Līdz 1960. gada 1. jūlijam Krievijas (PSRS) kolektīvo saimniecību strādniekiem (kolhozniekiem) tika uzskaitītas "izstrādes dienas", par kurām tie varēja saņemt pretī pārtikas uc. pirmās nepieciešamības preces. Kopumā valstī algu jaunā sistēma tika ieviesta 5-6 gadus vēlāk- (1965.- 1966.g.)

Pārvietošanās brīvību PSRS kolhoznieki ieguva tikai 1974. gadā (PSKP CK lēmums no 28.8.1974.) - tad tiem sāka izdot pases, bez tām tie nevarēja doties uz kādu citu vietu (tsk nopirkt biļeti starppilsētu transportā), saņemt "pierakstu" citā dzīvesvietā, sākt citu darbu bez vietējās nomenklatūras atļaujas. Lai gan Hruščova laikā valstī sāka attīstīt "sovhozus" (valsts lauksaimniecības uzņēmumus, kuros atšķirībā no kolhoziem darbs bija "brīvprātīgs" un atalgots), uz lēmuma pieņemšanas brīdi par pasu izdošanu, PSRS bija apmēram 20% > 50miljonu personu), kuriem pasu nebija.

Pretēji neretiem kolaborantu apgalvojumiem, ka padomju okupācijas laikā "visi bija komunisti", fakti pierāda, ka komunistu nebija vairāk par 5% no iedzīvotājiem. Turklāt iestāšanās partijā vēl nenozīmēja piederību elitei (nomenklatūrai).

Tipiski jebkurai komunistiskajai iekārtai, komunistu elitei sagrābjot varu, pārējā sabiedrība tiek padarīta par šīs elites dzimtcilvēkiem, jeb faktiski- vergiem.

Tā tas joprojām notiek Ķīnā u.c. komunistiskās valstīs, turklāt attīstoties informācijas tehnoloģijām, novērošana un kontrole kļūst par vēl totālāku parādību.