«Voldemārs Zariņš bija autoritāte, viņš klausījās un vērtēja citu uzrakstīto, un katram bija svarīgi, ko teiks Baltais tēvs.Lāģera literatūra, māksla kaut kas pilnīgi cits, salīdzinot ar traktoru, tautu draudzības un Ņlkitas Sergejeviča kukurūzas apdziedātāju rīmēm un gleznām. Varētu teikt kultūra pretī nekultūral, bezcerības īstums pretī cerības neīstumam." 

B. Javoišs, mākslas vēsturnieks, disidents. Kopā ar Zariņu bijis ieslodzījumā Mordovijā

***

Dzimis Tallinā bēgļu gaitās lauksaimnieku ģimenē kā 4.dēls.  

1926. -32.g. Mācījās Elejas pamatskolā, 

1932-36.g. mācījās hercoga Pētera ģimnāzijā Jelgavā .

1936-38 studēja LU klasisko filoloģiju, no univ. iesaukts Latvijas armijā (1938-40).

Studijas turpināja 1942-44.

Īsi pirms LU beigšanas mobilizēts vācu armijā.

Pēc Vācijas kapitulācijas izsūtīts uz Tulas akmeņogļu raktuvēm.

1947 atgiezās Rīgā, strādāja rūpnīcā "Sarkanais sirpis" par grāmatvedi un ķīm. krāsvielu rūpnīcā par inženieri normētāju (1947-63).

1963 notiesāts par pretpadomju dzejoļu sacerēšanu un izplatīšanu.

«Tas bija vēl Rīgas cietuma kamerā, kad Valdis piepeši atklāja, ka palagā ir kaut kas lešūts. Pacēlām pret gaismu un tur ar smalku drātlņu izšūts vārds «turieties». Katrs gāja un lasīja to.» (B. Javoišs)

1963-70 pavadījis stingra režīma labošanas darbu nometnē Mordovijā. Pēc atbrīvošanas dzīvoja Elejā un strādāja sovhozā "Eleja".

Pirmā dzejas publikācija - dzejolis "Šai dienā" laikr. "Literatūra un Māksla" 1956.16.VI. Darbojies jauno literātu apvienībā, izveidojis dzejoļu krāj. "Ozolzīle" manuskriptu, ko atzinīgi novērtējusi M. Ķempe. Tika pieprasīti arī pad. iekārtu slavinoši dzejoļi, ko Z. attiecās rakstīt, tāpēc grāmata neiznāca. Z. sagatavojis vairākus dzejoļu krājumus rokrakstā ("Zāle arī ziemu zaļa", 1959, "Meklētais un neatrastais", 1961, "Apliecinājums", 1962). 

Visu sarakstīto Valsts drošības komiteja.konfiscēja 1976.gada kratīšanā mājās.

1979.gadā konfiscēja darbus, kuri bija iesniegti  nelegālā žurnāla Auseklis gatavotājam. Sekoja pratināšanas divu gadu garumā, kas noveda pie saslimšanas un nāves. (Avots: petergailis.lv)

Z. rakstījis arī lugas, esejas. Darbi publicēti žurnālos "Avots" (1989, 10), "Dievturu Vēstnesis" (1989-91), laikr. "Pilsonis" u.c.
Izdota dzejoļu izlase "Apliecinājums" (1991).

Meita - Ilze Eglīte.

Grāmata: "Jāizdomā brīvība", dzejas izlase, 2018.g.

Kapa vieta nav iezīmēta, bet tā ir vistuvāk akai.