KUBIĻUNS Petras Petra d. – 1894.16.05. dzimis Lietuvā, Rokišku apriņķī, lietuvietis, absolvējis Rīgas reālskolu

• mobilizēts 1914.,
• absolvējis 1914.01.12. Viļņas kara skolu, praporščiks,
• dienējis 244.kājnieku rezerves bataljonā, praporščiks,
• no 1915.12.10. 2.latviešu strēlnieku bataljona 4.rotas komandieris,
• no 1916.24.03. podporučiks,
• no 1916.02.09. poručiks,
• no 1916.15.10. štābkapteinis,
• no 1917.01.08. kapteinis,
• no 1917.06.09. 2.latviešu strēlnieku pulka 2.bataljona komandieris, apakšpulkvedis,
• 1917.07.12. pārcelts uz 1.Lietuvas nacionālo pulku,
• no 1919. vasaras Lietuvas Republikas armijā,
• no 1927. ģenerālis,
• no 1929. ģenerālštāba priekšnieks,
• 1934. vadījis neveiksmīgu apvērsumu pret Valsts prezidentu Antanu Smetonu, ieslodzīts cietumā uz 10 gadiem,
• 1941. vadījis Lietuvas pašpārvaldi vācu okupācijas laikā, devies uz Vāciju, kur padomju kontrolētajā teritorijā 1945. arestēts,
• 1946.22.08. nošauts.
• Apbalvojumi - arī Lāčplēša ordenis 1405 par 1916.26./27.12. kaujām, kad viņa vadībā tika atsists vācu uzbrukums.

Lato Lapsa

***

LKOK nr.3/1405

Kubiļiunas, Pēteris

Apakšpalkavnieks 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā.

* 1894. gadā Lietuvā (lietuviešu tautības).

+ Nošauts 1946. g. 22. augustā (Vācijā?)

[]

Apbalvots par 1916. g. 26.-27. decembra kaujām pie Mangaļiem un Ložmetējkalna.

Pārcēlās uz dzīvi Lietuvā. Divdesmitos gados bija 1. Lietuvas robežsargu pulka komandieris. Paaugstināts par ģenerāli.

KUBIĻIŪNS (KUBIĻIUNAS) PĒTERIS

Bij. 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka apakšvirsnieks.

Ordenis piešķirts 1922. gadā

Dzimis 1894. g. 16. maija Rokisku apr. Lietuvā, lietuvietis. Izglītojies reālskolā Rīgā.

Krievu armijā iesaukts 1914. g., beidzis Viļņas karaskolu. 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka rindās piedalījies visās tā kaujās pret vāciešiem. apbalvots ar Jura krustu, citiem kauju ordeņiem.

1916. g. 26-27. dec. Ziemassvētku kaujās Kubiļiunas kā bataljona komandieris ar saviem karavīriem, vāciešu pretuzbrukuma laikā atrazdamies nenocietinātās pozīcijās starp Mangaļiem un Ložmetējkalnu, enerģiski atsita uzbrukumus, kad ienaidnieks mēģināja apiet pulka labo spārnu, novērsa frontes pārraušanu un aizšķērsoja vāciešiem taisnāko ceļu uz Ložmetējkalnu.

1919. g. vasarā atgriezies Lietuvā un iestājies Lietuvas armijā, piedalījies cīņās par valsts neatkarību. 

1922. g. paaugstināts par pulkvedi, 1925. g. beidzis lielkņaza Vitauta virsnieku kursus Kauņā, 1927. g. beidzis Čehoslovakijas kara akadēmiju. paaugstināts par ģenerāli, no 1929. g. Lietuvas armijas Ģenerālštāba priekšnieks. 

1934. gadā vadījis Lietuvā valsts apvērsumu pret A. Smetonu, par ko tajā pašā gadā apcietināts un notiesāts uz 10 gadiem. 

No 1941. gada darbojies Lietuvas pašpārvaldes vadībā, ģenerālpadomnieks ekonomikas jautājumos. 

Kara beigās devies trimdā uz Vāciju, kur 1945. gada padomju okupācijas iestāžu arestēts un notiesāts uz nāvi.
Nošauts 1946. gada 22. augustā.

**************************************************************************

Pēteris Kubiļiūns (lietuviešu: Petras Kubiliūnas; *1894. gada 16. maijs — †1946. gada 22. augusts) Lietuvas armijas ģenerālmajors, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Pirmajā pasaules karā bija latviešu strēlnieku virsnieks.

Dzīvesgājums

Dzimis Roķišķu apriņķī.

Mācījās Rīgas reālskolā, pēc tam iestājās Viļņas kara skolā, kuru pabeidza tieši pirms Pirmā pasaules kara sākuma, 1914. gadā.

Piedalījies cīņās no kara sākuma, bet 1915. gadā iestājās 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. Ar to piedalījās visās tā cīņās pret vāciešiem.

Pēc Ķekavas kaujām 1916. gadā apbalvots ar Jura krustu. No 1917. gada komandēja bataljonu latviešu strēlnieku pulkā. Nav aizgājis līdzi strēlniekiem uz Krieviju pēc Oktobra revolūcijas.

1919. gadā izvēlējies doties uz dzimto Lietuvu. Augustā mobilizēts Lietuvas armijā. No augusta līdz decembrim piedalījās cīņās pret Sarkano armiju, kā bataljona komandieris 3. kājnieku pulkā un vēlāk 4. kājnieku pulka komandiera palīgs (vietnieks).

No 1920. gada bija 1. robežsargu pulka komandieris (no 1923. gada bataljons). 1922. gadā paaugstināts par pulkvedi. Tajā pašā gadā apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni par viņa veikumu latviešu strēlniekos dienot.

1924. gadā tika iecelts par tanku bataljona komandieri, bet vēlāk par autobataljona komandieri. 1925. gada jūlijā pabeidza virsnieku kursus Kauņā.

1927. gadā absolvēja Prāgas ģenerālštāba akadēmiju Čehoslovākijā (paaugstināts par ģenerālmajoru). 1928. gadā apbalvots ar Lietuvas Ģedimina ordeni (II šķiras). No 1927. līdz 1929. gadam bija Lietuvas armijas ģenerālštāba pārvaldes priekšnieks. 

No 1929. gada februāra līdz 1934. gada 7. jūnijam bija Lietuvas armijas ģenerālštāba priekšnieks. 

1934. gada 7. jūnijā piedalījās neveiksmīgajā valsts apvērsuma mēģinājumā. Kara tribunāls par to viņam piesprieda nāvessodu, bet pēc tam tas tika aizvietots ar 10 gadiem cietumsoda. Jau 1937. gadā viņš tika atbrīvots.

Neilgi pēc Lietuvas okupācijas 1940. gadā NKVD apcietināja Pēteri Kubiļiūnu, bet pēc Vērmahta uzbrukuma PSRS viņu 1941. gada jūnijā pretpadomju sacelšanās dalībnieki atbrīvoja no cietuma. 1941. gada 22. augustā Kubiļiūnu iecēla par Lietuvas ģenerālapgabala pašpārvaldes vadītāju un ģenerālpadomnieku ekonomikas jautājumos. Pašpārvaldes vadībā viņš atradās līdz 1944. gada jūlijam, kad Sarkanajai armijai iebrūkot Lietuvā, viņš devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Pēc Otrā pasaules kara beigām atradās britu okupētajā Vācijas daļā.

1945. gada decembrī PSRS un Lietuvas PSR NKVD operatīvā grupa apcietināja Kubiļiūnu un izveda uz no Lielbritānijas kontrolētās zonas. Tālāk viņš tika aizvests uz Maskavu, kur pēc PSRS Augstākās tiesas kara kolēģijas sprieduma viņam 1946. gada 22. augustā izpildīja nāvessodu.