Francisks bija 266. Romas pāvests, Romas katoļu baznīcas galva, kā arī Vatikāna vadītājs. Franciskam bija vienlaikus Argentīnas un Vatikāna pilsonība.

Viņš bija itāļu izcelsmes argentīnietis.

Studējis Argentīnā un Vācijā.

1969. gada decembrī ordinēts, 1992. gada jūnijā — konsekrēts, 2001. gada februārī kļuvis par kardinālu.

Laikā no 1998. līdz 2013. gadam bija Buenosairesas arhibīskaps.

2013. gada 13. martā Bergoljo tika ievēlēts par pāvestu, pieņēmis Franciska vārdu. Viņš kļuva par pirmo jezuītu, pirmo personu no dienvidu puslodes un no Amerikas, kas ticis ievēlēts par pāvestu. Tāpat viņš bija pirmais Romas katoļu baznīcas vadītājs ar izcelsmi ārpus Eiropas pēdējo 1200 gadu laikā.

Francisks bija pirmais pāvests pēc Jāņa Pāvila I, kas pieņēmis vēl neizmantotu pāvesta vārdu.

2018. gada 24. septembrī Francisks oficiālā vizītē apmeklēja Latviju.

Bērnība un jaunība

Horhe Mario Bergoljo dzimis Buenosairesā kā vecākais bērns piecu bērnu ģimenē. Viņa tēvs Mario Hosē Bergoljo bija itāļu izcelsmes imigrants (dzimis Portakomaro pilsētiņā, Pjemontas reģionā) un strādāja par dzelzceļa darbinieku, bet māte Redžina Marija Sivori bija mājsaimniece, kurai arī ir itāļu saknes (vecāki nāk no Ziemeļitālijas).

 Bērnības gados Horhe Mario Bergoljo dejoja tango un bija aktīvs vietējās futbola komandas San Lorenzo de Almagro atbalstītājs.

Sākumā Horhe Mario Bergoljo izvēlējās studēt ķīmiju un ieguva grādu ķīmijas inženierijā.

21 gada vecumā viņš saslima ar pneimoniju, kādēļ viņam tika izoperēta viena plauša. Vēlāk viņš kardināli izvēlējās savu dzīvi veltīt kalpošanai, izlemjot par labu priesterības aicinājumam. Šādu dzīves ceļu viņš izvēlējās pēc kāda notikuma

1953. gadā, Sv. Mateja svētkos, kad jaunietis Horhe Mario Bergoljo pēc grēksūdzes sajuta aicinājumu iet konsekrētas dzīves ceļu, sekojot Ignācija no Lojolas piemēram. Pēc šī notikuma jaunietis iestājās Villa Devoto garīgajā seminārā. Vēlāk, atceroties šo notikumu, pēc kura jaunietis sevi pilnīgi veltīja Dievam un Baznīcai, Bergoljo pēc bīskapa nominācijas saņemšanas izvēlējās stundu liturģijā Sv. Mateja dienai veltītu homīlijas frāzi Miserando atque eligendo par savas dzīves moto un ielika to savā bīskapa ģerbonī.

Pirms kļūšanas par pāvestu

1958. gada 11. martā viņš iestājās jezuītu ordenī Čīlē, kur pabeidza studijas humanitārajās zinātnēs.

1963. gadā, atgriezies Buenosairesā, Sanmigēlas Sv. Jāzepa lielajā seminārā (Colegio Máximo San José) viņš ieguva grādu filozofijā.

No 1964. līdz 1965. gadam viņš pasniedza psiholoģiju Imakolatas augstskolā Santafe. Šo pašu priekšmetu viņš pasniedza vēlāk,

1966. gadā, Elsalvadoras Universitātē (Universidad del Salvador) Buenosairesā.

No 1967. līdz 1970. gadam viņš studēja teoloģiju Sv. Jāzepa lielajā seminārā Sanmigēlā un ieguva grādu teoloģijā.

1969. gada 13. decembrī Horhe Mario Bergoljo tika iesvētīts par priesteri.

No 1970. līdz 1971. gadam viņš pabeidza trešo probāciju Alkalā de Enaresā, Spānijā, bet

1973. gada 22. aprīlī viņš deva mūža svētsolījumus jezuītu ordenī.

No 1972. līdz 1973. gadam viņš strādāja augstskolā par docētāju un noviču audzinātāju Villa Varilari, Sanmigēlā, līdztekus pasniedzot arī teoloģiju.

1973. gada 31. jūlijā viņš tika ievēlēts par Argentīnas jezuītu ordeņa provinciālu. Šo amata pienākumu viņš pildīja sešus gadus, līdz 1979. gadam.

Pēc tam 1980. gadā viņš kļuva par Filozofijas un teoloģijas fakultātes dekānu Sanmigēlā. Vienlaikus viņš pildīja arī Sanhosē (Patriarca San Jose) draudzes prāvesta pienākumus Sanmigēlas diecēzē.

1986. gadā viņš ieradās Vācijā, lai pabeigtu doktordarbu. Pēc tam pēc diecēzes vadības rīkojuma viņš atgriezās Elsalvadoras Universitātē, bet vēlāk tika nostūtīts uz Kordovu, kur kalpoja par garīgo vadītāju un biktstēvu.

1992. gada 20. maijā toreizējais pāvests Jānis Pāvils II viņu nominēja par Buenosairesas palīgbīskapu. Tā paša gada 27. jūnijā viņš tika konsekrēts par bīskapu.

1997. gadā viņš saņēma episkopālo konsekrāciju Buenosairesas katedrālē no kardināla Antonio Kvarasino (Antonio Quarracino), apustuliskā nuncija Ubaldo Calabresi (Ubaldo Calabresi) un bīskapa Emilio Ogņenoviča (Emilio Ognenovich).

1997. gada 3. jūnijā viņš tika nominēts par Buenosairesas koadjutorarhibīskapu un

1998. gada 28. februārī kļuva par iepriekšējā arhibīskapa, kardināla Antonio Kuaracino (Cardinal Antonio Quarracino), amata pēcteci. Tādējādi viņš kļuva par Argentīnas primasu.

No 2005. gada 8. novembra līdz 2011. gada 8. novembrim viņš pildīja Argentīnas bīskapu konferences prezidenta pienākumus.

Pāvests  

Pēc Vatikānā notikušā konsistorija 2013. gada 10. februārī, kurā toreizējais pāvests Benedikts XVI paziņoja par atkāpšanos no amata, 28. februārī Romas pāvesta vieta kļuva vakanta. Pirms pāvesta ievēlēšanas Vatikāns izteica vēlmi jauno pāvestu ievēlēt līdz Lieldienām.

Konklāvs tika sasaukts 12. marta pēcpusdienā, un tajā piedalījās 115 balsstiesīgi kardināli.

 No visiem kardināliem neviens nebija izteikts favorīts, bet masu medijos kā favorīti tika izvirzīti Milānas kardināls Andželo Skola, kardināls no ASV Timotijs Dolans, kanādiešu kardināls Marks Uellē un brazīlietis kardināls Odils Šērers. Tika izvirzīta iespējamība, ka jaunais pāvests varētu tikt ievēlēts no Āfrikas, Dienvidamerikas vai Ziemeļamerikas, nevis no Eiropas, kā tas bijis iepriekš.

 Pēc četriem balsojumiem no Siksta kapelas skursteņa pacēlās melni dūmi. Par jauno pāvestu kardināliem izdevās vienoties pēc piektā balsojuma 13. martā 20:06 (pēc Latvijas laika), kad no Siksta kapellas skursteņa pacēlās balti dūmi.

Pirmo reizi Baznīcas vēsturē pāvests bija izvēlējies vārdu Francisks.

 Viņš kļuva par pirmo jezuītu, pirmo personu no dienvidu puslodes un no Amerikas, kas ticis ievēlēts par pāvestu.

Tāpat viņš bija pirmais Romas katoļu baznīcas vadītājs no ārpus Eiropas pēdējo 1200 gadu laikā, pēdējais Gregorijs III (dzimis Sīrijā) bija Romas pāvests no 731. līdz 741. gadam.

Francisks bija pirmais pāvests pēc Jāņa Pāvila I, kas pieņēmis vēl neizmantotu pāvesta vārdu. Par savu devīzi Francisks izvēlējās paturēt savu bīskapa moto: Miserando atque eligendo, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "Uzlūkojot ar žēlsirdību un izraugoties".

Savā pirmajā uzrunā Francisks aicināja visus ticīgos lūgties citam par citu un kopīgi ar Sv. Pētera laukumā sanākušajiem svētceļotājiem lūdzās par emeritēto pāvestu Benediktu XVI. Nākamajā dienā pēc ievēlēšanas pāvests apmeklēja lielāko Jaunavas Marijas baziliku Romā, kur lūdzās Dievmātes Salus Populi Romani svētbildes priekšā un uzticēja savu kalpojumu Vissvētākās Jaunavas Marijas aizbildniecībai. 

14. marta pēcpusdienā pāvests kopā ar kardināliem elektoriem Siksta kapellā vadīja konklāva noslēguma misi. Savā pirmajā sprediķī pāvesta amatā Francisks uzsvēra:

Iet, veidot un liecināt – tie ir ticīgo kopienas trīs uzdevumi attiecībā uz Dievu. Bet, kas veic šos uzdevumus bez Dieva, tas to dara veltīgi. Kad ejam bez krusta, kad veidojam bez krusta un kad apliecinām Kristu bez krusta, mēs neesam Viņa mācekļi. Mēs kļūstam pasaulīgi. Mēs varam būt bīskapi, priesteri, kardināli un pāvesti, tikai ne Kristus mācekļi. Vēlos, lai mums visiem pēc šīm žēlastības pilnajām dienām būtu drosme staigāt Kunga klātbūtnē, kopā ar Viņa krustu. Un veidot Baznīcu uz Kunga Asinīm, kas tika izlietas uz krusta. Un apliecināt vienīgo godību: krustā piesisto Kristu. Šādā veidā Baznīca varēs iet uz priekšu.

Jaunievēlētā pāvesta Franciska pontifikāta inaugurācijas Svētā Mise notika 2013. gada 19. martā, kad pēc Katoļu Baznīcas kalendāra iekrīt Sv. Jāzepa svētki. Inaugurācijas misē piedalījās 132 valstu delegācijas, tajā skaitā Latvijas prezidents Andris Bērziņš, kā arī citu kristietības konfesiju pārstāvji, tajā skaitā Konstantinopoles pareizticīgo baznīcas patriarhs Bartolomejs I, ieejot vēsturē kā pirmais šīs konfesijas patriarhs, kurš piedalījies Romas pāvesta inaugurācijā. Svētās Mises laikā pāvests Francisks apsveica vārda dienā arī tikko emeritēto pāvestu Benediktu XVI.

Ģerbonis

Pāvests Francisks savā ģerbonī paturējis sava bīskapa ģerboni, ko rotā pāvesta ģerboņiem raksturīgā mitra ar sakrustotām atslēgām, kuras sasietas ar auklu. Zilā vairoga augšdaļā attēlota starojošā un liesmojošā saule, virs kuras ir burti IHS un krusts, bet zem tiem — trīs naglas (jezuītu ordeņa simbols). Vairoga apakšā attēlota zvaigzne un smaržīgais nardum zieds. Zvaigzne simbolizē Vissvētāko Jaunavu Mariju, Kristus un Baznīcas Māti, bet zieds norāda uz sv. Jāzepu. Zem ģerboņa lasāms uzraksts latīņu valodā: Miserando atque eligendo (latviešu: "Uzlūkojot ar žēlsirdību un izraugoties")

Karš Ukrainā  

Pāvesta Franciska attieksme pret karu Ukrainā bija izteikti prokrieviska- aicinot "pārtraukt karadarbību", faktiski tas visu laiku, līdzīgi, kā tā idejiskais sabiedrotais- D. Tramps aicināja Ukrainu padoties krieviem. Franciska retorika nedaudz mainījās tikai tā dzīves pēdējos mēnešos, kad tapa skaidrs, ka ukraiņi nepadosies krievu okupācijai, kamēr tiem ir cerība, ka tiks ievērota starptautiskā likumdošana un iespējas saņemt atbalstu no civilizētām valstīm. 

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gada februārī, 2025. gadā pāvests ir ziedojis trīs ātrās palīdzības automašīnas, slimnīcas furgonu un ultrasonogrāfijas aparātus slimnīcām, kas cietušas Krievijas triecienos, kā arī ģeneratorus, pārtiku un medikamentus.

Četras ātrās palīdzības automašīnas aprīkotas ar visu cilvēku dzīvību glābšanai nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu un paredzētas kara zonām, teikts Vatikāna paziņojumā. Uz ātrās palīdzības automašīnām būs Vatikāna ģerbonis.

Neraugoties uz vairākkārtējiem aicinājumiem izbeigt karu, pāvestam nav izdevies panākt pamieru. Taču Vatikāns ir piedalījies, lai panāktu gūstekņu apmaiņu starp Kijivu un Maskavu.

***

Pēdējos gados pasliktinājās pāvesta veselība.

2021.gadā viņam veica resnās zarnas operācija, kam 2023.gadā sekoja trūce. Viņam bija arī bronhīta lēkmes un sāpes ceļgalos, kuru dēļ viņš bija spiests izmantot ratiņkrēslu.

2 dienas pirms nāves Lieldienās 88 gadus vecais Francisks Vatikānā sveica ticīgos no Svētā Pētera bazilikas balkona, taču vājās veselības dēļ tradicionālo uzrunu "Urbi et orbi" ("Pilsētai un pasaulei") pats nenolasīja. Uzrunā pāvests aicināja ievērot domas brīvību un mudināja būt iecietīgiem.

LSM.lv :

Argentīnā dzimušais Horhe Mario Bergoljo bija pirmais Latīņamerikā dzimušais pāvests. Francisks bija pazīstams kā trūcīgo un apspiesto aizstāvis, kurš asi kritizēja pasaulē valdošo nevienlīdzību.

Francisks bija ticīgo iemīļots pāvests; viņš centās reformēt baznīcu, vēršoties pret garīdznieku elitāro mentalitāti, pieprasot līdzjūtīgu attieksmi pret šķirtiem katoļiem un gejiem un uzstājot, ka baznīcai laipni jāuzņem visus.

Arhibīskaps Stankēvičs: Pāvests Francisks ir izdarījis ļoti daudz

Pāvesta Franciska došanos mūžībā Otro Lieldienu dievkalpojumā pieminēja Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankēvičs, sakot: "Lūgsimies, lai Dievs viņam ir žēlīgs un lai pieņem viņu savā valstībā!"

Stankevičs sarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka pāvests Francisks ir paveicis ļoti daudz un viņa aiziešana ir liels zaudējums. Viņš aicināja pieminēt mūžībā aizgājušo pāvestu.

"Aicinu lūgties par mūžībā aizgājušo pāvestu Francisku. Viņš savu ceļu ir nogājis. Par 100% visu darījis, kas viņa spēkos. Ir izdarījis ļoti daudz. Var teikt savā ziņā, ka pastorālā nozīmē [viņš paveica] revolūciju baznīcā. Daudzas lietas [viņš] ir pamainījis," uzsver Stankēvičs.

Gaidīsim viņa pēcteci, kurš turpinās aizsākto. Viens ir tas, ka šobrīd ir daudz nemiera pasaulē un arī baznīcā, ka viņam [pēctecim] vajadzētu nostabilizēt situāciju baznīcas iekšienē. Un, protams, viņam jābūt atvērtam uz pasauli un jāmāk uzrunāt mūsdienu pasauli saprotamā valodā."

Ticīgie aicina pieminēt pāvestu Francisku ar labu vārdu

Romas Katoļu baznīcā šodien sastaptie iedzīvotāji izteica līdzjūtību par Francisku. Ticīgie ļaudis aicināja pieminēt pāvestu ar labu vārdu, atgādinot, ka viņa laikā katoļu baznīcā tika ieviestas svarīgas pārmaiņas. Viņa pēctecim esot jāturpina pāvesta iesāktais un galvenais – jāsekmē miers pasaulē.

"Tas ir liels zaudējums. Šī vēsts, ko jūs teicāt, tas ir milzīgs pārsteigums. Es pat nespēju aptvert to, kas ir noticis. Vismaz labi, ka viņš sagaidīja Lieldienas, ka viņš lūdza par mums visiem pasaulē."

"Žēl cilvēka, kurš aiziet. Pie tam vēl svēts cilvēks."

"Es domāju, ka viņš ir ticies ar savu kungu. Šobrīd viņš ir debesu valstībā. Prieks!"

"Man liekas, ka tādā skaistā dienā viņš aizgāja un pateicība Dievam un viņam par viņa kalpošanu. Lai viņš dus mierā, āmen!"

"[Jāpiemin] tās reformas. Tieši ar viņu sākās tas, ka sieviete var kalpot kā lektors. Baznīca kļuva atvērta dažādiem kalpojumiem. Man ir skumji, es lūdzu Dievu, lai mēs saņemtu jaunu labu pāvestu, kas turpinātu Franciska darbu. Jādomā ir par mieru. Man nedaudz ir raizes, kā reaģēs pasaules politiķi, jo šobrīd divās lielvalstīs pie varas ir divi ārprātīgie. Vai viņi šoreiz neizmantos šo brīdi, kad garīgā autoritāte ir tukšais pavēsta krēsls? Bet lūgsim par mieru un labu pāvestu, kurš spētu būt autoritāte arī tiem diviem vājprātīgajiem."

 

Jaunais pāvests tiks ievēlēts konklāvā, kam jāsākas 15 līdz 20 dienu laikā pēc pāvesta nāves. Franciska bēru datums vēl nav paziņots, bet parasti pāvesta bēres notiek četru līdz sešu dienu laikā pēc nāves.

Vatikāns informē, ka pirmdien pulksten 21 pēc Latvijas laika notiks rituāls, kura laikā pāvesta līķis tiks ievietots zārkā. Informācija par bēru datumu sekos vēlāk.

Francisks nesen ilgstoši slimoja un vairāk nekā mēnesi pavadīja slimnīcā. Taču vēl svētdien viņš sveica ticīgos, kuri bija pulcējušies Svētā Pētera laukumā Vatikānā. Francisks pārvietojās ratiņkrēslā un no Svētā Pētera bazilikas balkona novēlēja ticīgajiem priecīgas Lieldienas. Tradicionālo uzrunu pāvesta vārdā nolasīja viņa palīgs.

Pāvests svētdien uz īsu brīdi tikās arī ar ASV viceprezidentu Dž. D. Vensu, kurš bija ieradies vizītē Vatikānā.

"Dārgie brāļi un māsas, ar dziļām skumjām man jāpaziņo par mūsu Svētā tēva Franciska nāvi. Šorīt pulksten 7.35 Romas bīskaps Francisks atgriezās Tēva namā.

Visa viņa dzīve bija veltīta kalpošanai Kungam un Viņa baznīcai. Viņš mācīja mums dzīvot saskaņā ar evaņģēlija vērtībām ar uzticību, drosmi un vispārēju mīlestību, īpaši pret visnabadzīgākajiem un visvairāk atstumtajiem.

Ar milzīgu pateicību par viņa kā patiesa Kunga Jēzus mācekļa piemēru mēs nododam pāvesta Franciska dvēseli Trīsvienīgā Dieva bezgalīgajai žēlsirdīgajai mīlestībai," teikts Vatikāna paziņojumā, ko izplatījis kardināls Kevins Ferels.

Pāvests nesen smagi slimoja

14. februārī pāvests Francisks tika ievietots slimnīcā, kur ārstēja bronhītu, bet vēlāk ārsti paziņoja, ka Franciskam ir pneimonija, kas skārusi abas plaušas. Franciska veselības stāvoklis tika vērtēts kā ļoti smags, bet pamazām viņš atkopās un 23. martā tika izrakstīts no slimnīcas.

Pāvests Francisks bija pirmais pēc daudzu gadsimtu pārtraukuma, kurš nav dzimis un audzis Eiropā. Viņš ir cēlies no Argentīnas, kur pirms ievēlēšanas par pāvestu bija Buenosairesas arhibīskaps. Horhe Mario Bergoljo dzimis 1936. gada 17. decembrī Buenosairesā.

Argentīnas garīdznieka ievēlēšana par Vatikāna galvu bija ļoti simbolisks solis, jo mūsdienās arvien vairāk katoļu dzīvo ārpus Eiropas un baznīcas smaguma centrs pakāpeniski novirzās uz citām pasaules daļām.

Kardināls Bergoljo tika ievēlēts par pāvestu 2013. gadā, kad negaidīti no amata atkāpās pāvests Benedikts XVI. Benedikts bija pirmais pāvests kopš viduslaikiem, kurš izšķīrās par šādu soli, jo visi pārējie pāvesti bija valdījuši līdz pat nāvei. Benedikts pēc atkāpšanās nodzīvoja vēl gandrīz desmit gadu un aizgāja mūžībā 2022. gada 31. decembrī.

2018. gadā pāvests Francisks viesojās Latvijā

Daudzu pasaules valstu līderi jau izteikuši līdzjūtību Vatikānam un visiem katoļiem. Pasaules līderi cildinājuši pāvestu Francisku kā personību un uzsvēruši viņa lomu neaizsargātāko sabiedrības locekļu aizstāvībā. Līdzjūtību izteicis arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

  Pāvests Francisks apmeklē Aglonas baziliku, 2018. gada septembrī Foto: AFP, VINCENZO PINTO

 

Vatikāns informē, ka 12 valdīšanas gadu laikā pāvests Francisks apmeklējis 68 valstis.

2018. gada 24. septembrī pāvests Francisks bija ieradies vizītē Latvijā. Rīgā viņš tikās ar valsts amatpersonām un sabiedrības pārstāvjiem, nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, apmeklēja dievkalpojumus Rīgas Domā un Svētā Jēkaba katedrālē, bet pēcpusdienā devās uz Aglonu, kur notika Svētā Mise. Par godu pāvesta Franciska vizītei, kas notika pirmdienā, visā Latvijā bija izsludināta oficiāla brīvdiena.

Katoļu baznīcā pāvestam Franciskam netrūka arī kritiķu, kuri uzskatīja, ka viņa vadībā baznīca pārāk daudz ļāvusies laicīgās pasaules ietekmei. Piemēram, pāvests Francisks atļāva katoļu garīdzniekiem svētīt homoseksuālus cilvēkus (bet ne homoseksuālas attiecības). Taču citās jomās viņš saglabāja stingri konservatīvo baznīcas nostāju, piemēram, uzsverot, ka "aborts ir slepkavība".

Francisks iestājās pret celibāta atcelšanu un sieviešu iekļaušanu garīdzniecībā. Taču viņš atzina, ka katoļu baznīca pieļāvusi nopietnas kļūdas, gadu desmitiem mēģinot noklusēt ziņas par katoļu garīdznieku pastrādāto seksuālo vardarbību pret bērniem.

Mēģinot veikt reformas baznīcā, Francisks sastapās ar ievērojamu ultrakonservatīvo pārstāvju pretestību. Gadu gaitā pāvesta popularitāte sāka samazināties. Tradicionālo katoļu vērtību aizstāvji pat atklāti prasīja viņa atkāpšanos.

Pāvests Francisks tika kritizēts arī par samierniecisko nostāju Ukrainas kara jautājumā un to, ka nav pietiekami asi nosodījis agresorvalsti Krieviju.

Pagājušogad ukraiņu sašutumu izraisīja Franciska pārdomas, ka vajadzīga drosme, lai "izkārtu balto karogu" un novērstu vēl lielākus cilvēku upurus. Pāvesta pārstāvji skaidroja, ka viņš ar to domājis nevis padošanos, bet gan diplomātisku risinājumu karadarbības izbeigšanai.

Ārpolitikas analītiķi norādīja, ka pāvesta Franciska nostāja atspoguļoja "globālo dienvidu" attieksmi pret karu Ukrainā, jo jaunattīstības valstis to uzskata par Eiropas iekšējo lietu un raizējas, ka šis bruņotais konflikts aizēno citus pasaulē notiekošos karus.

Pasaules līderi pirmdien izsaka līdzjūtību saistībā ar Romas katoļu baznīcas pāvesta Franciska nāvi.

ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss, kurš vēl svētdien tikās ar pāvestu un tagad ir devies vizītē uz Indiju, izteica līdzjūtību "miljoniem kristiešu visā pasaulē, kas viņu mīlēja".

"Man bija prieks viņu vakar satikt, lai gan viņš bija acīmredzami slims. Taču es vienmēr atcerēšos viņu par padziļināto homiliju, ko viņš sniedza Covid-19 pandēmijas sākumā. Tas bija patiešām skaisti," Venss rakstīja platformā "X".

Indijas premjerministrs Narendra Modi uzsvēra, ka Francisks kalpoja nabagiem un sniedza cerību tiem, kas cieš.

"Pāvestu Francisku miljoniem cilvēku visā pasaulē vienmēr atcerēsies kā līdzjūtības, pazemības un garīgās drosmes bāku," pauda hinduistu nacionālistu līderis.

"Es ar prieku atceros savas tikšanās ar viņu, un mani ļoti iedvesmoja viņa apņemšanās nodrošināt iekļaujošu un visaptverošu attīstību," piebilda Modi.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena teica, ka pasaule sēro par Franciska došanos mūžībā.

"Viņš iedvesmoja miljoniem cilvēku tālu ārpus katoļu baznīcas ar savu pazemību un tik ļoti tīru mīlestību pret dzīves pabērniem.

Domās esmu ar visiem, kas izjūt šo dziļo zaudējumu. Lai viņi rod mierinājumu idejā, ka pāvesta Franciska mantojums turpinās mūs visus virzīt uz taisnīgāku, mierīgāku un līdzjūtīgāku pasauli," "X" rakstīja Leiena.

Eiropas Savienības augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa norādīja, ka, nesen Romā tiekoties ar pāvestu, izteikusi viņam pateicību "par stipro līderību visneaizsargātāko un cilvēka cieņas aizstāvībā".

Anglijas Baznīcas vadītāja un anglikāņu baznīcu sadraudzības garīgā līdera pienākumu izpildītājs Jorkas arhibīskaps Stīvens Kotrels uzsvēra, ka Francisks uzlaboja reliģiju savstarpējās attiecības un atminējās, ka pāvesta dzīves centrā bija kalpošana nabadzīgajiem, līdzjūtība migrantiem un patvēruma meklētājiem un centieni izsargāt vidi.

"Viņš bija asprātīgs, dzīvespriecīgs, ar viņu bija patīkami būt kopā, un no viņa spīdēja viņa personības siltums un interese par citiem," pauda Kotrels.

Īrijas premjerministrs Saimons Heriss norādīja, ka Francisks bija balss tiem, kas ierasti netiek sadzirdēti. Viņš arī pauda cerību, ka pāvesta mācības turpinās iedvesmot pasauli, jo viņa apņemšanās ievērot taisnīgumu, mieru un cilvēka cieņu aizkustināja miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Itālijas premjerministre Džordžija Meloni sacīja, ka "mēs atvadāmies no diža cilvēka un diža gana. Man bija privilēģija baudīt viņa draudzību, viņa padomus un mācības, kas mani nekad nepievīla, pat pārbaudījumu un ciešanu laikā".

Viņa piebilda, ka "viņa mācība un mantojums netiks zaudēts. Mēs atvadāmies no Svētā tēva ar bēdu pilnām sirdīm, bet mēs zinām, ka viņš tagad ir Tā Kunga mierā."

Francijas prezidents Emanuels Makrons platformā "X" rakstīja, ka "no Buenosairesas līdz Romai pāvests Francisks vēlējās, lai baznīca nes prieku un cerību visnabadzīgākajiem. Lai tā vieno cilvēkus savā starpā un ar dabu. Lai šī viņa cerība dzīvo mūžīgi mūžos".

Nīderlandes premjerministrs Diks Shofs paziņojumā "X" pauda pārliecību, ka Francisks "visādā ziņā bija tautas cilvēks". "Globālā katoļu kopiena atvadās no līdera, kurš atpazina mūsdienu aktuālos jautājumus un pievērsa tiem uzmanību. Pāvests Francisks ar savu atturīgo dzīvesveidu, kalpošanu un līdzjūtību bija paraugs daudziem - gan katoļiem, gan tiem, kas nav katoļi. Mēs viņu atceramies ar lielu cieņu," Shofs rakstīja.

Līdzjūtību kristiešiem izteica arī Izraēlas prezidents Ichaks Hercogs, uzsverot, ka pāvesta "ticība bija dziļa un līdzjūtība - neizmērojama".

Hercogs atgādināja, ka Francisks veicināja spēcīgas katoļu un ebreju saites un uzlaboja starpreliģiju dialogu.

"Es patiesi ceru, ka viņa lūgšanas par mieru Tuvajos Austrumos un par ķīlnieku drošu atgriešanos drīz tiks atbildētas," viņš rakstīja, atsaucoties uz pāvesta vairākkārtējiem aicinājumiem izbeigt karu un atbrīvot palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamās" sagrābtos ķīlniekus Gazas joslā.

Palestīniešu līderis Mahmuds Abass atzina, ka "esam zaudējuši palestīniešu tautas un tās likumīgo tiesību uzticīgu draugu", atgādinot, ka Francisks "atzina Palestīnas valsti un pilnvaroja Palestīnas karoga pacelšanu Vatikānā".

Līdzīgi līdzjūtības apliecinājumi izskan no visām pasaules malām.

Pieminot Romas pāvestu, pirmdienas vakarā tiks izslēgts Eifeļa torņa apgaismojums, savukārt Parīzes Dievmātes katedrāles zvani nozvanīja 88 reizes, pieminot 88 gadus vecā pāvesta nāvi.

Jau vēstīts, ka pirmdien 88 gadu vecumā nomira Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks.

Vēl svētdien Francisks Vatikānā sveica ticīgos no Svētā Pētera bazilikas balkona, taču vājās veselības dēļ tradicionālo uzrunu "Urbi et orbi" ("Pilsētai un pasaulei") pats nenolasīja. Uzrunā pāvests aicināja ievērot domas brīvību un mudināja būt iecietīgiem.

Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo par 266. Romas pāvestu tika ievēlēts 2013. gada 13. martā un pieņēma Franciska vārdu par godu 13. gadsimta mistiķim Asīzes Franciskam, kurš atteicās no savas turības un veltīja savu dzīvi nabadzīgajiem.