Pilsētnieki vēlāk spiesti cietoksni atstāt. Pēc pusgada Rīga kapitulē un kļūst atkarīga no Livonijas ordeņa,

1332.gadā Rīgas ģerbonī krusta spieķa vietā parādās ordeņa krusts

***

Nejaukt ar mūsdienu "Daugavgrīvas cietoksni", kurš atrodas Daugavas kreisajā krastā un būvēts 300 gadus vēlāk 

Ziņas par Daugavgrīvu vēstures avotos ir atrodamas jau no 13. gs. sākuma, kad bīskaps Alberts (Alberts no Bukshēvdenes, vācu Albert von Buxhoeveden, latīņu Albertus Rigensis) uzsāka Daugavgrīvas Svētā Nikolaja cisterciešu mūku klostera (Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) celtniecību tagadējā Vecdaugavas apkaimes teritorijā.

14. gs. sākumā Vācu ordenis klosteri pārbūvēja par Daugavgrīvas pili – vienu no spēcīgākajiem cietokšņiem Livonijā.

1567. gadā Daugava mainīja gultni rietumu virzienā un turpmākajos gadsimtos ar Daugavas grīvas nosaukumu saistītie toponīmi tika arvien biežāk attiecināti uz Daugavas kreiso krastu, kur mūsdienās atrodas Daugavgrīvas apkaime.

Pili nopostīja 1624. gadā poļu—zviedru kara laikā un tās drupas Zviedru Vidzemes valdība lika demontēt un akmeņus ar laivām pārvest jaunā Daugavgrīvas cietokšņa būvei pie tagadējās Daugavas ietekas jūrā.

Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pils vieta ietilpst Vecdaugavas dabas lieguma teritorijā.