Jau tā mazā kopa Vācijā atkal zaudējusi savu vecākās paaudzes locekli — 1965. gada 20. marta pēcpusdienā mūžīgā mierā aizgāja Georgs Kļaviņš. Pēc ilgstošas nervu kaites klāt nāca plaušu karsonis un "vecā Kļavas" dzīves gaitas izbeidzās. Dzimis Rīgā zivju konservu fabrikas amatmeistara ģimenē. Bērnības un agrās jaunības dienas viņam pagāja kā ikkatram - vecāku paspārnē un uz skolas sola. Pirmais pasaules karš ierauj jaunekli kara dienestā plašajā Krievijā. Revolūcijas sākumā atgriezās tēva mājās, kur to piemeklē smags notikums — tēvu revolūcionāri darbā ievaino. Tēvs no ievainojumiem mirst. Sākas patstāvīgās dzīves eksistences cīņa. 1931. gadā Kļaviņš beidza Latviešu kultūras veicināšanas b-bas vidusskolu Rīgā. Tā paša gada rudenī iestājās universitātē farmācijas fakultātē. 1940. gadā ieguva farmaceita palīga grādu. Strādāja dažādās aptiekās Rīgā, beidzot Viesītes aptiekā. Trimdā saslimis ar nervu kaiti nebija spējīgs turpināt darbu savā arodā. Saņēma niecīgu valsts pabalstu. Lettgalliā uzņemts 1932. gada 1. semestrī. Pēdējos gados bija ļoti aktīvs gan ar padomiem, gan dāvinājumiem kopai. Nelaiķi apbedīja 24. martā Ippesheimas (pie Bad-Kreuznach) kapsētā. (Fidelitas, 01.01.1966)