Mēs,

Armands Broks,

Alvis Hermanis,

Guntars Vītols,

Didzis Šmits,

Pēteris Sproģis,

ar šo darām zināmu, ka esam apvienojušies ar nodomu radīt jaunu politisku kustību/partiju, kuras galvenais mērķis ir mainīt vēlēšanu likumu, izbeidzot partiju diktātu, un pāriet uz jaunu vēlēšanu kārtību, kurā vēlētāji balso par konkrētiem cilvēkiem un nevis partiju listēm. Turklāt, par deputātiem ievēlētie pilsoņi drīkstēs vienlaicīgi strādāt savās profesijās un vadīt savus privātos uzņēmumus (kā pirmskara laikos). Pašreizējā vēlēšanu kārtība nedod iespēju atlasīt maksimāli kompetentākos valsts pilsoņus, kuri būtu spējīgi pieņemt maksimāli kvalitatīvākos lēmumus par labu pārējai sabiedrībai. Tāpēc šī sistēma būtu jāmaina.

Līdz šim apmēram puse no vēlētājiem nemaz nepiedalījās parlamenta vēlēšanās un lielākā daļa no pārējiem atzīst, ka kārtējo reizi spiesti balsot par “mazāko ļaunumu”. Jaunā vēlēšanu kārtība dos iespēju arī viņiem piedalīties valsts politiskajā dzīvē un beidzot izvēlēties arī savus varas pārstāvjus.

Tā kā esošās partijas saprotamu iemeslu dēļ pašas kategoriski negrib mainīt vēlēšanu likumu, tad vienīgais veids to izdarīt ir - radīt tautas kustību jeb vienreizējas lietošanas partiju “BEZ PARTIJĀM”, kas būtu drosmīga un griboša to realizēt demokrātiskā un likumīgā veidā. Tas būs arī sava veida referendums par vēlēšanu kārtības nomaiņu Latvijas Republikā. Šis, tātad, būtu plāns “A”.

Ja vēlēšanu rezultātā netiek savākts nepieciešamais balsu skaits, lai šo realizētu uzreiz un nekavējoties (mainot vēlēšanu kārtību, atlaižot Saeimu un rīkojot jaunas vēlēšanas bez partijām), tad Saeimā ievēlētie šīs partijas deputāti 4 gadu garumā turpinās pārliecināt sabiedrību par vēlēšanu kārtības maiņas nepieciešamību, bet paralēli, protams, piedalīsies valsts likumdošanas varas un izpildvaras darbā. Tāpēc partija publiskos savu Ministru kabineta sastāvu, ar kuru vēlētāji tiks iepazīstināti savlaicīgi pirms vēlēšanām. Tas būs plāns “B”.

Taču jaunās partijas svarīgākais uzdevums tomēr ir šis: ar vēlēšanu kārtības maiņu likvidēt esošo partiju bezcerīgo staigāšanu pa apli un dot jaunu enerģiju un entuziasmu projektam “Latvijas valsts”, iesaistot šoreiz tajā visus valsts pilsoņus, kuri no sava vidus izvirza labākos no labākajiem.

Mūsu projekts ir pašā sākuma stadijā un apspriešanas stadijā ir arī jaunais vēlēšanu likums.

Kustība “BEZ PARTIJĀM” grib apvienot cilvēkus ar  dažādām ideoloģiskām pārliecībām un uzskatiem. Bet mūs vienos kopīga vēlme - mainīt vēlēšanu kārtību.

Visus, kuri grib piedalīties un kļūt par mūsu biedriem, aicinām rakstīt uz e-pasta adresi:

[email protected]

Mēs sazināsimies ar jums, informēsim par turpmāko un sāksim apmainīties ar idejām, kā sasniegt mūsu mērķi - “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai” (citāts no kāda dokumenta, kas saucās Satversme).

Un teiksim partijām - paldies! Tālāk bez jums.

Alvis Hermanis: 

Visbiežāk uzdotie jautājumi sakarā ar “Bez partijām” nākšanu klajā:

Jautājums: Kas tie par dīvainiem cilvēkiem tai jūsu sarakstā?
Atbilde: Šai gadījumā svarīgs ir vēstījums (mainīt vēlēšanu likumu), nevis mūsu personālijas. Jo, - kad likums tiks izmainīts, mēs paši sevi atlaižam un ejam mājās.
Jautājums: Vai nav jāmaina Satversme, lai mainītu vēlēšanu kārtību?
Atbilde: Juristi saka, ka nav vis. Satversmē par partijām nekas nav rakstīts. Pietiek ar vairākumu (51 balss).
Jautājums: Kā pieņemt Saeimā lēmumus un izvairīties no haosa, ja nav partiju un koalīciju?
Atbilde: Jaunajā bezpartejiskajā Saeimā (tāpat arī valdībā) par katru priekšlikumu, ideju vai kandidatūru notiek balsošana pēc Vatikāna metodes - pēc katras balsošanas kārtas atkrīt mazāk balsu saņēmušais. Uzvar tas, kas beigās no 2 pāri palikušajiem vinnē. Piemēram.
Jautājums: Kā notiks Saeimas vēlēšanas?
Atbilde: Jau pusgadu kopā ar ekspertiem gatavojam analīzi un pētījumu par citu valstu pieredzi un iespējamiem variantiem. Mums ir arī izstrādāts priekšlikums apspriešanai.Skaidrs, ka kandidātus varēs pieteikt tieši, bez partiju starpniecības. Kandidāti tiek sarindoti vienā biļetenā bez partiju listēm. Katrā apgabalā, piemēram, ievēl 5-7 deputātus. 
Vēlētājs VEIDO PATS SAVU SARAKSTU! Savā vēlēšanu iecirknī saņemis VIENU BIĻETENU (nevis partiju listes), viņš atzīmē sev tīkamos. Deputātu kandidāti būs sarindoti alfabētiski un pievienots FOTO. Bet par visiem variantiem vēl varam diskutēt.
Jautājums: Kā varēs kļūt par kandidātu, ja partija neizvirza?
Atbilde: Par kandidātu var kļūt savācot noteiktu skaitu vēlētāju parakstus (piemēram - 200)
Jautājums: Kā “Bez partijām” plāno reģistrēties, ja jaunu partiju dibināšanas termiņš ir nokavēts?
Atbilde: Mēs varētu pašreizējā Saeimā iesniegt vēlēšanu likuma grozījumus, kas atceļ 12 mēnešu ierobeżojumu jaunai partijai (kurus partijas uzradīja baidoties no konkurentiem). Ja viņi to atsaka, - tātad viņi spiež politiski aktīvos Latvijas pilsoņus izvēlēties viltīgos ceļus. Piemēram, būvēt šo partiju uz kādas citas partijas bāzes.
Jautājums: Kā izvairīties no korupcijas, lai neuzpirktu atsevišķos politiķus?
Atbilde: Tik lielu deputāti baru un katru atsevišķi ir diezgan neiespējami korumpēt. Katrā ziņā, daudz grūtāk nekā uzpirkt 3 partiju vadību.  

Vakar daudziem bija jautājumi par "Bez partijām" dibinātāju kompānijas biedru sastāvu. Atkārtoju, ka šis nav banālais tipiskas partijas gadījums, kura taisās kļūt par varas partiju un valdīt uz 4 gadiem. Mums mērķis cits - vienkāršs un prozaisks: nomainīt vēlēšanu kārtību jeb izspārdīt iršu pūzni. Tāpēc personāliju sastāvs te otršķirīgs, galvenais - vēstījums un šis darbs, kas kādam jāizdara. Bet kas attiecas uz maniem biedriem:
Armands Broks ir veiksmīgs un pārticis uzņēmējs, kurš gatavs uzņemties atbildību un kaut ko mainīt Latvijā, nevis gudri spriedelēt vai ņerkstēt soctīklos un noskatīties, kā viss iet uz beigām.
Guntars Vītols ir ekonomists, kurš saprot, ka tikai radikāli risinājumi šeit palīdzēs.
Esam nolēmuši izvairīties no toksiskiem veco partiju pārstāvjiem, bet Didzis Šmits būs izņēmums, jo viņa vadībā ekspertu un juristu grupa pusgadu gatavoja analīzi un grozījumu projekta priekšlikumu jaunajai vēlēšanu sistēmai, kuru drīz nodosim atklātībā.
Pēteris Sproģis ir mans draugs, man personīgi liela autoritāte daudzās nozīmēs un krietns latviešu godavīrs, kuram uzticos kā sev pašam. Skaidrs, ka mums te nevienam heiteru netrūkst un citu partiju pārstāvji arī vakar bija ļoti sapīkuši. To nevarēja neredzēt.
Taču vakardienas gaitā vēlmi pievienoties mūsu pieciniekam izteica neticami liels cilvēku skaits. Jūs būsiet pārsteigti. Gan par skaitu, gan uzvārdiem, kas sekos.

Ko par to saka citi?

Edmunds Konstantinovs: Ar saukli "mainit velesanu sistemu" vien nekas nesanaks. Teiksim, ja butu sauklis "Par Brivu pilsonisko sabiedribu un mazaku valsts lomu taja", iespejams, butu efektigaka, jo tas skartu visus aspektus, bet, nemot vera to, ko tas nozime, neviens vai lielako tiesu neviens valsts aparata stradajosais, kuram ir alga lielaka, neka kada privata uznemuma stradajosam, nekad par to nebalsos. Tas, apmeram, kada 1/4 dala elektorata, ja ne vairak, varetu norakstit. Otras: nodarboties ar biznesu un vadit valsti, tomer, ir divas dazadas lietas-bus interesu konflikts. Biznesam un individiem ir jalauj stradat un attistities, bet, lobejot vienu uznemeju vai grupu, rodas oligarhija. Nemot vera, ka valsts ir ielidusi vai monopolizejusi vairakas nozares, un dara lietas, kas uz to vispar neattiecas, tas uzticet pasai sabiedribai. Valstij jauznemas tris galvenas funkcijas: tas iekseja drosiba, areja drosiba un tiesiskums. teiksim, es uzskatu, ka dazas ministrijas varetu mierigi likvidet, jo loti biezi to intereses un darbibas krustojas. Eh, varetu pat veselu shemu sazimet!:))))))
Ir vesture loti spilgti piemeri: Ronalds Reigans, Margareta Techere, ka ari tagad Havjers Milejs. Vel var pieminet ari Pinochetu, kuram paliga naca ta saucamie "Chicago Boys", kas palidzeja Chilei tikt ara no krizes, kura to iedzina zocialisms. Tas ir mans viedoklis, bet, domaju, ka katram ir savs un, iespejams, labaks.
Andris Pauls-Pāvuls: Satversmes 6. un 8. panta barjera.
Latvijas parlamentārā sistēma ir veidota uz partiju pamata.
Satversmes 6. pants: “Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.”
Proporcionālās vēlēšanas de facto nozīmē partiju sarakstus. Lai mainītu šo sistēmu, vajadzīgas Satversmes izmaiņas (ne vienkārši vēlēšanu likuma), tātad — 2/3 balsu Saeimā.
Bez partiju atbalsta tas praktiski nav iespējams.
Ints Šteinbergs: Ideja laba, tikai jārēķinās ka pretestība tam būs nenormāla, ne tikai no pašu partiju puses, bet arī no šo partiju mecenātiem ārzemēs(sorosi,u.t.t.)- kuri ir ieguldijuši nenormālas naudas esošo varas partiju personālijās, lai attiecīgā brīdī izdarītu pareizos lēmumus. Kā piemērs kaut vai mūsu izcilais pianists (Pavļuts) kurš ar mistiskas stipendijas palīdzību ieguva papīru par politisko menedžmentu un attiecīgā brīdī tika noslēgts daudzmiljonu līgums par nevienam nevajadzīgu vakcīnu iegādi uz vairākiem gadiem. Tā kā tagad tā informācija ir ar ierobežotas piekļuves statusu, tad ļoti iespējams ka gan šogad,gan arī nākošgad turpināsim pirkt šīs nevajadzīgās vakcīnas. Tā kā priekšā ir smaga cīņa lai to visu izmainītu,
Rolands Repša: 

Pieņemsim, ka Saeima tiek ievēlēta pēc Hermaņa kunga piedāvātās sistēmas un par deputātiem kļūst "labākie no labākajiem", jeb, konkrētāk runājot, bezpartejiskie speciālisti/tehnokrāti. Pavisam drīz pēc Saeimas darba uzsākšanas, šie 100 speciālisti neizbēgami sadalīsies frakcijās atbilstoši saviem uzskatiem par Latvijas tālākās attīstības virzienu. Tikai šo frakciju skaits varētu būt krietni lielāks nekā tagad. Deputāti arī bieži mainītu frakcijas. Haoss palielinātos. Vai šāda, Hermaņa kunga ierosinātā bezpartejisko kandidātu sistēma, būtu labāka par esošo partiju sistēmu? Domāju, tā būtu savādāka, bet ne obligāti labāka. Daudzos vienmandāta apgabalos tā dēvētos "bezpartejiskos kandidātus" vienalga izvirzītu partijas (tās taču Hermaņa kungs netaisās aizliegt, vai ne?). Pēc parlamenta darba uzsākšanas, kā jau minēju, Saeima tik un tā sadalītos frakcijās un lielā skaitā neatkarīgo deputātu. Visticamāk, mēs pietuvotos Pirmās republikas laika situācijai, kad Saeima sevi diskreditēja ar nepieciešamību pirkt balsis lēmumu pieņemšanai. Neviens normāls cilvēks kaut ko tādu tagad negribētu. Atgriežoties pie "labākajiem no labākajiem", vai Hermaņa kungs, būdams labi pazīstams ar visu Latvijas eliti, varētu noziedot nedaudz laika un jau tagad sastādīt šādu 100 potenciālo Saeimas kandidātu sarakstu? Būtu ļoti interesanti uz to paskatīties.
Ivars Austrums: Kādai futbola komandai nevedās spēle un spēlētāji nolēma, ka aizsargi spēlēs uzbrukumā, bet uzbrucēji būs aizsargi. Rezultāti kļuva vēl sliktāki. Tad viņi nolēma, ka vainīgs treneris un trenera vietā ielika vārtsargu, bet vārtsarga vietā treneri. Spēļu rezultāti tikai pasliktinājās un tad komanda nolēma, ka pie vainas ir piespēles, jo tajās viņi daudz kļūdījās. Turpmāk futbolisti spēlēja bez piespēlēm un katrs individuāli lauzās uz pretinieka vārtiem. Kā domājiet, vai šī reforma izglāba komandu no pēdējās vietas?

Dina Dubiņa: Īpaši interesants kandidāts Šmita kungs,pabijis ne vairāk ne mazāk kā sešās partijās….
Kārlis Leiškalns: Satversme; 6. Un 77. Panti
Romina Andersone: Viss bija daudzmaz labi līdz brīdim, kad kā vienu no pirmajiem pieciem ieraudzīju partiju staiguli Šmitu. Šādu kustību, manuprāt, jāsāk ar personām bez negatīvas politiskās bagāžas, ko nevar teikt par minēto indivīdu. Ja reiz "Bez partijām", tad arī personām jābūt bezpartejiskām, ne? Vismaz tādai būtu jābūt kustības idejai, ja es pareizi saprotu. Tad kāpēc Šmits vēl joprojām sastāv ZZS? (Vismaz avotos pretēju informāciju neatrodu). Man arī apnikusi visa Latvijas politiski nīkuļojošā varza, kas dzen valsti arvien dziļāk purvā, gribu redzēt pārliecinošu politisko spēku, kas tendēts uz pozitīvām pārmaiņām. Diemžēl ar Šmitu lokomotīves vadībā tālu tikt nevarēs. Mans pirmais aplauziens...
Uldis Vanags: 

Kandidāta foto, tas nav tas svarīgākais. Svarīgi ir, kas ir šī kandidāta galvas iekšpusē  Ja es balsoju par konkrētu partiju, tad reizē arī par ideoloģiju, kura tā pārstāv . Kā tāds Saeimā sabalsots indivīdu kopums nodrošinās vienotu ārpolitiku, aizsardzību? Vai viedie deputāti spēs nodrošināt 5% no IKP aizsardzībai ? Kas notiks ar Satversmes preambulā ierakstīto vērtību aizsardzību? Utt Un vēl, “…kad likums tiks izmainīts, mēs paši sevi atlaižam un ejam mājās…” - tas tā neies cauri. Ja likums tiešām tiks mainīts, tad - paši šo putru ievārījāt, tad arī atbildat par sastrādāto .
Arnis Šteinbergs:  Grūti Tev, Alvis Hermanis, būs! Palasot komentārus, arī piem., Latvijas Avīze par šo tēmu, tad pilnīgi skaidrs, ka Latvijā tas nekad nebūs … tautu var vienot tikai lēts alus, hokejs, atlaides Maximā, naudas skaitīšana cita makā un nemitīga kāda latvieša “noriešana”… Bet vēlu veiksmi! Es piedalos balsošanā!
Gundega Sauškina: Didzis Šmits - Beidzis Rīgas Franču liceju un Latvijas Universitāti (politikas zinātnes bakalaura grāds starptautiskajās attiecībās (1998)), kā arī Parīzes 11. Universitātē ieguvis maģistra grādu starptautisko organizāciju diplomātijā (2000). Būdams Zemkopības ministrs tikai deviņus mēnešus, izdarīja lietas labā daudz vairāk, nekā Gerhards četros gados. Aizbrauciet uz lielāko pārtikas izstādi Ķelnē un paskatieties, kā tur izskatās mūsu zivrūpnieki! Un tur arī ir viņa nopelns! Piekrītu A.Hermanim- protams neērts, bet potenciāls ir milzīgs. Nenorociet, kā noraka Robertu Ķīli... 

Jāzeps Baško: Daudzi Hermaņa idejas kritiķi pamatoti prasa: bet ko darīs, ja nedabūs 51 balsi? Ja saraksts nebūs ieguvis 51 balsi, bet, piemēram, būs ieguvis 30 deputātus, kas ir tur nonākuši sīvā konkurencē ar vēl 85* citiem saraksta kandidātiem (un teiksim dažiem simtiem vēl pirms tam, lai iekļūtu sarakstā), tad tie JAU būs jaunās bezpartiju sistēmas daļējs iemiesojums. Proti, tie būs no pirmās dienas neatkarīgi deputāti — personības. Proti, tie savā vidū būs Latvijas sabiedrības reprezentatīva izlase. Arī tad, ja tā kampaņa nenostrādā un 51 balss vietā ir 30 balsis, tā jau būs iedragājusi partiju mehānismu, jo trešdaļa Saeimas vismaz uz brīdi nebūs partejiska.

Uz brīdi aizmirstiet Hermaņa & co ideju par vēlēšanu sistēmas maiņu. Iedomājieties vienkārši supersarakstu, kurā ir savākti 115* Latvijā potenciāli spējīgie valstsvīra titula kandidāti. (Ceru, ka Hermaņa saraksts tāds būs.) Un iedomājieties, ka šim sarakstam vispār nav itin nekādas programmas. Pat ne vēlēšanu sistēmas maiņas programmas. Tikai personības. Kāds būs rezultāts? Rezultāts būs tāds, ka par premjeru nevarēs kļūt ne ķēkša, ne palīgskolnieks.
Es esmu gatavs riskēt ar personību sarakstu, ja var tādu garantiju dabūt. Rezultāts būs tāds, ka mums būs ievēlēta gudro asambleja. Jā, pēc šādas gudro sapulces ievēlēšanas objektīvu apsvērumu dēļ nevarēs uzreiz izpildīt neviena ierēdņa iecerēto, Eiropas nodiktēto programmu. Kaut vai tāpēc, ka nevarēs vienoties, jo nebūs nekādas partiju disciplīnas.
Pat, ja visi no brīva prāta gribēs būt pirmrindnieki kalpojumā Briselei un attālināti nodarbinātajām ministriju madāmām. Bet tas nav slikti. Ar to personība deputāta amatā ir labāks par anonīmiem censoņiem, jo personība neļaus sevi tik viegli apstrādāt. Latvijas Satversme paredz, ka deputātiem ir jābūt personībām, kuri balso saskaņā ar savu sirdsapziņu.
Kā es to saprotu, Hermanis piedāvā ģeniālu plānu, kurš arī neizdošanās gadījumā daļēji tuvina mērķim — Saeimai bez mīkstajiem un histēriskām ēdnīcas dežurantēm.
* LABOJUMS: Kopš pēdējiem grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā maksimālais iespējamais kandidātu skaits ir mainījies no 115 uz 125 -- katrā apgabalā drīkst kandidēt par 5 vairāk, nekā ir iespējams ievēlēt. Mums ir pieci vēlēšanu apgabali.

Egils Helmanis: 

Kāpēc man simpatizē Alvja Hermaņa ideja Es esmu Nacionālās apvienības biedrs. NA apvieno cilvēkus, kuriem rūp Latvija kā nacionāla valsts. Kā katrā partijā ir savi plusi un mīnusi. Bet šoreiz ne par to būs stāsts.
Es ticu, ka Alvim Hermanim ir gaiši nodomi un ka viņš necīnās par varu, bet cīnās, lai mēs dzīvotu labākā Latvijā. Jau kādu laiku gan pozīcijas, gan opozīcijas partijas dzīvo savā komforta zonā, bet valstī mēs atpaliekam,, daudzos rādītājos esam pēdējā vietā. Drīz Vienotība atkal mainīs nosaukumu un kļūs par Progresīvo Vienotību, kurā apvienosies visi Vienotības satelīti - Par, JKP un Progresīvie.
Mēs esam izvēles priekšā - vai turpināt slīdēt lejup un virzīties, ka drīz Latvijā paliks tikai 1 partija, vai kāpt ārā no komforta zonas un noticēt piedāvājumam “Bez partijām”. Tā ir iespēja politiku padarīt godīgāku, gudrāku. Pretējā gadījumā valsts un privātie mediji, nopirktie caur SIF integrācijas fondu turpinās mums veidot citu realitāti. Mēs nonāksim tādos apstākļos, ka pazaudēsim pat sapratni, ka mēs atpaliekam. Mūsu valsti ir pārņēmuši Vienotības birokrāti, kur ir svarīgākas stratēģijas, programmas, nevis reāli darbi. Šis milzīgi uzpūstais ierēdņu aparāts paratizē uz valsts un neļauj viņai attīstīties. Par kustību “Bez partijām” nāk labi signāli.
Jau nākamajā dienā pēc tikšanās ar Alvi Hermani man zvanīja no IR (Vienotības kabatas vaukšķa, ko uzrīdīt saviem politiskajiem oponentiem). Savā propagandas žurnālā pat 1 teikumu viņi nevarēja pierakstīt pareizi. Uz uzdotajiem jautājumiem es atbildēju :”Uz redzēšanos!” Viņi bija tik uzstājīgi, ka “uz redzēšanos!” man bija jāsaka 3 reizes. Un tikai tad, kad iristi nesaprata trīskārtēju atteikumu, es pateicu “smerdeļi, es ar jums nerunāšu” . Pat 1 teikumu viņi nespēj atspoguļot godīgi.
Es negribu dzīvot valstī, kur arī valsts apmaksāts medijs kļūst par propagandistu. Es atkal vēlos redzēt ziņas kā ziņas un es redzu, ka to nevar vairs izdarīt mierīgà ceļā no komforta zonas. Un tāpēc man arī simpatizē Alvja Hermaņa piedāvājums un es viņu atbalstu. Pēdējā laikā brīvības paliek mazāk, jo birokrāti vienīgais, ko māk, ražot jaunus birokrātiskus noteikumus.
Vienotība ir birokrātu partija. Kad Vienotība paziņo, ka viņa cīnīsies pret birokrātiju, tas skan tāpat kā būtu 90gados Pārdaugavas grupējuma paziņojums, ka viņi cīnīsies pret bandītismu.
Birokrāti nevar cīnīties pret sevi. Man liekas, ka Alvja Hermaņa piedāvājums spēs pacelt Latviju no ceļiem. Daudzu Latvijā atcerās Ulmaņlaikus. Ulmanis pacēla Latviju ar apvērsuma palīdzību, Hermanis piedāvā to izdarīt demokrātiskā ceļā.
Mums katram pašam sev jāuzdod jautājums, vai gribam turpināt lēnām, bet stabili grimt, vai tomēr kāpt ārā no komforta zonas un censties ko mainīt. Hermanis vismaz būs mēģinājis un godīgi varēs skatīties saviem mazbērniem acīs. Visiem tiem, kas atbalstīs ideju “Bez partijām”, nāksies saskārties ar apmaksātu propagandistu uzbrukumiem. Jūs apsaukās par putina atbalstītājiem, ka jūs darbojaties krievijas ietekmes rezultātā, viņi mēģinās jums piekārt kādu birku, ko pirms tam būs radījuši savos propagandas kanālos. Bet ziniet, ja pret jums tā veršās, tad jūs esat vērtība un viņi no jums baidās in cenšās jūs apklusināt. Izspārdīt iršu pūzni ir visas Latvijas sabiedrības interesēs. Atbrīvoties no smacīgās birokrātijas un tautu indējošās propagandas. Iesaku visiem noticēt idejai, ka mēs varam būt brīvi un nebaidīties izteikt savas domas publiski. Un nebaidīties, ka Vienottība uzrīdīs mums savus kaujas suņus/propagandistus. Pirmais brīvības solis ir pārstāt baidīties. Tad viņiem zūd vara pār mums. Lai visiem izdevusies diena, atbalstam Alvi Hermani un lai mums izdodas! Ogres novada domes priekšsēdētājs, NA partijas biedrs Egils Helmanis

Jāzeps Baško

Pievienojos šai kustībai tieši tāpēc, ka zinu, ka Hermanis ir visas sabiedrības stihiskas sajūtas un kustības potenciāla iemiesojums, citiem vārdiem, kaut kā daudz lielāka konkrētākās aprises, taču to, kurp šī kustība virzīsies, noteiks tie, kas spēj to tehniski piepildīt ar saturu un saturēt grožus. Skaidrs, ka kustība pievilks dažāda veida cilvēkus. Neticu, ka drīzumā būs vēl viens vilnis ar lielāku vai "pareizāku" tautas mandātu. Ja kāds grib mainīt šīs politiskās kopienas kursu, tad tagad ir tas laiks, tagad ir jāpievienojas. Citādi tautas kustības potenciāla impulss tiek atdots tiem, kas bezbailīgi pievienosies vai bezbailīgi samīs to, arvien vairāk nostiprinot mazdūšīgā latvieša pārliecību, ka neko jau darīt vairs nav vērts. Mums ir brīvā griba, mums ir rīcībspēja. Rīkojamies un atliekam katrs savu personību mazliet malā. Ja kādā brīdī redzam, ka šajā kustībā mūsu nesto pienesumu kāds cits labāk nesīs vai ir vēl labāki pienesumi, tad nestāvēsim ceļā. Tāda ir tautas kustības atšķirība no ego kustībām. Es esmu sestais cilvēks šajā kustībā, bet es ticu, ka snaudošajā latviešu tautā ir gana daudz potenciāla, lai es izrādītos arī tūkstošpiecsimtsestais, kad pienāk sarakstu veidošanas laiks. Un ar tieši tādu apziņu aicinu nesavtīgi pievienoties arī citus. Jautājums nav par to, vai šī kustība piedāvā pareizo vēlēšanu sistēmu. Jautājums ir par to, vai jūs pieliksiet savas pūles, lai tas, ko šī kustība radīs, kļūst labāks. Jūsu polittehnoloģiskās prognozes nevienu neinteresē.

Viesturs Rudzītis:

Esmu paudis piesardzīgu atbalstu Alvja Hermaņa &Co iniciatīvai. Tā ir ļoti vērtīga, jo diez vai vēl kāds Latvijā ir atlicis ar tādu harismu un morālo autoritāti kā viņš. Šo resursu nedrīkst novērtēt par zemu, ja iztērēsim Hermani, kas vēl būs palicis? Kas vēl spēs cilvēkus pacelt un vest aiz sevis? Jau tagad puse jūtas apkrāpti, nekam netic un neiet uz vēlēšanām...

Iniciatīvas autoriem ir jāpalīdz, tajā skaitā norādot uz neskaidrajām un bīstamajām vietām šajā projektā. Manuprāt, to dara Aleksandrs Kiršteins, Ritvars Eglājs un vairāki citi skeptiski mazāk spilgti labvēļi, kādiem sevi gribētu pieskaitīt arī es. Neesmu ne politologs ne politikas vēsturnieks, bet, manuprāt, Ulmaņa apvērsums notika tādēļ, ka bija ieviests kaut kas ļoti līdzīgs tam, ko tagad gribētu iniciatīvas autori. N-tākās sīkpartijas Saeimā, neatkarīgie deputāti, kas ne tuvu nebija tik godprātīgi kā Kārlis Skalbe, procentu barjeras neesamība un pilnīga neprognozējamība, kā varētu beigties kārtējais balsojums. Un milzīga vara tā saukto zelta balsu īpašniekiem. Ja pietrūkst viena vai dažas balsis, tad būtībā šie paži deputāti nosaka rezultātu, pārējie ir lieki. Milzīgi korupcijas riski, kurus nav iespējams kontrolēt. Šeit var pieminēt arī Didža Šmita balsojumu pagājušo ceturtdien - un ja nu tas būtu izrādījies izšķirošais? Kāpēc viņš tā balsoja? Paskaidrojums nepārliecināja. Bet Šmits ir viens no Hermaņa komandas! Arguments, ka jāievēl labākie, godīgākie un gudrākie ir naivs - mēs n-tākās reizes esam redzējuši, ka nekāda gudrība, nekāds godīgums pirms vēlēšanām negarantē to pašu pēc vēlēšanām. Gunārs Astra bija tikai viens. Vēsturei tomēr piemīt arī humora izjūta - 15. maijs aizslaucīja šo hiperdemokrātisko šļuru un sekoja seši gadi, bez kuriem mēs nebūtu izturējuši krievu okupācijas pusgadsimtu. Kādi ir Alvja Hermaņa argumenti pret šo? Turklāt - ir taču speciālisti, kas pētījuši dažādu politisko sistēmu priekšrocības un trūkumus - jādod vārds viņiem! Iniciatīvas grupai jāatrod tribīne, no kuras konstitucionālo tiesību lietpratēji vislabāk dzirdami. Vēl par Hermaņa ideju, ka ir iespējams savienot deputāta darbu ar režisora, pasniedzēja, ārsta utt. slodzēm. Es tam neticu, tas iespējams tikai tad, ja dažos amatos var neko nedarīt un saņemt naudu. Tikai pusotru stundu pavērojot Sociālo un darba jautājumu komisijas sēdi, redzēju, kāda spriedze tur valda politiskās un ideoloģiskās cīņas dēļ. Deputātam tādi kautiņi ir regulāri, es pēc tādiem nevarētu mierīgi pārslēgties un veltīt visu sevi klientiem manā praksē. Turklāt katra likumdošanas iniciatīva prsa lielu iedziļināšanos jautājuma, konsultēšanos, diskusijas - tātad laiku. Varbūt ir ģēniji, kas to var, bet tā nevarētu būt norma.