Dzimis Madonas apriņķa Kraukļu pagastā. Latvijas universitātē iestājas 1927. gadā un studē medicīnu. Pilnu kursu viņš beidz 1933. gadā. Vairākus gadus viņš ir asistents LU lekšķīgo slimību klīnikā. Makstenieks iegūst speciālitāti iekšķīgās slimībās un atver savu kabinetu Rīgā. Viņš ir arī Rīgas Dzelzceļu slimnīcas iekšķīgo slimību nodaļas vadītājs no 1941. gada līdz dzimtenes atstāšanai 1944. gada rudenī, kad kopā ar sievu dodas nezināmā virzienā uz Vāciju, kur 2 gadus uzturas Kaselē, būdams ārsts bēgļu slimnīcā "Bettenhausen".
Dzīve pēckara izbumbotajā Vācijā ir grūta; tāpēc abi ar sievu dodas tālāk uz ziemeļrietumiem, izceļodami uz Holandi 1947. gadā . Šeit, svešā zemē ar svešu valodu, vispirms jāapgūst valoda, kas nesagādā lielas grūtības abu ģermāņu valodu radniecības dēļ. 1948. gadā iestājas Leidenes universitātē un, noliekot klīniskos priekšmetus, 1949. gadā iegūst Holandes ārsta tiesības.
Strādā kā bakteriologs Leidenē "Institut voor Preventive Geneeskunde". Pēc 3 gadu darba šinī institūtā Makstenieks 1951. gadā iegūst speciālista grādu bakterioloģijā - parazitoloģijā. Vēlāk beidz īpašu higiēnas skolu, iegūstot arī higiēnista grādu.