Mišels Pikkoli (Jacques Daniel Michel Piccoli, dzimis 1925. gada 27. decembrī Parīzē, miris 2020. gada 12. maijā) bija izcilais franču aktieris, scenārists un režisors, kura karjera ilga vairāk nekā 70 gadus. Viņš tiek uzskatīts par vienu no savas paaudzes izcilākajiem franču aktieriem, slavens ar daudzveidīgām lomām – no pavedēja līdz gangsterim un pat pāvestam.

Pikkoli sadarbojās ar tādiem leģendāriem režisoriem kā Luiss Bunjuels, Žans Liks Godārs, Alfrēds Hičkoks, Nani Moreti un Klods Šabrols. Viņš saņēma Kannu kinofestivāla labākā aktiera balvu par filmu A Leap in the Dark (1980) un Berlīnes kinofestivāla Sudraba lāci par lomu filmā Strange Affair (1981).

Pikkoli piedalījās vairāk nekā 170 filmās, atstājot neizdzēšamu mantojumu pasaules kino.

Radniecības un ģimenes saites

Mišels Pikkoli dzimis Parīzē muzikālā ģimenē – viņa māte, francūziete, bija pianiste, bet tēvs, šveicietis no Tīčinas kantona, bija vijolnieks. Šāda radošā vide ietekmēja viņa māksliniecisko attīstību.

Pikkoli bija precējies trīs reizes:

• pirmo reizi ar aktrisi Elēnu Šatilēzu (1954–1960), ar kuru viņam ir meita Kordēlija Pikkoli;
• otro reizi ar dziedātāju Žiljetu Greko (1966–1977); un
• trešo reizi ar scenāristi Ludivinu Kleru (1980–2020).

Viņa ģimenes saites ar mākslas pasauli un personīgās attiecības ar prominentām kultūras figūrām stiprināja viņa saikni ar radošo vidi.

Filmogrāfija

Mišela Pikkoli karjera aptver plašu filmu klāstu, strādājot dažādos žanros un ar izciliem režisoriem. Starp viņa nozīmīgākajām filmām ir:

• Dienas skaistule (Belle de jour, 1967, rež. Luiss Bunjuels) – Henrijs Hisēns, galvenās varones mīļākais.

• Nicinājums (Le Mépris, 1963, rež. Žans Liks Godārs) – Pols Žavals, rakstnieks un Brigites Bardo vīrs.

• Buržuāzijas diskrētais šarms (Le Charme discret de la bourgeoisie, 1972, rež. Luiss Bunjuels) – iekšlietu ministrs.

• A Leap in the Dark (Salto nel vuoto, 1980, rež. Marko Bellokio) – Mauro Pontičelli, par ko saņēma Kannu balvu.

• Strange Affair (Une étrange affaire, 1981, rež. Pjērs Granjē-Duferē) – par lomu saņēma Berlīnes kinofestivāla balvu.

• Mēs nepaliksim vecāki (Nous ne vieillirons pas ensemble, 1972, rež. Moriss Pialā) – emocionāla drāma par attiecībām.

• Svētais motors (Holy Motors, 2012, rež. Leoss Karakss) – viena no pēdējām nozīmīgajām lomām.
  Pikkoli piedalījās arī citās filmās, piemēram, The Milky Way (1969), Max et les ferrailleurs (1971), La Grande Bouffe (1973) un Habemus Papam (2011), demonstrējot savu unikālo talantu un harismu.

Viņa filmogrāfija aptver gan franču autorkino, gan starptautiskus projektus, padarot viņu par vienu no daudzpusīgākajiem aktieriem kino vēsturē.