Miris Zviedrijā.

Dzimis kā Jumpravas pagasta rakstveža dēls. Beidzis Latvijas universitātes matemātikas fakultāti un darbojies kā skolotājs Alūksnē, Pļaviņās un pēdējos 10 gadus līdz — 1940. gadam (kad iebruka boļševiki) — bija Ventspils vidusskolas direktors. 1946. gadā H.Vikmani aicināja par skolotāju latviešu vakara ģimnāzijā, bet drīz viņš uzņēmās arī tās direktora pienākumus un vadīja to līdz 1950. gadam. Ar Vikmaņa pūlēm, kas vakara ģimnāzijā strādāja par niecīgu atalgojumu, pulciņš latviešu jauniešu no Latvijas vidusskolu pēdējām klasēm varēja samērā ātri un kāpinātā veidā sagatavoties un nolikt zviedru studenteksāmenu, ar ko tiem pavērās ērtāks ceļš uz augstāko izglītību un labākām darba iespējām Zviedrijā. Ar Herberta Vikmaņa nāvi esam zaudējuši ne vien izcilu pedagogu, bet arī klusu ideālistu un izpalīdzīgu cilvēku, kādi šodien reti sastopami. Pats kā bēglis Stokholmā nokļuvis, šķirts no ģimenes, materiālo grūtību nomākts, viņš tomēr atrada iespēju uzupurēties, lai vakara ģimnāzijā sapulcinātie jaunieši nepaliktu pusceļā. Dienā nepiemērotā fiziskā darbā noguris, vakarus līdz vēlai nakts stundai viņš veltīja latviešu ģimnāzijai, kaut gan jau toreiz cieta no hroniskām galvas sāpēm — viņa veselība bija iedragāta. 1949. gadā viņš atteicās no labi atalgota darba zviedru skolā, lai palīdzētu arī pēdējam ģimnāzijas izlaidumam nolikt studenteksāmenu. Pats jaunībā ar trūkumu cīnoties pie izglītības ticis, viņš ieskatīja par svētu pienākumu palīdzēt arī citiem. Herbertu Vikmani kā izcilu matemātikas skolotāju vērtēja arī zviedru Skolu virsvaldes padomnieks Sjostedts, liela autoritāte zviedru skolotāju aprindās. Piedalīdamies pirmos vakara ģimnāzijas izlaiduma eksāmenos Sjostedts tūdaļ ievēroja Vikmaņa prasmi veikli ieskaidrot un padarīt viegli saprotamas visgrūtākās matemātikas problēmas. Pēdējā gaitā Vikmani izvadīja pag. sestdien no Salas baznīcas, un bērēs lielā skaitā piedalījās turienes vidusskolas audzēkņi un skolotāji. Tās rektors cildināja Vikmani kā izcilu matēmatiķi un krietnu cilvēku, ko visi kolēgas iemīļojuši tā taisnīgā rakstura dēļ. Kā Zviedrijas skolu virsvaldes pārstāvis bērēs piedalījās Dr. Lindkvists. Rakstnieks Jānis Grīns nolika vainagu un Vikmani cildināja kā saticīgu cilvēku, kas mīlēja skolu un matemātiku un prata ar izcilu māku to pasniegt. (Latvju vārds, 23.04.1959)