Notiek Grētas Tūnbergas (Greta Thunberg) vēsturiskā uzstāšanās ANO Klimata samitā 2019. gada 23. septembrī Ņujorkā.

Tēma bija klimata pārmaiņas un pasaules līderu bezdarbība cīņā pret klimata krīzi. Šī runa kļuva īpaši slavena ar viņas emocionālo un tiešo pārmetumu pasaules līderiem:

“How dare you! Jūs esat nozaguši manas bērnības sapņus ar saviem tukšajiem vārdiem.”

Viņa uzsvēra, ka zinātniskie fakti ir zināmi, laiks rīkoties ir sen pienācis, bet politiķi turpina tikai runāt un neko nopietni nemaina.

Kopsavilkums par Grētas Tūnbergas uzstāšanos ANO 2019. gada 23. septembrī:

Galvenie akcenti:

• Grēta uzsvēra, ka pasaules līderi ir pievīluši jauno paaudzi, ignorējot klimata zinātnes brīdinājumus un turpinot "tukšu runāšanu".
• Viņa pārmeta politiķiem, ka viņi domā tikai par ekonomisko izaugsmi un naudu, nevis par cilvēku dzīvībām un planētas nākotni.
• Runa bija ļoti emocionāla, ar vēsturisko frāzi: "How dare you!" (Kā jūs uzdrīkstaties!)
• Viņa aicināja uz tūlītēju, radikālu rīcību, brīdinot, ka klimata krīze būs neapturama, ja nekas netiks mainīts.

Ietekme:

• Runa kļuva par globālu simbolu jaunās paaudzes cīņai par klimata taisnīgumu.
• Tā iedvesmoja tūkstošiem jaunu cilvēku visā pasaulē pievienoties klimata streikiem un aktīvismam.
• Vienlaikus tā izraisīja arī kritiku no daļas politiķu un sabiedrības, kuriem nepatika Grētas tiešā un emocionālā pieeja.

Ar laiku arvien vairāk ļaudis saprata, ka šo  Grētas Tūnbergas ​uznācienu uz starptautiskās ANO skatuvesnevar vērtēt viennozīmīgi, ļoti ietekmīgas aprindas ir sagatavojušas šādu iespēju. 

Pēc vairākiem gadiem viņas darbība kopumā tiek vērtēta ļoti dažādi — gan pozitīvi, gan kritiski:

Pozitīvā puse:

• Viņa joprojām tiek uzskatīta par simbolu jauniešu klimata kustībai un pilsoniskajai drosmei.
• Grētas runa ANO tiek pieminēta kā viens no spēcīgākajiem XXI gadsimta jaunatnes protesta momentiem.
• Viņa ir iedvesmojusi desmitiem miljonu jauniešu visā pasaulē iesaistīties klimata jautājumos, vides aktīvismā un sociālajā atbildībā.
• Viņai tiek nodrošināta aktīvas darbības turpinājumns — piedalās demonstrācijās, publiskās diskusijās, izglīto un uzstājas starptautiskos forumos, lai gan vairs ne tik provokatīvi kā sākumā.

Kritiskā puse:

• Daļa sabiedrības uzskata, ka viņas emocionālais tonis bija pārāk dramatizēts un polarizēja diskusiju.
• Viņas "apokaliptiskie" brīdinājumi tiek pārvērtēti vai kritizēti, jo realitātē politiķi turpina balansu starp ekonomiku un klimata politiku.
• Daži uzskata, ka viņas radītā emocionālā atmosfēra netika pārvērsta reālos politiskos risinājumos.
• Pēdējos gados viņa arī saskārusies ar kritiku, ka kļuvusi par daļēju "mediju produktu" vai simbolu, kuru izmanto dažādas organizācijas un kustības.

Kā vērtē vēsturiski?

• Kreisie, lai uzturētu Grētas simbolsiko tēlu, viņas uzstāšanos salīdzina ar citiem vēsturiskiem protestiem — piemēram, pat ar Mārtina Lutera Kinga vai Malalas Jūsafzai uzrunām.
• To atceras kā brīdi, kad viena balss spēja radīt globālu rezonansi, lai arī ne visi piekrīt viņas paustajiem secinājumiem vai prasībām.

Lielai daļai cilvēku Grētas tēls tiešām ir kļuvis ne tikai par klimata aktīvisma simbolu, bet arī par zīmi noteiktai ideoloģijai. Daudzi viņu saista ar globālo “kreisumu”, kur klimata jautājumi savijas ar atvērtas sabiedrības, migrācijas, dzimumu un citiem liberālajiem jautājumiem.

Par Zviedriju un migrāciju —  daudzi Zviedrijas iedzīvotāji un arī starptautiski novērotāji norāda uz problēmām, ko radījusi pārmērīga un slikti pārvaldīta imigrācija, tai skaitā ar drošības riskiem un sociālajiem konfliktiem. Grēta un viņas līdzgaitnieki bieži tiek redzēti kopā ar cilvēkiem, kuri atbalsta šādas atvērtas politikas, un tas raisa ne tikai neizpratni, bet arī pretestību konservatīvākajā sabiedrības daļā.

Īsumā — šobrīd Grētas loma un tēls sabiedrībā ir ļoti polarizēts:

• Dažiem viņa ir varone un iedvesma.
• Citiem — pārspīlēts mediju produkts un “kreisās” ideoloģijas karogs, kura reālā ietekme uz klimata politiku ir minimāla.

Šōbrīd pastāv bažas par Grētas Tūnbergas iespējamo izmantošanu politiskos nolūkos, ņemot vērā viņas veselības stāvokli. Grētai ir diagnosticēts Aspergera sindroms, obsesīvi kompulsīvie traucējumi un selektīvais mutisms. Viņa pati ir atzinusi, ka šīs diagnozes agrāk viņu ierobežojušas, taču tagad uzskata tās par savām "superspējām", kas palīdz koncentrēties uz svarīgiem jautājumiem.

Ir bijušas diskusijas par to, vai politiskās grupas izmanto Grētas aktivitātes savās interesēs. Piemēram, Kremļa propagandisti ir izmantojuši viņas uzrunu ANO, lai kritizētu Baltijas valstis, apgalvojot, ka tās piedzīvo "plašu degradāciju" pēc PSRS sabrukuma.

Tomēr nav viennozīmīgu pierādījumu, ka Grēta būtu tieši manipulēta vai izmantota konkrētu politisko spēku interesēs. Viņas aktivitātes ir vērstas uz klimata pārmaiņu jautājumiem, un viņa pati uzsver savu neatkarību.

Bažas par iespējamu Grētas izmantošanu politiskos nolūkos ir saprotamas, taču pašlaik nav skaidru pierādījumu, kas apstiprinātu šādas manipulācijas.