"Sevi uzskatu par latvieti un šajā ziņā nekas nemainīsies arī pēc Ukrainas pilsonības iegūšanas. Esmu dzimtenes patriots, bet bija apstākļi, kādēļ izlēmu aizbraukt no Latvijas un kādēļ ierados tieši Ukrainā."

“Var sacīt, ka savā dzīvē esmu gājis uz to, lai es būtu kā Lāčplēsis.”

Ņ. Tarenovs

***

Brīvprātīgais no Latvijas Ukrainas karā pret Krievijas iebrucējiem. Nebūdams Ukrainas pilsonis, cīnījies pret krievu okupantiem kopš 2017. gada. Piedalījies Harkivas un Hersonas apgabalu atbrīvošanā no iebrukušajiem krievu nacistiem, darbojoties izlūku uc. vienībās. Krievu nogalināts ar dronu, kad ievainots, kopā ar citu ievainoto tika evakuēts no kaujas lauka Toretskas apkaimē 

***

Fragmenti no: Kārla Apalupa intervijas 23. marts, 2023

Ņikita dzimis Rīgā 1997. gadā.

Mācījies Rīgas skolā, kur jau no 15 gadu vecuma piedalījies Jaunsardzes kustībā. Jaunsardzē bijis līdz pat skolas beigām un atceras to kā interesantu laika pavadīšanas veidu. Pārgājieni, orientēšanās, disciplīna – jau tadtas ­viss esot ļoti paticis, un viņš novērtē, ko Jaunsardze ir devusi. Visvairāk viņš novērtē disciplīnu, kas tur tikusi ieaudzināta, tomēr par Jaunsardzē iegūto zināšanu pielietošanu šobrīd Ukrainā viņš saka:

“Neviens karš nav tāds kā citi. Šeit visbiežāk šauj ar tankiem, mīnmetējiem un artilēriju. Jaunsardze visvairāk gatavo dienestam Latvijas armijā, taču Latvijā šobrīd nav kara. Jaunsardzē šauj ar pneimatiskajām šautenēm, bet karā ir kaujas ieroči. Jaunsardze man deva daudz, bet es nevaru teikt, ka Ukrainā man tas ļoti palīdzētu.”

Par skolas dzīvi kopumā Ņikita saka, ka tā viņam esot bijusi ļoti jautra. Īpaši esot patikusi vēsture, viņš ļoti labi pārzinot Latvijas un Ziemeļvalstu vēsturi, paticis sports un padevusies arī mājturība, jo labprāt veidojis dažādus priekšmetus no koka un aizrāvies ar citiem rokdarbiem. Tik labi gan neesot gājis ar citiem priekšmetiem, kuri mazāk patikuši – tajos Ņikita mācījies uz četriniekiem.

2014. gadā, kad Ukrainā notika revolūcija un Krievija iebruka Krimā un Donbasā, Ņikita jau vēlējies doties uz Ukrainu, taču tolaik vēl nebija pilngadīgs. Ņikita par to laiku saka:

“Neviens tajā laikā skolā par to vispār neko nerunāja. Tikai es par to runāju. Teicu, ka Krievija ir agresors un okupantus vajag nošaut, bet mani skolā sāka saukt par “mazo nacistu” un aizrādīja, ka tā nedrīkstot runāt. Es uz to atbildēju, ka iebrukt Ukrainā arī nedrīkst, bet skolotāji tikai teica, ka “tā nav mūsu darīšana”. Man bija vienalga, ko saka skolotāji. Man bija svarīgi noturēt savu pozīciju.”

“Pirmo reizi uz Ukrainu devos, lai saprastu situāciju un atpūstos. 2017. gada vasarā devos uz Harkivu, man tur bija divi draugi, kas izrādīja pilsētu. Staigājām pa parkiem un pilsētas ielām, tur iepazinos ar metro, kuru redzēju pirmo reizi, jo Rīgā mums tādu nav. Harkiva bija ļoti skaista pilsēta, man tā patīk visvairāk par visām pilsētām,”

atzīst Ņikita.

***
“Kad atgriezos Latvijā pēc vasaras, mani Harkivas draugi jautāja, vai es gribot palikt Latvijā vai atgriezties Ukrainā. Tobrīd es uzreiz to izlēmu, savācu mantas, nopirku biļeti un aizbraucu.”

Taču Ņikita saka, ka esot bijis vēl viens svarīgs iemesls viņa lēmumam atgriezties Ukrainā –Ņikita dzīvojis un uzaudzis bērnu namā un ar saviem vecākiem nav sazinājies, tāpēc arī uz Ukrainu doties neesot bijis grūti, jo neviens viņu šeit nav mēģinājis atrunāt vai palikt. Nākamajā rītā pēc atgriešanās Latvijā no pirmās vizītes Ukrainā bērnu namā ieradusies Drošības policija (tagad – Valsts drošības dienests). Ņikita ticis aizturēts un nogādāts Drošības policijā, kur esot ticis nopratināts – ko esot darījis Ukrainā? Vai esot tur karojis? Vai pazīstot kādu no AZOV pulka vai kā citādi esot ar viņiem saistīts?

“Tieši šis moments, kad es atgriezos no atpūtas Ukrainā un mani aizturēja, bija galvenais iemesls tam, ka es uzreiz pēc Drošības policijas atbrīvošanas sakravāju savas mantas un devos atpakaļ uz Ukrainu,” norāda Ņikita.

***

Vaicājot Ņikitam, kāda bija ukraiņu attieksme pret viņu kā latvieti, viņš atzīst:

“Tas viņiem bija ļoti negaidīti. No sākuma man nemaz neticēja, līdz es parādīju pasi. Viņi ļoti novērtēja to, ka esmu pametis savu mierīgo dzīvi Latvijā un devies uz Ukrainu. Nebija pilnīgi nekādas negatīvas attieksmes, visi mani cienīja un ciena.”

***

Cīņā par Ukrainas brīvību pret Krievu ordu krita Centūrijas Harkivas atzara leģionārs, izlūkošanas un diversiju specvienības " Hatred" ("Naids") kaujinieks 3. OShBr 1. vētras bataljona sastāvā, latviešu brīvprātīgais — Ņikita Tarenovs "Latvietis".

Dzimis Rīgā.

Brīvajā laikā nodarbojās ar nažu cīņām, boksu, taktiku un taktisko medicīnu. Bija uzsācis psihologa studijas.

Viņš grasījās dienēt Latvijā. Bet viss mainījās, un viņš devās uz Ukrainu.

Ceļš Ukrainā sākās 2017. gadā — pievienojoties Harkivas nodaļai. Organizācijas ietvaros viņš satika "X" un "Mališu", ar kuriem vēlāk nodibināja nodaļu "Naža kults" itāļu nažu cīņas stila izpētei.

2019. gadā uz šīs sadaļas bāzes tika izveidota organizācija Nord Storm, apvienojot Straight Edge* kustības atbalstītājus.

Papildus treniņiem puiši aktīvi medīja "krievu pasaules" atbalstītājus un cīnījās pret Ukrainas nācijas atkarību no alkohola, slēdzot dzeršanas iestādes dažādos Harkivas rajonos.

Tāpat kopš 2017. gada, bez Ukrainas pilsonības, viņš bez vilcināšanās piedalījās ATO kā brīvprātīgais. Sākoties pilna mēroga karam, viņš turpināja cīnīties par Ukrainu, joprojām bez pilsonības.

2022. gada 24. februārī viņš aizstāvēja Harkivu, atbrīvojot Harkivas apgabalu Aizsardzības ministrijas GUR speciālās vienības Kraken sastāvā. Viņš arī cīnījās Hersonas virzienā un piedalījās Hersonas atbrīvošanā.

Vēlāk viņš pievienojās izlūkošanas un sabotāžas speciālajai vienībai "Hatred" 3. kājnieku brigādes 1. bataljona sastāvā.

2025. gada 14. maijā Harkivas virzienā kaujā, veiksmīgi atsitot ienaidnieka ofensīvu, tika ievainots Latvijas pilsonis. Evakuācijas laikā viņš un viņa cīņubiedrs tika nogalināti ienaidnieka bezpilota lidaparāta uzbrukumā.

https://www.instagram.com/p/DJt7lTUIjGB/?utm_source=ig_embed

Mūžīga piemiņa!

Varoņi nemirst

***

* Straight Edge

Straight Edge (dažreiz saīsināti sXe vai apzīmēts ar XXX vai vienkārši X) ir "hardcore panku" subkultūra, kuras piekritēji atturas no alkohola, tabakas un citu izklaides narkotiku lietošanas, reaģējot uz panku subkultūras pārmērībām.

 Daži piekritēji atturas arī no nejauša vai gadījuma seksa, ievēro veģetāru vai vegānu diētu un nelieto kofeīnu vai recepšu medikamentus, aicina ievērot dzīvnieku tiesības.

Termins "straight edge" ir aizgūts no hardcore panku grupas Minor Threat 1981. gada dziesmas "

 Lai gan visbiežāk izteiktie straight edge subkultūras aspekti ir atturēšanās no alkohola, nikotīna un nelegālām narkotikām, kustībā ir bijušas variācijas.