2021. gada kontrabandas un korupcijas lieta uz Austrumu robežas (“Indra” muitas kontroles punkts)   Notikuma hronoloģija un detaļas   1. Aizturēšanas un izmeklēšana (2021. gada aprīlis un jūlijs)   2021. gada aprīlis: VID Iekšējās drošības pārvalde (IDP), sadarbojoties ar Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības biroju (IDB), Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūru, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Valsts robežsardzi, veica operāciju “Indra” muitas kontroles punktā uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Tika aizturētas vairākas personas, tostarp

• VID Muitas pārvaldes amatpersonas,
• Valsts policijas darbinieki,
• Valsts robežsardzes amatpersonas 
• viena privātpersona, kas tika turētas aizdomās par cigarešu kontrabandu lielos apmēros un koruptīvām darbībām, tostarp kukuļņemšanu.

2021. gada 22. aprīlis: Daugavpilī, pārbaudot kravas vilcienu no Baltkrievijas, Indras muitas punktā tika atklāta liela cigarešu kontrabandas krava (581 000 cigarešu ar Baltkrievijas akcīzes markām), kas slēpta vagonos ar koksnes šķeldu. Šis atklājums, visticamāk, bija saistīts ar izmeklēšanu, kas noveda pie amatpersonu aizturēšanas.   2021. gada jūlijs: Turpinājās operācijas, koncentrējoties uz organizēto noziedzīgo grupu, kas izmantoja muitas kontroles punktus kontrabandas shēmām. Precīzs aizturēšanas datums jūlijā nav publiski minēts, bet operācija ietvēra sarežģītus izmeklēšanas pasākumus, tostarp slepenas novērošanas un milzīga apjoma informācijas analīzi.   2021. gada 29. jūlijs: VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsāka disciplinārlietas pret diviem augsta līmeņa VID Muitas pārvaldes vadītājiem: 

• Raimonds Zukuls (Muitas pārvaldes vadītājs) un
• Marika Rubene (Muitas pārvaldes Juridisko un procesu uzraudzības daļas vadītāja) – saistībā ar iekšējo risku vadības trūkumiem, kas veicināja koruptīvās darbības.

Izmeklēšanas atklājumi:   Organizētā grupa nodarbojās ar cigarešu kontrabandu lielos apmēros, izmantojot “Indra” muitas punktu. Dažādu valsts dienestu amatpersonas, ilgstoši un pamatīgi koordinējot sadarbību, faktiski izveidoja noziedzīgu sindikātu, kas nodrošināja t.s. "jumtu" atsevišķiem kontrabandas grupējumiem, ļaujot tiem netraucēti darboties uz valsts robežas, tai skaitā, izpauda ierobežotas pieejamības informāciju,  piemēram, par kontrabandas slēpšanas metodēm, un saņēma kukuļus, nosakot pat iesaistītajiem zināmas "pakalpojuma takses":

• 100 eiro par katru cigarešu kasti, kas netiek pārbaudīta.
• Vienā gadījumā 10 000 eiro par informācijas izpaušanu, kas palīdzēja kontrabandistiem izvairīties no atklāšanas.
• Grupa izmantoja stratēģiskas preces (piemēram, koksnes šķeldu vai citas kravas), lai maskētu kontrabandu un apgrūtinātu izmeklēšanu.
• Izmeklēšana atklāja sistēmiskus trūkumus VID Muitas pārvaldes iekšējā kontrolē, kas ļāva korupcijai turpināties, tostarp nepietiekamu uzraudzību un darbinieku korumpējamību.
  VID Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe norādīja, ka korupcija ir galvenais iemesls, kāpēc kontrabanda turpinās, neskatoties uz muitas kontroli.
   
• Aizturēto skaits un statuss:
  • Kopumā tika aizturētas piecas personas, no kurām trim tika piemērots apcietinājums, bet pārējām – citi drošības līdzekļi (piemēram, drošības nauda vai aizliegums ieņemt amatus). Aizturētie ietvēra VID Muitas pārvaldes amatpersonas, Valsts policijas darbiniekus, Valsts robežsardzes amatpersonas un vienu privātpersonu, kas organizēja kontrabandu.
  • Četras personas, tostarp bijusī VID muitas amatpersona, tika nodotas kriminālvajāšanai 2022. gadā. Konkrēti vārdi publiski nav atklāti, lai aizsargātu izmeklēšanu.

2. Iesaistītās amatpersonas un vadība

• VID vadība un atbildīgās personas:
   
  • Ieva Jaunzeme: VID ģenerāldirektore (2018–2022). Viņa vadīja iestādi “Indra” lietas laikā un uzsvēra “nulles tolerances” politiku pret korupciju, norādot, ka VID strādā, lai izskaustu noziedzību, nevis to piesegtu. Jaunzeme uzsāka disciplinārlietas pret Zukulu un Rubeni, bet saskārās ar Finanšu ministrijas kritiku par nepietiekamu korupcijas prevenciju. Viņa tika atbrīvota no amata 2022. gada 15. septembrī.
  • Raimonds Zukuls: VID Muitas pārvaldes vadītājs. Viņam tika uzsākta disciplinārlieta saistībā ar iekšējo risku vadības trūkumiem, taču viņš netika atcelts no amata, jo nebija tiešu pierādījumu par viņa iesaisti korupcijā.
  • Marika Rubene: VID Muitas pārvaldes Juridisko un procesu uzraudzības daļas vadītāja. Arī viņai tika uzsākta disciplinārlieta, bet viņa palika amatā izmeklēšanas laikā.
  • Edijs Ceipe: VID Muitas kriminālpārvaldes direktors. Viņš publiski komentēja, ka korupcija ir galvenais kontrabandas cēlonis, un vadīja izmeklēšanas tehniskos aspektus.
  • VID Iekšējās drošības pārvalde (IDP): Vadīja operāciju, sadarbojoties ar IDB un prokuratūru.
    Konkrēts IDP vadītājs publiski nav minēts, bet pārvalde tika atzīta par efektīvu korupcijas apkarošanā.
• Finanšu ministrijas (FM) vadība 2021. gadā:
  • Jānis Reirs: Finanšu ministrs (2016–2022). Viņš pārraudzīja VID darbību un konfliktēja ar Jaunzemi, apsūdzot viņu nepietiekamā korupcijas apkarošanā. 2021. gada martā Jaunzeme vērsās Valsts policijā, apsūdzot Reiru par konfidenciālas informācijas izpaušanu, taču kriminālprocess netika uzsākts.
  • Sanita Bajāre: FM valsts sekretāre (2020–2022). Viņa pārraudzīja VID administratīvos procesus, tostarp disciplinārlietu izskatīšanu.
  • Āris Ozols: FM Tiešo nodokļu departamenta direktors. Viņš bija iesaistīts VID politikas izstrādē, bet tieša saistība ar “Indra” lietu nav dokumentēta.
• Citas iesaistītās iestādes un vadītāji:
  • Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs (IDB): Vadīja Gints Ešenvalds (IDB priekšnieks 2021. gadā). IDB koncentrējās uz Valsts policijas un robežsardzes amatpersonu izmeklēšanu.
  • Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra: Vadīja kriminālprocesu, bet konkrēts prokurors nav publiski minēts.
  • Valsts robežsardze: Vadīja ģenerālis Guntis Pujāts.
    Robežsardzes amatpersonas tika aizturētas par līdzdalību kontrabandā.
  • Valsts policija: Vadīja Armands Ruks (valsts policijas priekšnieks).
    Policijas amatpersonas tika aizturētas par kukuļņemšanu un kontrabandas veicināšanu.
  • Iekšlietu ministrija: Vadīja Sandis Ģirģens (iekšlietu ministrs 2019–2021).
    Viņš 2021. gada jūnijā uzsvēra nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības starp muitu un robežsardzi, norādot, ka kontrabanda ir akūta problēma, ko veicina amatpersonu korupcija. Cik zināms, tad šī politiķa loma, kā daudzos gadījumos, aprobežojās ar skaļu un patosa pilnu paziņojumu sniegšanu publiskā telpā.

3. Tiesas process

• Tiesas instance un sastāvs:
   
  • “Indra” lietas kriminālprocess tika nodots kriminālvajāšanai 2022. gadā, taču precīza tiesas instance publiski nav detalizēti norādīta. Ņemot vērā, ka “Indra” atrodas Latgales reģionā, lietu, visticamāk, izskatīja Rēzeknes tiesa vai Latgales apgabaltiesa.
    Līdzīgās kontrabandas lietās (piemēram, Terehovas gadījumā) tiesvedība notika Rēzeknē.
  • Tiesas sastāvs: Konkrēti tiesneši nav publiski identificēti, jo krimināllietas par korupciju bieži tiek izskatītas slēgtās sēdēs, lai aizsargātu izmeklēšanas konfidencialitāti. Tiesas portālā (www.tiesas.lv) (www.tiesas.lv) nav pieejami sēžu kalendāri vai arhīvi, kas tieši attiecas uz “Indra” lietu, jo publiskā piekļuve ir ierobežota bez lietas numura.
  • Piezīme par arhīviem: Latvijas Tiesu portālā (www.tiesas.lv) (www.tiesas.lv) ir iespējams izsekot tiesvedības gaitai, ievadot lietas numuru vai pavēstes numuru, taču bez konkrēta numura (kas šajā gadījumā nav publiski pieejams) detalizēta informācija nav pieejama. Sēžu kalendāri par 2021.–2022. gadu nav arhivēti publiski pieejamā formātā.
• Prokurors:
  • Konkrēts prokurors “Indra” lietā nav publiski nosaukts. Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra, kas ir Ģenerālprokuratūras daļa, vadīja kriminālprocesu. 2021. gadā ģenerālprokurors bija Juris Stukāns (no 2020. gada), kurš, visticamāk, pārraudzīja šādas lietas. Tomēr tiešais prokurors nav minēts. Līdzīgās lietās Latgales reģionā ir darbojušies prokurori, piemēram, Irina Kudrjavtseva-Dilba, taču nav apstiprinājuma, ka viņa vadīja “Indra” lietu.
• Procesā iesaistītie:
  • Apsūdzētie: Četras personas, tostarp bijusī VID muitas amatpersona, Valsts policijas amatpersona, Valsts robežsardzes amatpersona un privātpersona. Konkrēti vārdi nav publiski atklāti, lai aizsargātu izmeklēšanu.
  • Aizstāvji: Apsūdzēto advokāti nav identificēti. Krimināllietās apsūdzētie bieži algo privātus advokātus vai saņem valsts nodrošinātu aizstāvību, bet detaļas nav pieejamas.
  • Citas puses: VID IDP, IDB un Valsts robežsardze sniedza pierādījumus un liecības. Prokuratūra sagatavoja apsūdzības, bet VID Nodokļu un muitas policija veica tehnisko izmeklēšanu (piemēram, kontrabandas kravu analīzi).

4. Spriedums un iznākums

• Spriedums:
  • Publiski pieejamā informācija par galīgo spriedumu “Indra” lietā ir ierobežota. 2022. gadā tika ziņots, ka četras personas tika nodotas kriminālvajāšanai, taču tiesas sprieduma detaļas nav publiskotas. Tas var būt saistīts ar lietas konfidencialitāti, slēgtām tiesas sēdēm vai to, ka process joprojām turpinās (krimināllietas izskatīšana var ilgt 2–3 gadus).
  • Līdzīgās kontrabandas un korupcijas lietās (piemēram, Terehovas muitas lietā) apsūdzētajiem tika piespriesti nosacīti sodi, cietumsods (3–5 gadi), naudas sodi vai amata aizliegumi. “Indra” lietā, ņemot vērā apsūdzību smagumu (Krimināllikuma 190.¹ pants par kontrabandu un 320. pants par kukuļņemšanu), visticamāk, tika piemēroti līdzīgi sodi:
  • Drošības līdzekļi: Trīs no piecām aizturētajām personām tika piemērots apcietinājums, bet pārējām – citi drošības līdzekļi, piemēram, drošības nauda, aizliegums izbraukt no valsts vai turpināt darbu muitas dienestā.
• Sekas VID un sabiedrībā:
  • Disciplinārlietas: Saistībā ar “Indra” un Terehovas lietām tika uzsāktas 19 disciplinārlietas, kā rezultātā 13 VID darbinieki veiksmīgi pameta dienestu, bez kādām tiesiskām sekām.
  • Sabiedrības reakcija: Lietas izraisīja plašu rezonansi, pastiprinot sabiedrības skepsi par korupciju VID un tajā esošajiem noziedzīgā sindikāta grupējumiem.
    X platformā lietotāji, piemēram, @JurgisLiepnieks (2022. gada oktobris), apgalvoja, ka VID ir sistēmiska korupcija, tostarp kukuļu izspiešana, safabricētas lietas, citas nelikumības, taču, kā tas ir kļuvis par normu jaunākajā pēdējo gadu vēsturē, oficiālu ietāžu reakcija vai vismaz paskaidrojumi nekad neseko, ziņas par publiskā telpā, faktiski, labi zināmām lietām, paliek bez juridiska vērtējuma un sekām, nostiprinot sabiedrības daļā pārliecību, ka ar valsts pārvaldi saistītā noziedzība ir tāds spēks, ar kuru cīnīties ne tikai nav jēgas, bet ir bīstami, rēķinoties ar VID amatpersonu iespējamo atriebību. Šajo gadījumos formulējums ir visaptverošs - šie apgalvojumi ir subjektīvi un juridiski neapstiprināti.
  • Ievas Jaunzemes loma: Jaunzeme uzsvēra VID centienus apkarot korupciju, taču viņas konflikts ar Finanšu ministru Jāni Reiru noveda pie atbrīvošanas  no amata 2022. gadā. Viņa publiski apgalvoja, ka FM agresīvi reaģē uz korupcijas atklāšanu, apgrūtinot VID darbu.

5. Tiesu arhīvu un sēžu kalendāru ziņas

• Tiesu arhīvi:

Latvijas Tiesu portālā (www.tiesas.lv) (www.tiesas.lv) nav publiski pieejami sēžu kalendāri vai arhīvi, kas tieši attiecas uz “Indra” lietu. Portālā ir iespējams izsekot tiesvedības gaitai, ievadot lietas numuru, taču bez konkrēta numura (kas nav publiski pieejams) detalizēta informācija nav pieejama.   Meklēšana portālā ar atslēgvārdiem “2021 kontrabandas un korupcijas lieta Indra muitas punkts” neatklāja specifiskus tiesas dokumentus vai sēžu kalendārus, jo krimināllietu arhīvi ir ierobežoti publiskai piekļuvei, īpaši, ja lieta joprojām tiek izskatīta vai ir slēgta.

• Sēžu kalendāri:
  • Rēzeknes tiesas vai Latgales apgabaltiesas sēžu kalendāri par 2022.–2023. gadu nav publiski pieejami arhīvos, jo tiesas nepublicē pilnu krimināllietu grafiku. Sēžu kalendāri ir pieejami tikai iesaistītajām pusēm vai ar tiesas atļauju.
  • Alternatīvi avoti, piemēram, ziņu portāli (LSM.lv, Delfi.lv), neziņo par konkrētām tiesas sēdēm “Indra” lietā, kas liecina, ka process, visticamāk, notika slēgtās sēdēs vai nav pabeigts.
• Citi avoti:
  • FID dokuments “Koruptīvu noziedzīgu nodarījumu indikatori un gadījumu analīze” (2021) sniedz vispārīgus korupcijas indikatorus, tostarp kukuļņemšanu muitas dienestā, bet neatsaucas uz “Indra” lietu konkrēti. Šajā pētījumā visaptveroša korupcija uz valsts robežas ir nonivelēta uz atsevišķu uzņēmēju kukuļdošanas gadījumiem, nepētot valsts amatpersonu ļlaunprātīgu dienesta pienākumu izpildi (darbībā un bezdarbībā) un ar likumu noteikto pilnvaru pārkāpšanu un to prettiesisku izmantošanu .
  • Baltic News Network un The Baltic Times ziņoja par aizturēšanām 2021. gada aprīlī un jūlijā, bet nepar tiesas procesu vai spriedumu, kas liecina par informācijas trūkumu publiskajā telpā.

6. Konteksts un VID reakcija

• VID pretkorupcijas pasākumi:
  • VID ieviesa stingrākas darbinieku pārbaudes, tostarp ikgadēju vērtēšanu, lai novērstu koruptīvus darījumus. Iestāde mudina ziņot par pārkāpumiem uz uzticības tālruni 80009070.
  • 1. gadā VID IDP veica vairākas operācijas, tostarp aizturēšanas aprīlī un novembrī, kā arī lūdza kriminālvajāšanu pret amatpersonu par neizpaužamu ziņu izpaušanu jūnijā.
• Finanšu ministrijas loma:
  • FM, Reira vadībā, uzsāka pārbaudes par Jaunzemes lēmumiem, tostarp saistībā ar disciplinārlietu neuzsākšanu pret citiem VID vadītājiem (piemēram, Māri Knoku). Reirs publiski apsūdzēja Jaunzemi par nepietiekamu uzraudzību, kas veicināja viņas atbrīvošanu.
• Plašāks korupcijas konteksts:
  • Transparency International 2021. gada Korupcijas uztveres indekss piešķīra Latvijai 59 punktus (no 100), norādot uz vidēju korupcijas līmeni valsts sektorā. Muitas dienests tika identificēts kā korupcijas “karstais punkts”.
  • FID norāda, ka korupcija valsts iestādēs, tostarp VID, rada augstus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudus, kas liek domāt par potenciāliem koruptīviem tīkliem, taču konkrēti grupējumi nav dokumentēti. Pētījumi un publiskie paziņojumi ir vidēju frāžu līmenī.

7. Trūkstošā informācija un ierobežojumi

• Nepubliskoti vārdi: Apsūdzēto, tiesnešu un prokuroru vārdi nav pilnībā atklāti, jo krimināllietu detaļas ir konfidenciālas. Publiski pieejamajos avotos ir minēti tikai vadītāju vārdi (Jaunzeme, Zukuls, Rubene, Ceipe) un ģenerālprokurors (Stukāns).
• Sprieduma detaļas: Nav apstiprinātas ziņas par galīgo spriedumu. Tiesas process, visticamāk, turpinās vai tika izskatīts slēgtās sēdēs. Bez lietas numura piekļuve arhīviem ir ierobežota.
• Tiesu arhīvu pieejamība: Latvijas Tiesu portāls nepublicē pilnus krimināllietu arhīvus vai sēžu kalendārus, un informācija par “Indra” lietu nav atrodama bez specifiskiem datiem.
• X platformas ierobežojumi: X ieraksti piedāvā sabiedrības viedokļus, bet tie ir spekulatīvi un neapstiprina tiesas procesa detaļas.

2021.gada “Indra” kontrabandas un korupcijas lieta atklāja nopietnas problēmas VID Muitas pārvaldē, tostarp kukuļņemšanu (100 eiro par cigarešu kasti, 10 000 eiro par informāciju) un cigarešu kontrabandu lielos apmēros. Operāciju vadīja VID Iekšējās drošības pārvalde sadarbībā ar IDB, prokuratūru, VID Nodokļu un muitas policiju un Valsts robežsardzi, aizturot piecas personas, no kurām četras tika nodotas kriminālvajāšanai 2022. gadā. Aizturētie ietvēra VID muitas amatpersonas, Valsts policijas un robežsardzes darbiniekus, kā arī privātpersonu.  

Tiesas process, visticamāk, notika Rēzeknes tiesā vai Latgales apgabaltiesā, bet sastāvs, prokurors un spriedums nav publiski pieejami, jo lieta var būt nepabeigta vai izskatīta slēgtās sēdēs. Trūkst piekļuves tiesu arhīviem bez lietas numura, un sēžu kalendāri nav publiski pieejami.
VID turpina pretkorupcijas pasākumus, mudinot ziņot par pārkāpumiem uz tālruni 80009070.

Ievas Jaunzemes atbrīvošana no amata

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsāka disciplinārlietas pret Raimonds Zukuls un Marika Rubene, bet konflikts ar Finanšu ministru Jānis Reirs noveda pie viņas atbrīvošanas.  2022. gada 15. septembris Finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) izdeva rīkojumu par disciplinārlietas ierosināšanu un Ievas Jaunzemes atstādināšanu no VID ģenerāldirektores amata pienākumu pildīšanas uz izmeklēšanas laiku. Dienesta pārbaude secināja, ka Jaunzemes rīcība ir vērtējama kā amata pienākumu nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana, kas, iespējams, nodarījusi kaitējumu valsts interesēm. FM vadībā darbojās Sanita Bajāre un Āris Ozols.

Rīkojums reaģēja uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un VID Iekšējās drošības pārvaldes veiktajām aizturēšanām 2022. gada augustā, kad tika aizturēta organizēta noziedzīga grupa, kas sastāvēja no augsta līmeņa VID darbiniekiem, tostarp Nodokļu un muitas policijas amatpersonām, par kukuļņemšanu un fiktīvu krimināllietu ierosināšanu.

Reirs norādīja, ka šādi noziegumi liecina par trūkumiem VID iekšējās kontroles mehānismos un uzraudzībā, par ko atbildīga ir Jaunzeme. Viņš uzsvēra, ka Jaunzeme divos iepriekšējos novērtējumos saņēma zemu vērtējumu.

Reirs uzdeva izvērtēt VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora Kaspara Podiņa atbildību un atstādināšanu uz pārbaudes laiku. Par VID ģenerāldirektores pienākumu izpildītāju tika iecelta Jaunzemes vietniece un Informātikas pārvaldes direktore Indra Kārkliņa. Atstādināšana nebija pilnīga atbrīvošana no amata, bet gan pienākumu pildīšanas apturēšana uz izmeklēšanas laiku. Jaunzeme saglabāja mēnešalgu un sociālās garantijas. Valdībai bija jālemj par turpmāko rīcību, taču lēmums par pilnīgu atbrīvošanu netika pieņemts.

Ievas Jaunzemes atjaunošana amatā

2022. gada decembrī nomainīja Reiru amatā nomainīja partijas biedrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība), kurš jau 2023. gada janvārī apstiprināja Lēmumu par Jaunzemes atjaunošanu VID ģenerāldirektores amatā, ko pieņēma komisija, kuras sastāvā bija Finanšu ministrijas, KNAB un Tieslietu ministrijas pārstāvji, vadoties no dienesta pārbaudes rezultātiem.

 FM bija plānojusi Jaunzemi rotēt uz Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora amatu, taču šis plāns netika īstenots, un Jaunzeme atgriezās VID ģenerāldirektores amatā. Rotācijas plāns tika norādīts kā atsevišķs no disciplinārlietas, pamatojoties uz viņas piemērotību vakantajam amatam.

Jaunzeme 2023. gada 28. jūlijā iesniedza FM paziņojumu, ka nevēlas pagarināt pilnvaru termiņu pēc 2024. gada 11. februāra un vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības.

Jaunzeme tika atbrīvota no VID ģenerāldirektores amata 2024. gada 11. februārī, saskaņā ar viņas pašu iesniegumu un pilnvaru termiņa beigām. Par jauno VID ģenerāldirektori tika iecelta Baiba Šmite-Roķe.

Jaunzeme saņēma kompensāciju 21 954 eiro apmērā. No 2024. gada 17. aprīļa Jaunzeme sāka darbu Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) kā nozares atašejs Attīstības sadarbības departamentā, strādājot pie projekta Uzbekistānā līdz 2025. gada 31. martam.