Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK; European Economic Community), arī Kopējais tirgus (Common Market), bija starptautiska organizācija, kas tika izveidota ar Romas līgumu 1957. gadā. Viena no Eiropas Savienības priekštecēm.

Eiropas Ekonomikas kopienu dibināja sešas valstis — Beļģija, Francija, Vācija, Itālija, Luksemburga un Nīderlande.

Jau 1961. gadā kopienai centās pievienoties Lielbritānija, Dānija, Īrija un Norvēģija.

Galvenie iebildumi pret Lielbritānijas pievienošanos EEK bija  Francijas prezidentam Š. Gollam, kurš izmantoja pat veto tiesības pret Lielbritānijas iestāšanos. 

1967. gadā 4 valstis atkārtoja pieteikumu, taču atkal saņēma veto no Francijas.

Tikai 1969. gadā, kad pēc plašiem Francijas studentu protestiem Š. Gollu prezidenta amatā nomainīja demokrāts Ž. Pompidū, veto tika atcelts. Pirmā EEK paplašināšanās bija tikai 1973. gadā, kad pievienojās Dānija, Īrija un Apvienotā Karaliste. Norvēģija tobrīd bija jau atklājusi savas naftas atradnes un 1972. gadā norvēģi nobalsoja pret iestāšanos EEK

80. gados kopienai pievienojās Grieķija, Spānija un Portugāle, bet jau 21. gadsimtā- sekoja no PSRS okupācijas atbrīvojušās Centrāl un Austrumeiropas valstis.

EEK tika likvidēta 2009. gadā ar t.s. "Lisabonas līgumu", kurš paredz daudz federālāku kopienas darbību, kopēju valūtu (eiro) utt.

***

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlaments (Parliament of the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland) ir Apvienotās Karalistes likumdevējvara — divpalātu parlaments, kas sastāv no Lordu palātas (House of Lords) un Pārstāvju palātas (House of Commons). Trešais parlamenta komponents ir karaliene Elizabete II. Parlamenta galvenās funkcijas ir vērtēt un apstrīdēt valdības darbu, apspriest un pieņemt visus tiesību aktus, kā arī akceptēt valdības ierosinātu nodokļu paaugstināšanu. Apvienotās Karalistes parlamenta vēlēšanas notiek ik pēc pieciem gadiem, pēdējās notika 2010. gada 6. maijā. Apvienotās Karalistes parlaments ir lielākais anglofono valstu parlaments visā pasaulē.

Lordu palātas pārstāvju skaits nav noteikts (tas ir mainīgs); 2016. gada beigās tajā bija 813 pārstāvji. Kopš 1999. gada tikai 92 Lordu palātas pārstāvju vietas ir mantojamas (sastāvu nosaka paši dzimtu pārstāvji) un tajā 26 "garīgie lordi" (bīskapi); arī pārējo Lordu palātas sastāvu neievēl, bet tās pārstāvjus ieceļ Lielbritānijas monarhs pēc premjerministra ierosinājuma. 

Pārstāvju palātā tiek ievēlēti 650 deputāti.

2016. gadā Lielbritānija nobalsoja par izstāšanos no ES