Publiski nenoskaidrota persona grupa, uzzinot ka KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčonoks ir pieteicies atklātajam konkursam uz biroja vadītā posteni, kandidējot otro termiņu, uzsāka publisku priekšnieka izsekošanas, vajāšanas un šantāžas akciju, dodot nepārprotamus mājienus, ka "nezināmā grupa" izseko viņa privātās gaitas, zin cikos un uz kurieni biroja vadītājs ved bērnus uz mācību iestādi, atstājot viņus tur. Uzruna šiem pasākumiem bija tiešs brīdinājums - "apstājies! un tad apstāsimies arī mēs! ".

KNAB apkalpojošie mediju pārstāvji mēģināja to amierīgi skaidrot, ka tas tik vien joks esot bijis, un viņi savā jaukajā izklaides rotaļā esot gribējuši, lai atbildīgā valsts amatpersona apstājas, kad viņi kaisīja uz ceļa papīrus (it kā naudu) vai reaģētu, ka divi darba drēbēs tērpušies vīrieši uz ielas iedod viens otram naudu. Zinot notiekošo KNABā, kur amatam virzītais bijušais Strīķes padotais konstatēja virkni kliedzošas nelikumības KNAB amatpersonu darbā, sāka pret to vērsties, atbrīvojot odiozo Jutu Strīķi no darba, taču, diemžēl, nesaņēma ne mazāko valsts augstāko amatpersonu, prokuratūras vai citu drošības iestāžu atbalstu. Šis gadījums izmeklēts netika, noklusa, noteiktām aprindām apliecinot, ka valstī, ja esi apveltīts ar varu, kuru var ļaunprātīgi izmantot, var atļauties ļoti daudz.

Starp citu, pretēji jebkurai loģikai, šajā laikā KNABā tika izveidota arodbiedrība, kuras darbības rezultātā Strīķi un viņas darbības līdzdalībniekus atbrīvot no darba neizdevās.