumu no reāla apdraudējuma. Šis saspīlējums starp dzīvnieku labturību un cilvēka drošību veido sarežģītu juridisko ainavu, kurā katra situācija ir jāvērtē, balstoties uz niansētu normatīvo aktu un tiesu prakses analīzi.

Latvijas tiesību sistēmas pamatā ir princips, ka jebkura dzīvnieka nogalināšana ir prezumējami prettiesiska, ja vien nav pierādāms kāds no likumā skaidri definētajiem izņēmuma gadījumiem. Šo principu nostiprina divi galvenie normatīvie akti. Dzīvnieku aizsardzības likums kalpo par stūrakmeni visam dzīvnieku aizsardzības regulējumam. Tā preambulā ir deklarēts, ka "nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt". Likuma 4. panta pirmā daļa tieši aizliedz cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, un kā pirmo cietsirdības izpausmi min "dzīvnieka nogalināšanu, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus". Šī norma nosaka, ka pierādīšanas nasta par rīcības tiesiskumu gulstas uz personu, kas dzīvnieku ir nogalinājusi. Tai ir jāspēj pamatot, ka tās rīcība atbilst kādam no likumā paredzētajiem izņēmumiem. Krimināllikuma 230. pants paredz kriminālatbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 44. panta 6. punkts atļauj nogalināt dzīvnieku, "kad dzīvnieks, uzbrūkot cilvēkam, apdraud viņa veselību vai dzīvību. Tiesu prakse liecina, ka šīs normas piemērošanai ir nepieciešami objektīvi pierādījumi par reālu, tiešu un nepastarpinātu uzbrukumu. Lietā Nr. SKK-359/2018 tiesa, izvērtējot pierādījumus, secināja, ka "suns nav uzbrucis apsūdzētajam", un tādēļ noraidīja argumentu par pašaizsardzību, atzīstot personas rīcību par prettiesisku. Tas demonstrē, ka subjektīvas bailes, aizkaitinājums vai potenciāls, bet nerealizējies apdraudējums nav pietiekams pamats, lai atsauktos uz šo izņēmumu. Savukārt Dzīvnieku aizsardzības likuma 44. panta 3. punkts nosaka, ka nogalināšanas aizliegums neattiecas uz medībām. Šī norma ir jāskata kopsakarā ar Medību likumu, lai noteiktu, vai konkrēta suņa nošaušana var tikt kvalificēta kā tiesiska medību procesa sastāvdaļa.

Medību likums paredz specifisku gadījumu, kad mājas (istabas) dzīvnieka nonāvēšana var būt tiesiska. Medību likuma 3. panta otrās daļas 3. punkts nosaka, ka medībām ir pielīdzināma "klaiņojošu mājas (istabas) dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošos starptautiskos līgumus un citus normatīvos aktus". Šī norma piešķir medniekam īpašas pilnvaras, taču tās ir ierobežotas ar vairākiem būtiskiem nosacījumiem:

1. Dzīvnieka statuss: Dzīvniekam ir jāatbilst "klaiņojoša dzīvnieka" definīcijai. Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. pantu, par tādu uzskatāms "bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks". Juridiski ir apšaubāmi, vai suns, kurš ir tikai īslaicīgi aizklīdis no mājām, ir identificējams (piemēram, ar mikročipu) un kura īpašnieks ir zināms vai noskaidrojams, atbilst šai definīcijai.
2. Darbības vieta: Nonāvēšana drīkst notikt tikai "medību platībās", kas definētas kā medījamo dzīvnieku brīvai dzīvošanai derīga un medībām izmantojama platība.
3. Līdzekļi: Jāizmanto medību šaujamieroči, kas nozīmē, ka darbību var veikt tikai persona ar mednieka apliecību un ieroča glabāšanas atļauju.

Papildus pašaizsardzībai pret uzbrukumu cilvēkam, likumdošana paredz arī tiesības aizsargāt savu īpašumu. Šī tiesiskā argumentācija balstās uz divu likumu normu kopsakaru, kas ir plašāka nekā Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktais. Ieroču aprites likuma 65. panta ceturtās daļas

4. punkts atļauj personai pielietot šaujamieroci "kā galējo līdzekli (...), lai padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu". Šī norma ir būtiska, jo tā paplašina aizsardzības objektu loku, iekļaujot ne tikai personu, bet arī tās īpašumu (piemēram, mājputnus, mājlopus). Civillikuma 2368. pants papildina šo regulējumu no civiltiesiskā viedokļa, nosakot, ka personai nav jāatlīdzina zaudējumi dzīvnieka īpašniekam, ja tā, "aizsargādamies no sveša kustoņa vai dzīvnieka, kas viņam uzbrūk vai kaitē viņa lietām, kad viņam nav cita aizsardzības līdzekļa, to nogalina vai ievaino".

Pat ja personas rīcība formāli atbilst Krimināllikuma 230. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvam, tā var tikt atzīta par tiesisku, ja tā izdarīta galējās nepieciešamības apstākļos. Krimināllikuma 32. pants definē galējo nepieciešamību kā darbību, kas izdarīta, lai novērstu kaitējumu, ja šo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja radītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais. Lai piemērotu šo pantu, jākonstatē divi obligāti nosacījumi.

1. Subsidiaritātes princips: Šaušana ir bijusi vienīgais iespējamais līdzeklis apdraudējuma novēršanai. Ja pastāvēja citas, mazāk kaitīgas alternatīvas (piemēram, dzīvnieka aizdzīšana, speciālo dienestu izsaukšana un sagaidīšana), šis nosacījums nav izpildīts.
2. Proporcionalitātes princips: Radītais kaitējums (suņa dzīvības atņemšana) ir jāsalīdzina ar novērsto kaitējumu (cilvēka veselības vai dzīvības, vai mantas saglabāšana). Šis ir sarežģīts vērtību salīdzinājums, kurā tiesai ir plaša rīcības brīvība.  

Līdzīga situācija ir analizēta arī tiesu praksē (Lieta Nr. SKK-359/2018). Šajā lietā persona tika atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 230. panta pirmās daļas par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kā rezultātā tas gāja bojā. Apsūdzētā aizstāvība balstījās uz argumentu, ka rīcība bijusi tiesiska, jo tā atbilda gan Dzīvnieku aizsardzības likuma 44. panta 6. punktā paredzētajai pašaizsardzībai, gan Krimināllikuma 32. pantā definētajai galējai nepieciešamībai. Tomēr tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, šos argumentus noraidīja. Izšķirošais elements tiesas spriedumā bija faktoloģisks konstatējums: "suns nav uzbrucis apsūdzētajam".

Tā kā nebija pierādīts reāls un tiešs uzbrukums, kas apdraudētu personas veselību vai dzīvību, tiesa secināja, ka nav juridiska pamata atsaukties uz pašaizsardzības izņēmumu. Līdz ar to suņa nošaušana tika kvalificēta kā prettiesiska un cietsirdīga rīcība. Šis spriedums nostiprina fundamentālu principu: lai atsauktos uz pašaizsardzību, ir nepieciešami objektīvi pierādījumi par reālu un notiekošu uzbrukumu. Personas subjektīvās izjūtas, bailes vai aizkaitinājums, ko var izraisīt, piemēram, skaļa riešana vai agresīva poza, nav pietiekams pamats letālas vardarbības pielietošanai pret dzīvnieku. Rīcībai ir jābūt vērstai uz reāla uzbrukuma atvairīšanu, nevis uz dzīvnieka sodīšanu par tā uzvedību.

Piemērojot iepriekš izklāstīto normatīvo regulējumu un tiesu prakses atziņas, ir iespējams veikt detalizētu juridisko analīzi par Bauskas novada Brunavas pagastā notikušo incidentu, kurā persona nošāva trīs suņus, kas piederēja uzņēmējam Modrim Konovalovam. Šī analīze balstās uz publiski pieejamo informāciju, kas atspoguļota plašsaziņas līdzekļu publikācijās. Lai izvērtētu mednieka rīcības tiesiskumu, ir jāatbild uz vairākiem juridiski būtiskiem jautājumiem.

Vai suņi bija "klaiņojoši" Medību likuma izpratnē? Maz ticams. Medību likuma 3. pants atļauj nonāvēt "klaiņojošus" dzīvniekus medību platībās. Tomēr Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. pants definē klaiņojošu dzīvnieku kā tādu, kas palicis "bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības". Konkrētajā gadījumā suņiem bija īpašnieks, tie bija identificējami ar mikročipiem (kas tika nolasīti pēc nošaušanas), un tie bija tikai īslaicīgi aizklīduši. Līdz ar to šo suņu kvalificēšana kā "klaiņojošu" ir juridiski ļoti apšaubāma, un Medību likuma norma, visticamāk, nav piemērojama. Mednieka rīcības tiesiskums ir jāvērtē pēc citiem kritērijiem.

Vai pastāvēja tiešs un reāls apdraudējums? Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, gan mājas īpašniece, gan pašvaldības policijas darbinieki liecināja par suņu agresīvu un apdraudošu uzvedību, tomēr reāls uzbrukums netika pierādīts. No publiski pieejamās fotogrāfijas ir redzams, ka nošautie suņi mierīgi sēž blakus nokostajai stirnai un nevienam neuzbrūk. Abiem suņiem ir mierīgs sēdus stāvoklis, un nevienam no tiem nav skaidri redzamu agresijas pazīmju, piemēram, atņirgtu zobu, vai uzbrukuma pozas. Viņi abi skatās tieši uz priekšu, kas varētu liecināt par modrību vai vienkārši interesi par to, kas notiek viņu priekšā.

Vai bija iestājusies galējā nepieciešamība (KL 32. pants)? Lai piemērotu Krimināllikuma 32. pantu, ir jāpierāda, ka novērstais kaitējums (potenciāls smags miesas bojājums vai pat nāve cilvēkam) ir lielāks nekā radītais kaitējums (trīs suņu dzīvības atņemšana). Cilvēka dzīvība un veselība viennozīmīgi tiek vērtēta augstāk par dzīvnieka dzīvību. Tādēļ, ja izmeklēšanā tiks gūti neapgāžami pierādījumi, ka suņu uzbrukums cilvēkam bija nenovēršams un tūlītējs, galējās nepieciešamības institūta piemērošana būtu iespējama. Tomēr, ja izrādīsies, ka situāciju bija iespējams deeskalēt vai kontrolēt ar citiem līdzekļiem, šis arguments zaudēs spēku. Turklāt, varbūt pietiktu neitralizēt tikai vienu, visagresīvāko suni, lai izjauktu bara dinamiku un likvidētu tūlītējo apdraudējumu. Visu trīs suņu, tostarp četrus mēnešus veca kucēna, nošaušana var tikt uzskatīta par nesamērīgu spēka lietošanu. Aizstāvībai būtu jāpierāda, ka katra suņa atsevišķa neitralizēšana bija nepieciešama, lai pilnībā novērstu draudus, kas varētu būt sarežģīti.

Veiktā normatīvo aktu un tiesu prakses analīze ļauj izdarīt secinājumus gan par vispārējiem principiem, kas regulē suņu nošaušanu Latvijā, gan sniegt argumentētu juridisko vērtējumu par konkrēto "Modra olu" gadījumu. Mednieka rīcība, nošaujot suni, var tikt atzīta par tiesisku tikai tad, ja tā atbilst šauram un stingri definētam kritēriju kopumam. Jebkuras līdzīgas situācijas izvērtēšanai ir jāatbild uz šādiem kontroljautājumiem:

1. Vai pastāv tiešs, reāls un aktuāls uzbrukums vai apdraudējums? Apdraudējumam ir jābūt vērstam vai nu pret cilvēka veselību un dzīvību (Dzīvnieku aizsardzības likuma 44. panta 6. punkts), vai pret mantu (Ieroču aprites likums un Civillikums). Tam ir jābūt objektīvi pierādāmam, nevis balstītam uz subjektīvām bailēm.

2. Vai darbība notiek apdraudējuma laikā, lai to novērstu, nevis pēc tam kā sods? Laika faktors ir izšķirošs. Ja apdraudējums ir beidzies (piemēram, suns ir nomierinājies vai bēg), letāla spēka lietošana ir prettiesiska atriebība.

3. Vai ir izvērtēti un nav pieejami citi, mazāk kaitīgi līdzekļi? Šaušana ir atļauta tikai kā galējais līdzeklis. Ja bija reāla iespēja un laiks pagaidīt specializēto dienestu ierašanos, aizdzīt dzīvnieku vai citādi novērst briesmas bez nogalināšanas, rīcība būs prettiesiska.

4. Vai rīcība ir samērīga ar apdraudējuma līmeni? Pielietotajam spēkam ir jābūt proporcionālam draudu nopietnībai. Ja apdraudējumu var novērst, piemēram, ievainojot vai neitralizējot tikai vienu no vairākiem dzīvniekiem, visu dzīvnieku nošaušana var tikt atzīta par nesamērīgu.

5. Ja darbība notiek medību platībā, vai suns atbilst "klaiņojoša" dzīvnieka statusam? Medību likuma specifiskā norma ir piemērojama tikai attiecībā uz dzīvniekiem bez īpašnieka un pajumtes, nevis uz īslaicīgi aizklīdušiem mājdzīvniekiem.

Sniedzot juridisko vērtējumu par personas rīcību konkrētajā gadījumā, ir jāuzsver, ka galīgais lēmums būs atkarīgs no kriminālprocesā noskaidrotajiem un pierādītajiem faktiem. Tomēr, balstoties uz publiski pieejamo informāciju, var izdarīt provizoriskus secinājumus, ka prokuratūra un tiesa, visticamāk, rūpīgi vērtēs, vai bija nepieciešams nošaut visus trīs suņus, ieskaitot četrus mēnešus vecu kucēnu. Aizstāvībai būs jāspēj argumentēti pamatot, kāpēc visa bara neitralizēšana bija vienīgais efektīvais veids, kā pilnībā novērst apdraudējumu, un kāpēc nebija iespējams aprobežoties ar viena vai divu, acīmredzami agresīvāko, suņu neitralizēšanu. Turklāt, aizstāvības pozīciju pasliktina arī apstāklis, ka no publiski pieejamās fotogrāfijas ir redzams, ka nošautie suņi mierīgi sēž blakus nokostajai stirnai un nevienam neuzbrūk.

Ja izmeklēšanā apstiprināsies, ka letālais spēks tika pielietots brīdī, kad tūlītējas briesmas bija beigušās un situācija bija nostabilizējusies, personas rīcība zaudē pašaizsardzības un galējās nepieciešamības juridisko pamatojumu. Tādā gadījumā tā no aizsardzības akta transformējas par prettiesisku atriebību – par darbību, kas vērsta nevis uz draudu novēršanu, bet gan uz dzīvnieka sodīšanu. Šāda rīcība jau ir kvalificējama pēc Krimināllikuma pantiem, kas paredz atbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku.

Marta Mackēviča: Par Bauskas novadā nošautajiem suņiem jeb kā pašvaldībai nevajadzētu komunicēt ar sabiedrību

Šobrīd jau laikam tikai retais nav dzirdējis par to, ka piektdien, 10. oktobrī, Bauskas novadā tika nošauti trīs suņi, kuri piederēja “Modra olas” saimniekam Modrim Konovalovam. Patiesībā jau nav tik būtiski, kam suņi piederēja, bet tomēr ir liela varbūtība, ka, ja suņu saimnieks būtu bijis kāds cilvēks, kurš nav sabiedrībā pazīstams vai ar salīdzinoši lielu sekotāju skaitu sociālajos medijos, situācija vienkārši tiktu “paslaucīta zem paklāja”. Šoreiz nevienam neizdevās “paslēpt” notikušo un ir iesaistījusies gan liela daļa sabiedrības, gan mediji. Un viedokļi, protams, dalās. Šajā jautājumā mulsina daudz kas, bet, jo īpaši – pašvaldības pārstāvju komunikācija, tās veids un saturs. Neesmu kinologs un nevaru spriest par suņu uzvedību, bet par to, kā pašvaldībai nevajadzētu komunicēt ar sabiedrību – gan. Piemēram, Pašvaldības policijas priekšnieks stāsta, ka joprojām nav skaidrs, kas pieņēma lēmumu dzīvniekus nošaut. Suņi tika nošauti 10. datumā, šodien ir 13. datums. Visticamāk situācijā jau nebija klāt visi 1200 Brunavas pagasta iedzīvotāji, tāpēc rodas šaubas, vai tiešām 3 dienu laikā nav iespējams atrast atbildi uz šādu jautājumu? Un, ja valstī kopumā ir noteikta kārtība, kā rīkoties šādās situācijās, vai Bauskas novads pastāv “ārpus likuma”? Novada mājaslapā šodien publicēta ziņa, ka “Pašvaldība noskaidro Brunavas pagastā notikušā dzīvnieku uzbrukuma apstākļus”, kur citēts domes priekšsēdētājs “Nosodām šajā situācijā pārsteidzīgi pieņemto lēmumu un pārspīlēto rīcību, suņus nošaujot.”. Tātad – dome nosoda lēmumu, bet, kurš to pieņēmis – joprojām nezina. Ikvienam komunikācijas studentam jau 1. studiju gadā māca, ka tik sensitīvos jautājumos, ko var dēvēt par krīzes komunikāciju, ir jābūt skaidrai, caurspīdīgai, saprotamai komunikācijai. Un ir jābūt empātijai, izpratnei par sabiedrības sašutumu, līdzjūtībai pret cilvēku emocijām. Ikviens students, kurš mācījies par krīzes komunikāciju, zina, ka atbildīgai organizācijai (tas attiecas arī uz pašvaldības iestādēm) ir jāspēj uzņemties atbildību, atvainoties cietušajai pusei vai sabiedrībai daļai. Ja pašvaldībai vietā būtu kāds privātā sektora uzņēmums, ir liela varbūtība, ka tieši pašvaldības pārstāvji pieprasītu nekavējoties sniegt skaidrojumu, pieprasītu atvainošanos un atbildības uzņemšanos. Kad situācija skar jautājumu par sabiedrības uzticēšanos pašvaldībai kopumā, policijai un citām institūcijām, atbilstoša komunikācija ir kritiski svarīga. Visbeidzot domes mājaslapā publicētais, ka “Tikai sadarbojoties – pašvaldībai, iedzīvotājiem un dzīvnieku aizsardzības organizācijām – mēs varam efektīvi risināt klaiņojošo un bezpalīdzīgo dzīvnieku problēmu, uzlabot dzīvnieku labturību un nodrošināt sakārtotu, drošu vidi visiem novada iedzīvotājiem.” šoreiz jau nu ir pilnīgi lieks. Ir skaidrs, ka situācija beidzās tik traģiski tieši dēļ nespējas atbilstoši komunicēt un sadarboties, tāpēc šādus, šķietami ar mākslīgo intelektu ģenerētus teikumus, vērts pietaupīt citai reizei.

Arnis Blodons: Atslēgas vārds kopumā, pieņemot jebkuru lēmumu, ir atbildība. Un vēl, galvenais komunikācijas likums ir - nemelot.