Antonio Parako (itāļu: Antonio Paracca, arī zināms kā Paracca vai Parraca) bija 18. gadsimta itāļu arhitekts, kura darbība saistīta ar baroka arhitektūru, tostarp vairāku nozīmīgu projektu realizāciju Latvijas teritorijā, kas tolaik atradās Polijas-Lietuvas ūnijas sastāvā.

Viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem arhitektiem, kas strādāja Latgales reģionā, īpaši saistībā ar Krāslavas katoļu baznīcu un citiem ar to saistītajiem būvprojektiem.

Par Antonio Parako personīgo dzīvi zināms salīdzinoši maz, jo vēsturiskie dokumenti par viņu ir fragmentāri. Viņš bija itāļu izcelsmes arhitekts, kas 18. gadsimtā darbojās Austrumeiropā, tostarp Polijas-Lietuvas ūnijā, kur tika uzaicināts, lai īstenotu arhitektūras projektus, kas atbilstu baroka laikmeta estētikai un katoļu baznīcas vajadzībām.

Viens no viņa zināmākajiem darbiem ir Krāslavas katoļu baznīca (Sv. Ludviga baznīca), kuras būvniecība tika uzsākta 1755. gadā pēc grāfa Konstantīna Ludviga Plātera un bīskapa Antonija Kazimira Ostrovska iniciatīvas.  

Baznīca tika iecerēta kā Latgales eparhijas centrs un bīskapa rezidence, un tā ir izcils baroka arhitektūras paraugs Latvijā. Baznīcas arhitektūra izceļas ar elegantām formām, bagātīgu dekoru un harmonisku proporciju, kas raksturīgas itāļu barokam. Tās projektā vērojama līdzība ar itāļu baznīcu arhitektūru, kas pielāgota vietējām vajadzībām un materiāliem.  

Tiek uzskatīts, ka Parako projektēja arī citas būves Krāslavā, tostarp ēku, kurā tika izveidots garīgais seminārs misionāriem, kas atradās blakus baznīcai. Pastāv pieņēmumi, ka viņš varētu būt piedalījies arī Krāslavas pils projektēšanā, lai gan precīza autorība šajā gadījumā nav pilnībā apstiprināta.  

Antonio Parako darbi atspoguļo baroka arhitektūras principus:

• Dinamiskas formas: Viņa projektos vērojamas plūstošas līnijas un izteiksmīgas fasādes, kas rada svinīgu un majestātisku noskaņu.
• Dekoratīvie elementi: Bagātīgi rotājumi, tostarp skulptūras, pilastri un ornamenāli motīvi, kas raksturīgi itāļu barokam.
• Funkcionalitāte un estētika: Parako projektos apvienota praktiska telpu izmantošana ar estētisku pievilcību, kas atbilst katoļu baznīcas vajadzībām veidot reprezentatīvas un garīgi iedvesmojošas būves.

Mantojums

Antonio Parako ieguldījums Latgales arhitektūrā, īpaši Krāslavas katoļu baznīcā, ir nozīmīgs, jo tas iezīmē itāļu baroka ietekmi Latvijas teritorijā. Viņa darbi veicināja reģiona kultūras un reliģiskās ainavas attīstību, un Krāslavas baznīca joprojām tiek uzskatīta par vienu no izcilākajiem baroka arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Precīzas ziņas par Parako tālāko karjeru un citiem projektiem ārpus Latgales ir ierobežotas, taču viņa darbība Krāslavā liecina par augstu profesionālismu un itāļu baroka arhitektūras tradīciju pārzināšanu.

Informācija citās valodās

1. Poļu valoda: Tā kā Krāslava 18. gadsimtā atradās Polijas-Lietuvas ūnijas sastāvā, ir iespējams, ka poļu valodas avotos (piemēram, arhīvu dokumentos vai pētījumos par Latgales katoļu baznīcām) ir minēta Parako darbība. Poļu vēsturnieki, kas pēta baroka arhitektūru vai Plāteru dzimtas mantojumu, varētu būt aprakstījuši viņa ieguldījumu. Tomēr specifiski pētījumi par Parako poļu valodā nav plaši pieejami publiskos tiešsaistes avotos, un viņa vārds biežāk tiek pieminēts saistībā ar Krāslavu, nevis kā atsevišķa personība.
2. Itāļu valoda: Tā kā Parako bija itāļu izcelsmes arhitekts, pastāv iespēja, ka Itālijas arhitektūras vēstures avotos vai arhīvos (piemēram, Venēcijas vai citu Ziemeļitālijas pilsētu arhitektūras reģistros) ir informācija par viņu. Tomēr meklēšanas rezultātos nav atrasti tieši ar Antonio Parako saistīti itāļu valodas avoti. Ir iespējams, ka viņa vārds var būt rakstīts dažādās variācijās (piemēram, Paracca vai Parraca), kas apgrūtina meklēšanu. Itāļu valodā varētu būt pieejami vispārīgi pētījumi par baroka arhitektiem, kuri migrēja uz Austrumeiropu, bet specifiski par Parako informācija ir ierobežota.
3. Krievu valoda: Tā kā Latgale vēlāk nonāca Krievijas impērijas sastāvā, krievu valodas avotos, kas saistīti ar reģiona vēsturi, varētu būt minējumi par Krāslavas baznīcu un tās arhitektu. Tomēr krievu avoti par 18. gadsimta Latgales arhitektūru parasti koncentrējas uz politisko un reliģisko kontekstu, nevis uz atsevišķiem arhitektiem, tāpēc Parako vārds var nebūt izcelts.
4. Angļu valoda: Angliski runājošajā pasaulē Parako nav plaši zināms, un meklēšanas rezultātos viņa vārds neparādās kā nozīmīga figūra. Tomēr vispārīgos pētījumos par baroka arhitektūru Austrumeiropā vai katoļu baznīcu attīstību Polijas-Lietuvas ūnijā varētu būt īsi minējumi par Krāslavas baznīcu un tās itāļu arhitektu. Publiski pieejamajos tiešsaistes avotos (piemēram, Wikipedia vai akadēmiskajos rakstos) Parako netiek detalizēti aprakstīts.