Vera Oboļenska (Вера Аполлоновна Оболенская, dzimusi Makarova, 1911. gada 11. jūnijs, Baku – 1944. gada 4. augusts, Berlīne) bija krievu izcelsmes Francijas Pretestības kustības dalībniece Otrā pasaules kara laikā, pazīstama ar segvārdu "Viki".

Viņa dzimusi Baku, Krievijas impērijā, vicegubernatora Apolona Makarova ģimenē, bet 1920. gadā kopā ar ģimeni emigrēja uz Parīzi, bēgot no Krievijas pilsoņu kara.

Pēc skolas beigšanas Vera strādāja par modeli krievu modes namos, vēlāk par sekretāri pie rūpnieka Žaka Artuī (Jacques Arthuys). Viņa apprecējās ar princi Nikolaju Oboļenski, kļūstot par kņazieni. 1940. gadā, pēc Vācijas okupācijas Francijā, Vera pievienojās Pretestības kustībai, kļūstot par nozīmīgu dalībnieci organizācijā Organisation civile et militaire (OCM). Viņa vāca informāciju par vācu okupācijas spēkiem, koordinēja slepenas operācijas, palīdzēja padomju karagūstekņiem, kuri tika nodarbināti Atlantijas valļa būvē, un organizēja britu karagūstekņu bēgšanu. Viņas fenomenālā atmiņa ļāva glabāt galvā svarīgus datus, piemēram, adreses un paroles, neko nepierakstot.

1943. gada decembrī Veru arestēja gestapo. Neskatoties uz intensīvām pratināšanām, viņa neatklāja informāciju, par ko saņēma iesauku "Kņaziene – es nezinu" (Prinzessin – ich weiß nicht). Viņa tika pārvietota uz vairākām cietumiem, tostarp uz Plötzensee cietumu Berlīnē, kur 1944. gada 4. augustā tika izpildīts nāvessods ar giljotīnu.

Pēcnāves Vera Oboļenska tika apbalvota ar vairākiem apbalvojumiem, tostarp Francijas Goda leģiona ordeni, Pretestības medaļu, Kara krustu ar palmas zariņu un PSRS Tēvijas kara ordeni (1965, pēcnāves). Viņas vīrs Nikolajs Oboļenskis, kurš arī piedalījās Pretestībā un izdzīvoja Buchenvaldes koncentrācijas nometnē, vēlāk kļuva par garīdznieku.

Vera Oboļenska tiek pieminēta kā drosmīga un nelokāma personība, kura upurēja savu dzīvi cīņā pret nacismu, aizstāvot gan savu dzimteni Krieviju, gan Franciju, kas kļuva par viņas otro mājvietu.