Ja paskatās uz dziedoni Voldemāru Kadiķi-AnČarovu, tad liekas, ka dveš pretī tas pats senais šarms un pievilkšanas spēks, kā toreiz uz Latvijas nacionālās operas skatuves, kad bira ziedu kalni un ļaužu ovācijas nebeidzās vēl uz ielas — operas priekšā. Tagad trimdā pats dziedonis bieži mēdz kavēties, gan ar skumīgu pieskaņu, dažreiz patīkamu atmiņu pacilāts, pie tiem brīnišķīgajiem un slavas pilnajiem laikiem uz Latvijas operas skatuves, kur viņš uzstājās visbiežāk kopā ar Brehmani Štengeli un vairākus gadus kopā ar savu galveno partneri — Lidiju Blūmentāli.
Neviens, kas Kadiķi-Ančarovu pazīst kā dziedoni, nezina, ka viņš studējis Latvijas universitātē un bijis prof. Klarka asistents.

Bijušais Nacionālās operas solists un operešu karalis Voldemārs Kadiķis-Ančarovs dzimis 1902. g. Odesā. Savas mākslinieciskās gaitas viņš sāka 1931. g. krievu drāmā, kur arī ieguva savu pseidonimu Ančarovs un ar 1932. gadu Operā, kur uzstājās operetē — Pavasara mīla — ar galveno partneri Brehmani-Štengeli. 1934. g. Kadiķis-Ančarovs piedalījās pirmajā latviešu skaņu filmā Tautas dēls ar Ādolfu Kaktiņu, Mildu Zīlavu un Nikolaju Vasiljevu. Kādu laiku 1935. g. dziedonis devās viesizrādēs uz ārzemēm un starp citu debitēja operetē Dibari Vīnē (Theater an der Wien). Tallinā dziedonis dziedāja Grāfienē Māricā um Velna jātniekā kopā ar slaveno un iecienīto Tallinas operešu primadonnu Milvi Leidu. Pēdējo reizi Rīgā dziedonis uzstājās Grāfā Luksemburgā, kad jau Latvijā ir krievu karaspēks un valdība. Kadiķis 1941. g. devās uz Vāciju, kur dziedāja Karalauču, Hamburgas, Minhenes, Berlīnes, Oldenburgas u.c. operās. 1956. gadā viņš sniedza viesizrādi kā galvenās lomas tēlotājs Nakts Venēcijā savā pastāvīgajā dzīves vietā Hanoverā. Tagad Kadiķis-Ančarovs nodarbojas tirdzniecībā savā persiešu paklāju firmā un pa starpām sniedz koncertus. Viņš bieži kuplina ar dziesmām Hanoveras latviešu sarīkojumus. Arī viņa kundze, ar kuru viņš iepazinās Vācijā uz skatuves, Henna Vinbēka, ir operdziedātāja un savā laikā kā pazīstama un iecienīta zubrete dziedāja Berlīnē, Hamburgā, Ahenā, Karalaučos un dažādos raidītājos. Hanoverā dziedonis pievērsies arī sabiedriskajam darbam un jau divus gadus vada Hanoveras Daugavas vanagu nodaļu un piedalās visos latviešu sarīkojumos un pasākumos. (Latvija, 14.04.1962)

Miris 1982.gadā pēc pārciestas sirds operācijas.