Isaaka Moreina pazušana

  Uzņēmējs, Latvijas Tirdzniecības bankas padomes loceklis Isaaks Moreins pazuda 1998. gada 3. augustā. Sākotnēji policija uzskatīja, ka tā ir nolaupīšana, jo Moreins bija iesaistīts sarežģītās “parādu attiecībās” ar vairākiem tolaik ietekmīgiem cilvēkiem un viņu struktūrām, tostarp ar bijušo bankas Olimpija prezidentu Ļevu Kremeru saistībā ar AO Baltijas Starts dalīšanu (par šī finanšu holdinga struktūrām skat. zemāk). Saistībā ar nolaupīšanu tika aizturēti četri cilvēki:

• Dmitrijs Agejevs,
• Andrejs Verhovskis,
• Valentins Gogels,
• Ļevs Kremers kā organizators — bijušais bankas Olimpija prezidents.

Tomēr pēc pirmajām pratināšanām policija secināja, ka nolaupīšanas versija nav pārliecinoša. Drīz vien aizdomās turamos atbrīvoja, jo aizdomas tika atceltas.  

Iespējamais nolaupītājs Valentins Gogels izmeklēšanai stāstīja šādu versiju: jā, viņš vairākkārt zvanīja Moreina partnerim un vienojās par izpirkumu, bet to darīja pēc paša Moreina lūguma. Viņi esot bijuši pazīstami, un par 3000 dolāriem Gogels piekritis šādu “pakalpojumu” sniegt.

Nolaupīšanas dienā — 3. augustā — Gogels personīgi aizvedis Moreinu uz Ķemeriem. Viņi novietojuši automašīnu — balto džipu — stāvvietā. Pēc tam Moreins samaksājis 3000 dolāru, un viņi šķīrušies. Kopš tā laika Moreinu neviens nav redzējis.  

Policija pārbaudīja arī slepkavības versiju: vai tiešām Gogels un Moreins šķīrās mierīgi? Tomēr pierādījumi par nāves faktu netika atrasti.  

Versiju par mierīgu Baltijas Starts finanšu un citu aktīvu sadali, proti, ka nopietna konflikta ar Kremeru nebija, apstiprināja Latvijas Tirdzniecības bankas prezidents Ivars Priedītis. Drīz pēc Moreina pazušanas viņš sniedza interviju, kurā teica:
— 1995. gadā AO Baltijas Starts (BS) bija uz bankrota sliekšņa. Mēs cietām lielus zaudējumus banku krīzes un sertifikātu cenu krituma dēļ. Kaut kas bija jādara. Steidzami vajadzēja jaunas investīcijas. Taču vairāki dibinātāji nevēlējās vai nevarēja ieguldīt naudu. Tāpēc akcionāru sapulcē tika pieņemts lēmums par likvidāciju.  

Jāņem vērā, ka tobrīd bija jāglābj ne tikai BS. Pēc Priedīša vārdiem, problēmas bija arī Latvijas Tirdzniecības bankai. Viens no glābšanas pasākumiem bija bankas akciju, kas piederēja BS, pārdošana.  

Tādējādi 1995. gada 21. augustā notika BS akcionāru sapulce, kurā tika nolemts pašlikvidēties. Priedītis neredz tajā strīda iemeslu. Vairāki akcionāri — tostarp E. Līvšics un I. Moreins — pārdeva savas akcijas valdei par simbolisku 1 latu. Attiecībā uz Kremēra pretenzijām, ka likvidācija notika bez viņa līdzdalības, Priedītis uzskata, ka tās nav pamatotas. Tomēr tas esot tiesas jautājums:
— Es pieļauju, ka procedūrā varēja būt nelieli pārkāpumi. Tagad man grūti spriest. Bet kā mācējām, tā likvidējāmies… — rezumēja Priedītis.  

Savukārt bijušais bankas Olimpija prezidents Kremers apgalvoja, ka viņu apkrāpa par 2,5 miljoniem dolāru.
Advokāts Ainārs Platacis skaidroja lietu šādi:
— Šajā lietā ir divi galvenie dokumenti. 1995. gada 20. septembra BS akcionāru “likvidācijas sapulces” protokols, kurā norādīts pašu kapitāls 500 000 LVL apmērā. Un Uzņēmumu reģistra izziņa no 1996. gada 5. novembra, kurā pašu kapitāls ir tikai 5100 lati. Ko tas nozīmē? Reālas kapitāla palielināšanas nebija. Tas viss ir tikai spalvas vilciens, kas ļāva apkrāpt manu klientu. Pirms kapitāla palielināšanas (uz papīra) SIA Integrāls piederēja 24,51% akciju, bet pēc tam — tikai 0,3%. Zīmīgi, ka, lemjot par šo jautājumu, Ļevu Kremeru, kurš pārstāvēja SIA Integrāls, uz sapulci neaicināja (viņa paraksta protokolā nav). Rezultātā mūsu klients faktiski zaudēja savu daļu Latvijas Tirdzniecības bankā, apdrošināšanas sabiedrībās u.c. Kopējos zaudējumus viņš lēsa 2,5 miljonu dolāru apmērā.

Platacisa rezumē 1998. gadā:
— Šādā situācijā bija izdevīgi “iesēdināt” Kremeru, kas arī tika izdarīts.  

Par Moreina lietu advokāts Platacis komentēt nevēlējās, taču izteica šaubas par nolaupīšanu:
“Šādās situācijās uzņēmēji nereti dodas atpūsties saulainās vietās — uz kādām Klusā okeāna salām.”  

Rezultāts: Strīds par Baltijas Starts likvidāciju tika izšķirts Kremēra labā 1999. gada augustā.  

2000. gada 30. aprīlī Kremeru nošāva Jūrmalā — tieši pirms Baltijas Starts lietas pārskatīšanas.
Advokāts Platacis pazuda bez pēdām 2010. gada maija beigās.

Isaaku Moreinu tā arī neatrada. Tomēr radās ziņas, ka persona ar šādu uzvārdu divreiz šķērsojusi ASV robežu jau pēc pazušanas — to neoficiāli minēja Latvijas mediji, atsaucoties uz imigrācijas dienesta datiem, taču oficiālu apstiprinājumu tam nebija.

Bijušā Olimpija prezidenta Kremēra slepkavība

Tas notika dienu pirms tiesas pret Baltijas Starts vadību. 2000. gada 30. aprīlī, svētdienā, plkst. 14:15 uzņēmējs brauca pa Jūrmalas Rīgas ielu. Mašīnā atradās viņa četrgadīgā meita. Apmēram 150 metrus pirms Dzintaru viaduka Kremēra džips “Mercedes” apstājās vai palēnināja gaitu (iespējams, tur bija norunāta tikšanās). No meža blakus ceļam izskrēja nezināms vīrietis, kurš acīmredzami gaidīja uzņēmēju. Pietuvojies mašīnai, viņš četras reizes izšāva caur priekšējo stiklu — policijas ieskatā, no 9 mm pistoles. Trīs lodes trāpīja Kremeram, bet slepkava veica kontrolšāvienu galvā. Pēc tam viņš metās atpakaļ mežā.
Bērnu, kas sēdēja blakus tēvam, slepkava saudzēja — meitene palika neskarta. Šī slepkavība palika neatklāta.  

Par Baltijas Starts   

AO Baltijas Starts tika dibināts 1992. gadā, valdes priekšsēdētājs — I. Priedītis.
Uz 1995. gada 30. augustu — likvidācijas sākumu — tas kontrolēja 32,6% Latvijas Tirdzniecības bankas akciju.
Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem 1995. gadā BS piederēja daļas šādos uzņēmumos: apdrošināšanas

• AO Alterna,
• AO Alterna-Viva,
• Latvijas Investīciju fonds.  

Turpinājums sekos… vai arī ne.

Marina Mihailova,
kriminal.lv