1955. gada 5. martā Amerikas latviešu apvienības (ALA) valdes sēdē Filadelfijā tika pieņemts lēmums par Pasaules brīvo latviešu apvienības - PBLA dibināšanu (foto).

1956. gada 25. februārī PBLA oficiāli uzsāka darbību, kad Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centrs, Latviešu apvienība Austrālijā un Amerikas latviešu apvienība deva piekrišanu sākt darbu uz Statūtu projekta pamatiem.

PBLA pirmie trīs priekšsēži bija:

• Pēteris Lejiņš (1956-1969),
• Uldis Grava (1970-1975),
• Ilgvars Spilners (1976-1981).

1972. gada 17. novembrī PBLA, tās priekšsēža Ulža Gravas vadībā, klātienes sēdē nodibināja PBLA Informācijas biroju, lai izplatītu informāciju Rietumos par notiekošo okupētajā Latvijā un censtos aizsargāt Latvijā vajātas personas, pievēršot tām starptautiskās sabiedrības uzmanību; šai PBLA valdes sēdē arī tika nodibināts PBLA Kultūras fonds.

1975. gadā ASV, PBLA delegācijas izlidošanas dienā uz Helsinku nolīguma galotņu konferenci, prezidents Džeralds Fords  Baltajā namā, tikās ar toreizējo PBLA un Baltiešu apvienības priekšsēdi Uldi Gravu, apliecinot, ka neatkarīgi no Helsinku nolīguma parakstīšanas ASV nemainīs Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politiku.

1980. gada 11. novembrī mācītājs Māris Ķirsons akcijā, iepretim EDSK norises vietai Madridē, pieprasīja neatkarību Latvijai, tecinot asinis no roku vēnām uz Padomju Savienības karoga. Tā bija viena no PBLA 1980. gada novembrī rīkotajām vairākām protesta akcijām pret Baltijas valstu okupāciju Eiropas Drošības un Sadarbības konferencē (EDSK) Madridē. Šajā laikā Madridē Eiropas Drošības un Sadarbības konferences (EDSK) laikā PBLA rīkotā demonstrācija Porto del Moro laukumā. Uzrunu angliski teica PBLA priekšsēdis Ilgvars Spilners, to spāniski tulkoja Vilis Ansis Vītols no Venecuēlas, no viņa pa labi ASV latviešu sabiedriskā darbiniece Astrīda Jansone, kas organizēja braucienus no ASV uz Madridi.

PBLA un baltiešu pārstāvji Baltajā namā šo jautājumu apsprieda arī ar ASV prezidentu Džimiju Kārteru.

1983. gadā ASV prezidents Ronalds Reigans parakstīja Baltiešu Brīvības dienas rezolūciju. Notikumā piedalījās

• Apvienotās Baltiešu komitejas (JBANC) priekšsēdis Jonas Valaitis,
• Baltiešu-Amerikāņu Brīvības līgas priekšsēdis Avo Pirisiild,
• Lietuviešu Amerikāņu apvienības priekšsēdis Dr. Teodoras Blinstrubas,
• PBLA priekšsēdis Oļģerts Pavlovskis,
• Lietuviešu Amerikāņu apvienības priekšsēdis Stanley Gecys,
• Igauņu Amerikāņu apvienības priekšsēdis Juhan Simonson,
• Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis Aristīds Lambergs,
• senators Don Riegle,
• kongresmenis William Carney.

1985. gada 25. un 26. jūlijā - PBLA un citu baltiešu trimdas organizāciju rīkoja publicitātes akciju – Baltiešu tribunāls Kopenhāgenā (Baltic Tribunal/Copenhagen Tribunal). Tā bija formāla tiesas sēde Kopenhāgenā, kuras laikā starptautiska tiesnešu kolēģija izvirzīja apsūdzības Padomju Savienībai par Baltijas valstu okupāciju un politiski motivētām represijām pret šo zemju iedzīvotājiem, Baltijas valstu nelegālo okupāciju, cilvēktiesību pārkāpumiem, rusifikāciju, baznīcas un brīvā vārda nicināšanu. Savus secinājumus tiesnešu kolēģija noformulēja t. s. Kopenhāgenas manifestā (Copenhagen Manifesto).

1985. gadā no 26. līdz 29. jūlijam ar PBLA atbalstu tika sarīkota bija latviešu trimdas publicitātes akcija Baltijas jūrā - Baltijas Brīvības un miera kuģa brauciens, lai pievērstu Rietumvalstu sabiedrības uzmanību Padomju Savienības (PSRS) okupēto Baltijas valstu situācijai. Uz kuģa notika politiskas diskusijas un kultūras pasākumi, bet kuģa pieturvietās – Stokholmā un Helsinkos – politiskas demonstrācijas.

PBLA sarīkoja

• 1987. gadā Pasaules Brīvo Latviešu Dziesmu dienu gājienu Minsterē, 
• 1979. gadā Pasaules Brīvo Latviešu Dziesmu dienas  Visbijā, Gotlandē,
• 1984. un 1987. gadā Minsterē, Rietumvācijā.

1989. gada 15.-19. maijā notika Vēsturiskā un pirmā PBLA un Latvijas Tautas frontes valžu tikšanās Francijā, Abrenes pilī, kuras laikā tapa ciešas kopdarbības stratēģija. Svarīgākais Abrenes tikšanās rezultāts bija tautfrontiešu izšķiršanās par to, ka kopdarbības galamērķis būs nevis abstrakta autonomija vai suverenitāte, bet gan 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas Republikas atjaunošana.

1991. gada septembrī PBLA priekšsēž Kārlis Ķuzulis, Gunārs Meierovics ar kundzi Ingrīdu Meierovicu, Uldis Grava un daudzi citi Rīgā, īsi pēc Latvijas neatkarības starptautiskās atzīšanas, laikā, kad Rīgā notika pirmā PBLA valdes sēde, kas kļuvusi par ikgadēju tradīcijuapspriedās.

Laikā no 2000. līdz 2004. gadam PBLA  ASV īstenoja kampaņu par labu Latvijas uzņemšanai NATO.
2004. gada 29. martā​ notika NATO paplašināšanās ceremonija Baltajā namā, Vašingtonā, kurā piedalījas

•  PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis,
• PBLA ģenerālsekretāre Tija Krūmiņa,
• ALA priekšsēde Dace Copeland.

2013. gadā Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku laikā Rīgā notika pirmais PBLA rīkotais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF), ko atklāja toreizējais PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis, laikā no 2013. gada līdz 2024. gadam PBLA ir sarīkojusi desmit šādus uzņēmēju forumus.

2016. gada 5. oktobrī PBLA 60. gadskārtā Mazajā Ģildē Rīgā notika konference par PBLA ieguldījumu Latvijas neatkarības atgūšanā un tās stiprināšanā.

2018. gada septembrī PBLA valde apmeklēja Ādažu militāro bāzi, lai pateiktos NATO karavīriem par ieguldījumu Latvijas drošībā.

2023. gada 9. jūlijā PBLA valdes pārstāvji Vispārējo dziesmu un deju svētku ietvaros Rīgas pilī tikās ar jaunievēlēto Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

2024. gada 24. februārī PBLA valdes pārstāvji PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs, ASV vēstnieka vietniece Latvijā Džūlija Džeikobi (Julia Jacoby) un Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis Mārtiņš Andersons piedalījās Ukrainas atbalsta demonstrācijā Rīgā.