Aleksandrs Lapins bija Krievijas militārais vadītājs. Kopš 2024. gada marta Ļeņingradas militārā apgabala komandieris, ģenerālpulkvedis (2019).

Krievijas Federācijas varonis (2022). Sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā viņam ir piemērotas Eiropas Savienības un vairāku citu valstu sankcijas.

Pēc kara sākuma vairākkārt kritizēts no Kadirova un Prigožina puses par nepietiekamu spēku nodrošināšanu. Vienlaikus kritizēts arī no padoto puses, par to, ka tai skaitā ar ieroci draudējis padotajiem. Bijis atstādināts, jau iepriekš bijušas baumas, ka atrasts miris, bet iepriekšējās baumas neapstiprinājās.

Biogrāfija

Dzimis 1964. gada 1. janvārī Kazaņā strādnieku ģimenē. Pēc vidusskolas beigšanas viņš studēja Kazaņas Ķīmijas-tehnoloģijas institūtā (1981-1982).

No 1982. līdz 1984. gadam dienējis pretgaisa aizsardzības spēkos. Pēc militārā dienesta viņš iestājās Kazaņas tanku vadības skolā, kuru absolvēja 1988. gadā. Pēc skolas beigšanas dienējis par tanku vada un tanku rotas komandieri Ļeņingradas militārajā apgabalā un Ziemeļu flotes piekrastes karaspēkā.

1997. gadā absolvējis Maļinovska Bruņoto spēku militāro akadēmiju. Pēc akadēmijas beigšanas dienējis 58. kombinētajā armijā kā atsevišķa tanku bataljona komandieris.

Kopš 1999. gada - štāba priekšnieks, 19. motorizēto strēlnieku divīzijas 429. atsevišķā motorizēto strēlnieku pulka komandieris.

No 2001. līdz 2003. gadam - 20. gvardes motorstrēlnieku Karpatu-Berlīnes divīzijas štāba priekšnieks.

No 2003. līdz 2006. gadam - 205. atsevišķās motorizētās šautenes kazaku brigādes komandieris (ģenerālmajors).

No 2006. līdz 2007. gadam - 20. gvardes motorstrēlnieku Karpatu-Berlīnes divīzijas komandieris.

2009. gadā absolvējis Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Militāro akadēmiju. Pēc akadēmijas beigšanas viņš kļuva par 58. armijas komandiera vietnieku.

No 2012. gada aprīļa līdz 2014. gada jūlijam - 20. gvardes apvienotās ieroču armijas komandieris.

2014. gadā viņam tika piešķirta ģenerālleitnanta militārā pakāpe.

No 2014. līdz 2017. gadam - štāba priekšnieks - Austrumu militārā apgabala komandiera pirmais vietnieks.

2017. gadā viņš bija Krievijas militārā grupējuma štāba priekšnieks, kas piedalījās pilsoņu karā Sīrijā.

No 2017. gada septembra līdz novembrim - Sauszemes spēku Militāri izglītības un zinātnes centra "Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Apvienoto ieroču akadēmija" vadītājs.

2017. gada 22. novembrī ar Krievijas Federācijas prezidenta dekrētu viņš tika iecelts Centrālā militārā apgabala karaspēka komandiera amatā,

2017. gada 27. novembrī viņam tika pasniegts Centrālā militārā apgabala komandiera standarts.

2019. gada februārī viņam tika piešķirta nākamā ģenerālpulkveža militārā pakāpe.

No 2018. gada oktobra līdz 2019. gada janvārim - Krievijas Federācijas karaspēka (spēku) grupas komandieris Sīrijas Arābu Republikā.

2020. gadā absolvējis Ģenerālštāba Militārās akadēmijas Vecākā vadības personāla pārkvalifikācijas un tālākizglītības fakultāti.

Lapins 2022. gadā Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā komandēja Centrālā militārā apgabala/Krievijas spēku grupu "Centrs".

Atrodoties šajā amatā, viņš piešķīra Žukova medaļu savam dēlam, kurš vadīja neveiksmīgo ofensīvu pret Sumi un Čerņigovu. Ziņu aģentūra BBC norādīja, ka televīzijas sižets par balvu tika pārraidīts Krievijas karaspēka atkāpšanās laikā no šiem reģioniem.

2022. gada 24. jūnijā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Lapina pakļautībā esošā karaspēka grupa piedalījās kaujās par Lisičansku.

2022. gada 4. jūlijā ar Krievijas prezidenta dekrētu Lapinam tika piešķirts Krievijas Federācijas varoņa tituls.

2022. gada 1. oktobrī Ramzans Kadirovs ārkārtīgi skarbos vārdos apsūdzēja Lapinu par Krievijas karaspēka atkāpšanos no Limanas.

Viens no tikko mobilizētās vienības komandieriem, kas bez pavēles atkāpās pie Limanas, oktobra vidū sacīja, ka Lapins, mēģinot piespiest atgriezties pozīcijās no artilērijas apšaudēm aizbēgušos karavīrus, draudējis viņus nogalināt.

Pēc mediju ziņām, viņš no amata tika atcelts oktobra beigās.

Ne vēlāk kā 2023. gada janvāra pirmajā nedēļā viņš tika iecelts par Ģenerālštāba priekšnieku - Krievijas Federācijas sauszemes spēku virspavēlnieka pirmo vietnieku.

2023.gada pavasarī medijos parādījās informācija, ka Lapins ieņēma Apvienotās spēku grupas komandiera vietnieka amatu.

Pēc mediju ziņām, 2024. gada martā viņš tika iecelts par jaunizveidotā Ļeņingradas militārā apgabala un Ziemeļu karaspēka grupas karaspēka komandieri.

Sankcijas
2022. gada 15. martā laikā, kad Krievija iebruka Ukrainā, Lapins tika iekļauts Apvienotās Karalistes sankciju sarakstā kā atbildīgs par uzbrukumā Ukrainai iesaistīto Krievijas karaspēka izvietošanu.

2022. gada 6. maijs tika pievienots Kanādas sankciju sarakstam par "līdzdalību prezidenta Putina vēlēšanās, lai iebruktu miermīlīgā un suverēnā valstī".

2022. gada 19. oktobrī Ukraina viņam piemēroja sankcijas par "iesaistītu agresijā pret Ukrainu".

2023. gada 23. jūnijā Lapinam piemēroja visas ES valstis sankcijas par darbībām, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību:

Viņš ir Krievijas sauszemes spēku virspavēlnieks, kas ir tieši iesaistīts Krievijas agresīvajā karā pret Ukrainu. Iepriekš viņš bija Krievijas Centrālā militārā apgabala komandieris, tostarp Krievijas kara laikā pret Ukrainu. Šajā amatā viņš komandēja Krievijas grupējuma ofensīvu 2022. gadā.