Literatūrzinātnieks, ģermānists. E. Grāvītes-Plukšas vīrs. Dzimis saimnieka ģimenē. Beidzis Alūksnes ģimnāziju. Studējis LU ģermāņu filoloģiju (1926-31), papildinājies Vīnē. 1940-44 privātdocents LU, līdztekus tam - skolotājs Rīgas 2. valsts ģimnāzijā. 1944 emigrējis uz Vāciju. Gājis bojā autokatastrofā Tīringā. Pirmās publikācijas - dzejolis "Prom zaļajos laukos" (rakstu krāj. "Ceļi", II, 1933), raksts "Goete un Euripīds" (turpat, III, 1933). Periodikā public. rakstus gk. par vācu literatūru. Īpaši aktīvi par vācu lit. rakstījis 1941-44 žurnālos "Izglītības Mēnešraksts", "Latvju Mēnešraksts". 40. gados rakstījis disertāciju par R. Blaumaņa noveļu sakariem ar vācu literatūru "Das Verhältnis der Novellen und Erzählungen von Rudolf Blaumanis zur deutschen Literatur des 19. Jhs" (tās fragments "Das Unkraut von R. Blaumanis un P. Rosegers Gidel, der Verschenkte" public. krāj. "Ceļi", 1961, 10); par šo tēmu arī raksts "R. Blaumanis un Pēteris Rozegers" - "Izglītības Mēnešraksts", 1944, 6. nr.). Sast. "Vācu jaunākās literatūras enciklopēdiju" (1942).   Avots: Burtnieks, 23.09.1945