Vladislavs Gržibovskis dzimis Antona Gržibovska un Jūlijas Gržibovskas (dzimušas Grigoroviča no Zasas) dēls.

Dzimis Daugavpilī Pēterburgas - Varšavas dzelzceļa ceļu meistara ģimenē, kas bija piederīga sīkpilsoņu kārtai, jo nebija spējusi nokārtot nepieciešamos dokumentus. Vēsturiski Vladislava Gžibovsku dzimta ir Polijas šļahta, kurai ir tieša asins radniecība ar pēdējo Polijas-Lietuvas lielvalsts karali Stanisław August Poniatowski. Dzimtas ģerbonis Prus II.

Krusttēvs Nikolajs Gržibovskis.

Bērnībā vai agros pusaudža gados, domājams, ar ģimeni pārcēlās uz Porečji Grodņas guberņā. Beidzis pilsētas skolu Grodņā. Iestājās par telegrāfa mācekli Porečjes stacijā, bet vēlāk pabeidza telegrāfistu skolu pie Viļņas dzelzceļa stacijas, 1906. gada jūlijā nokārtodams telegrāfista eksāmenu.

No medicīniskās apskates kartītes redzams, ka augums 19 gadu vecumā ir bijis 160 cm, krūšu apkārtmērs 78 cm.

No 1906. līdz 1908. gadam - virsštata telegrāfists Porečjes stacijā Grodņas guberņā.
 
Īsu brīdi (XI 1908 - II 1909) dienējis Krievijas armijā 88. Petrovskas kājnieku pulkā  kā kareivis, pēc tam ieskaitīts zemessargos.

Pēc atgriešanās no dienesta turpināja darbu Porečjes stacijā.

1910. gadā, iespējams, neilgu brīdi strādāja par telegrāfistu Varšavas stacijā.

No 1910. gada februāra līdz 1911. gada 1. jūnijam štata telegrāfists Žogovas stacijā Pleskavas guberņā (ar gada algu 300 rubļi)

No 1911. gada jūnija līdz 1917. gada martam tajā pašā amatā Daugavpils preču stacijā (no 1913. gada jūnija alga paaugstināta līdz 330 rubļiem + 120 rubļi dzīvokļa piemaksas).

No 1917. gada marta līdz 1918. gada decembrim vecākais telegrāfists Pļusu stacijā, kur no 1915. gada evakuācijā atradās viņa sieva un bērni.

No 1918. gada decembra līdz 1920. gada janvārim (?) telegrāfists Daugavpils stacijā.

Strādājot dzelzceļa, iepazinās ar savu nākamo sievu Adeli Gornostaju, pēc kāzām Gžibovsku. 

Armijā vai uz dzelzceļa apguva arī feldšera profesiju (tā ir minēta vēlāku gadu dienesta gaitu sarakstā).

No 15 XI 1923 līdz 15 IV 1926 jaunākais policijas kārtībnieks Subates miestā Ilūkstes apriņķī. Atbrīvots no dienesta pēc paša lūguma.

No 1 IX 1926 līdz 20 I 1927 jaunākā policijas kārtībnieka pienākumu izpildītājs Krustpils policijas iecirknī. 

No 16 II 1927 līdz 8 VI 1928 sargs (nepilnu mēnesi arī posteņa priekšnieka pienākumu izpildītājs) 1. robežapsardzības apgabalā.

Īsi pirms otrā pasaules kara devies uz Poliju pie sava brāļa, kopš tā laika vairs nav redzēts.

Raksturojums oriģinālā rakstībā izrakstīts no dienesta gaitas lietas:

"Maz disciplinēts, ierindas dienestu nepārzin, pēc profesijas telegrafists un feldšers; atrodās labās attiecibās ar kontrbandistiem, tiek turets aizdomās par kontrbandas pabalstišanu, mīl izlaist nepamatotas baumas, slimo ar lieluma maniju, izdod sevi par posteņa pr-ku un pulkvedi, iziet uz visadām kombinacijām. Dienestu pilda slikti, mīl kritizēt priekšniecības rīkojumus, viltīgs, uzticeties nevar. Tiešu konkretu apvainojošu datu nav."

No arhīva dokumentiem, kas glabājas Krievijas arhīvos uzzinām šādu informāciju - "laika gaitā viņš kļuva par nolaidīgu darbinieku un par viņu bija saņēmtas sūdzības par kavēšanos, dzeršanu darba laikā un tamlīdzīgi. Īpaši interesanta bija sarakste, kur viņa sieva lūdza viņu pārcelt uz (neatceros uz kuru) citu staciju, kur viņa pati dzīvo. Un divus gadus skaidroja, kāpēc viņi nepārceļ. Varas iestādes savstarpēji skaidrojās un atbildēja - viņi cepārceļ, jo pats Gržibovskis nav izteicis šādu vēlmi."

Turpat arhīvos atrodams dokuments, - Valdislava tēva Antona Gržibovska ziņojums, ka dēls, būdams mājās divu nedēļu atvaļinājumā, guvis sejas apdegumu, no tā secināms, ka Antons 1910. gadā vēl bija dzīvs.