Latvijas Arhitektūras muzejs

Muzeja misija: apzināt, vākt, pētīt un popularizēt Latvijas arhitektūras mantojumu.
Muzeja krājums ietver Latvijas arhitektu biogrāfisko rādītāju un ievērojamāko meistaru zīmējumu kolekciju.
Ar izstāžu un publikāciju palīdzību muzejs sniedz sabiedrībai priekšstatu par mūsdienu arhitektūras attīstību un veido izpratni par tās lomu pasaules kultūrā.

Latvijas Arhitektūras muzejs ir Latvijas muzejs, kas sākotnēji bijis paredzēts kā Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas struktūrvienība.
Muzejs atrodas viduslaiku ēku kompleksā "Trīs brāļi", kas ir viens no Latvijas  galvaspilsētas arhitektūras vēsturiskajiem objektiem. Ēku komplekss ir viena no RĪgas vizuālajām vizītkartēm.

Vēsture

Latvijas Arhitektūras muzejs ar Latvijas Kultūras ministrijas lēmumu Nr. 100 tika dibināts 1994. gada 28. jūlijā. Šī laika Latvijas Republikas kultūras ministrs bija arhitekts Jānis Dripe (Latvijas ceļš). Sākotnēji muzejs bija paredzēts kā Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas struktūrvienība, arī pati VKPAI atrodas tai pašā ēkā. Muzeja oficiālā atklāšana notika 1995. gada 19. aprīlī, piedaloties LR Ministru prezidentam Mārim Gailim.

Tā dibināšanas iniciatori bija pazīstamais latviešu arhitekts Jānis Lejnieks, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis un toreizējais Latvijas Republikas Kultūras ministrs Jānis Dripe. Muzeja pirmais direktors bija Jānis Lejnieks.

Muzejam nav pastāvīgas ekspozīcijas, tas darbojas kā izstāžu zāle, kurā notiek regulāras tematiskās izstādes, kas paredzētas sabiedrības izpratnes padziļināšanai par mūsdienu arhitektūras stāvokli un sniedz retrospektīvu pārskatu par Latvijas arhitektūras mantojumu.

Latvijas Arhitektūras muzeja fondos ir vairāk nekā 9000 vienību — materiāli par Latvijas arhitektiem un arhitektūru laika periodā no 1869. gada līdz mūsdienām. Starp tiem ir dokumenti un materiāli, kas saistīti ar slavenu meistaru vārdiem: 

• Kristofu Hāberlandu, 
• Johanu Danielu Felsko, 
• Jāni Baumani, 
• Vilhelmu Bokslafu, 
• Eiženu Laubi.

Muzeja darbinieki ir veikuši lielu darbu, apkopojot diplomēto Latvijas arhitektu reģistru un biogrāfisko rādītāju, ko papildina zīmējumi, rasējumi, skices, maketi un fotokopijas. Visi dokumenti digitālā formā ir pieejami pārskatīšanai un darbam.

Muzejs sadarbojas ar žurnāla "Latvijas Arhitektūra" redakciju, nodrošinot katru no izstādēm ar nepieciešamajiem iespiedmateriāliem - plakātiem, brošūrām un pastkartēm.

Muzeja pagalmā atrodas vācu viduslaiku arhitektūras kolekcija: 

• Melngalvju nama portāls,
• kādas Vecrīgas dzīvojamās ēkas portāla fragments ar uzrakstu latīņu valodā "Soli Deo gloria" ("Slava vienīgajam dievam"),
• kā arī metālkaluma Rīgas 1554. gada ģerbonis, kas ir visvecākais no šodien zināmajiem tāda veida ģerboņa attēlojumiem.

Izstādes

Nepilns muzeja rīkoto izstāžu saraksts:

• 1995. gads - Pāvils Dreimanis; Administrators un arhitekts;
• 1996. gads - Astoņi latviešu funkcionālisma arhitekti; 1872.-1992;
• 1997. gads - Rīgas jūras pasažieru osta un citi projekti;
• 1998. gads - Norvēģijas koks;
• 1999. gads - Laimonis Ēriks Tikmanis. Arhitektūra;
• 2000. gads - Eižens Laube. 1901.-1912. gada nacionālais romantisms;
• 2001. gads - Arhitektūra. Bērni. Identifikācija;
• 2002. gads - Sentimentālas atmiņas;
• 2003. gads - Perspektīvas;
• 2004. gads - Liepājas koncertzāle. Starptautiskais projektu konkurss;
• 2005. gads - UNESCO. Ungārijas Pasaules kultūras mantojums;
• 2006. gads - Studentu darbu izstāde;
• 2007. gads - Raimonds Slaidiņš. Arhitektūras ilustrators;
• 2008. gads - Igaunijas vēstniecība. Konkurētspējīgi projekti 1938. un 2008. gadā;
• 2009. gads - Jubilejas izstāde Rīga-700. Makss Šervinskis;
• 2009. gads - Sapņu rūpnīcas;
• 2010. gads - Skaistums un funkcionalitāte. Arhitekts Fjodors Šehtels;
• 2013. gads - Latvijas Mākslas akadēmijas nams;
• 2015. gads - Rīga. Pamatplāns;
• 2016. gads - Zilās Rīgas zaļie ķīļi;
• 2017. gads - Pasažieri un krava. Satiksme un transports;
• 2018. gads - Rīga. Galvenā iela.

Muzeja vadība

• Muzeja direktore — Ilze Martinsone
• Galvenā krājuma glabātāja — Ināra Appena

Darba laiks:
Pirmdien 9.00 – 18.00
Otrdien 9.00 – 17.00
Trešdien 9.00 – 19.00
Ceturtdien 9.00 – 17.00
Piektdien 9.00 – 16.00
Sestdien, svētdien – slēgts
Ieeja bez maksas. Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām jāpiesakās dienu iepriekš.

Adrese

Muzejs atrodas viduslaiku dzīvojamā ēkā M.Pils ielā 19, vienā no t.s. “Trijiem brāļiem”.
Rīga, Mazā Pils iela 19, LV-1050, tālr. 67220779

Latvijas Arhitektūras muzejs
Rīga, Mazā Pils iela 19, LV-1050, tālr. 67220779
www.archmuseum.lv

Darba laiks:
Pirmdien 9.00 – 18.00
Otrdien 9.00 – 17.00
Trešdien 9.00 – 19.00
Ceturtdien 9.00 – 17.00
Piektdien 9.00 – 16.00
Sestdien, svētdien – slēgts
Ieeja bez maksas.
Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām jāpiesakās dienu iepriekš.