Mācījies Vanagu septiņgadīgajā skolā. Pēc tam strādājis vecāku saimniecībā. 1949.g. 25. martā,  kopā ar tēvu un māsu deportēts uz  Tomskas apg. Piškinotroickas rajonu. Mācījies mehanizācijas skolā Asino pilsētā. Pēc atgriešanās  no izsūtījuma,1955. g.,  devies uz Siguldu, kur gadu strādājis meliorācijas stacijā, bet drīz  atgriezies Vārkavas novada Šķilteros. Ilgus gadus strādājis kolhoza būvbrigādē un lopkopības nozarē. Sešās biezās kladēs un dienasgrāmatā līdz pat mūža beigām (2016. gada 3. martam) pierakstījis savas atmiņas par  pārdzīvoto gan Latvijā, gan Sibīrijā, sarakstījis  vairāk kā 300 dzejoļus, no kuriem  daudzi ir veltīti mazbērniem, dzimtajai Vanagu skolai, skaistajiem Dubnas krastiem. 2012. g. piedalījies apgāda „Jumava” organizētajā manuskriptu konkursā „Kultūrvēstures mantojuma saglabāšana Latvijas novados”. Vērtēšanai  iesniedzis biogrāfiskos memuārus „Mani bērnības un Sibīrijas gadi”. 2022.g. šis atmiņu stāsts pārtapis grāmatā, kas klajā nācis ar nosaukumu „Iekliedzās dzērve tālajās Sibīrijas debesīs.

Avots: preilubiblioteka.lv